;


Sūkta 9.1 

svā́diṣṭʰayā mádiṣṭʰayā pávasva soma dʰā́rayā |
índrāya pā́tave sutáḥ || 1||



1.  svādiṣṭʰajfsi«√svad madiṣṭʰajfsi«√mad  
    pavasvava·Ao2s«√pū somanmsv«√su dʰārānfsi«√dʰā |
    indraNmsd«√ind pātavev···D··«√pā sutajmsn«√su 



1. De la plus agréable-au-goût, de la plus enivrante coulée clarifie toi ô soma
    pressé, pour Indra, pour qu’il boive !



rakṣohā́ viśvácarṣaṇirabʰí yónimáyohatam |
drúṇā sadʰástʰamā́sadat || 2||



2.  (rakṣasnns«√rakṣ-hanjms«√han)nmsn (viśvajms«√viś-carṣaṇijms«√kṛṣ)jmsn  
    abʰip yoninmsa«√yu (ayasnms-hatajms«√han)jmsa |
    drunmsi«√dru (sadʰaa-stʰajms«√stʰā)nnsa āp asadatvp·U·3s«√sad 



2. (Le soma) qui frappe les démons, (qui s’est répandu) sur tous les peuples, (s’est dirigé) vers (son) séjour-natal façonné par le fer,
    (le récipient) en bois ; il s’est installé (ainsi en son) siège.



varivodʰā́tamo bʰava máṃhiṣṭʰo vṛtrahántamaḥ |
párṣi rā́dʰo magʰónām || 3||



3.  (varivasnns«√vṛ-dʰātamajms«√dʰā)jmsn bʰavavp·Ao2s«√bʰū  
    maṃhiṣṭʰajmsn«√maṃh (vṛtraNns«√vṛ-hantamajms«√han)jmsn |
    parṣivp·Ao2s«√pṛ rādʰasnnsa«√rādʰ magʰavannmpg«√maṃh 



3. Sois (ô soma) celui qui confère au mieux le large-espace, (sois) le plus généreux, le Vrtrahan. par excellence;
    comble la faculté-de-donner des patrons-généreux !



abʰyàrṣa mahā́nāṃ devā́nāṃ vītímándʰasā |
abʰí vā́jamutá śrávaḥ || 4||



4.  abʰip arṣavp·Ao2s«√ṛṣ mahajmpg«√mah  
    devanmpg«√div vītinfsa«√vī andʰasnnsi«√andʰ |
    abʰip vājanmsa«√vaj utac śravasnnsa«√śru 



4. Coule pour (répondre à) l’invite (faite) aux grands dieux, (coule) avec (ton) jus,
    pour (procurer) prix-de-victoire ainsi que renom !



tvā́mácʰā carāmasi tádídártʰaṃ divédive |
índo tvé na āśásaḥ || 5||



5.  tvamr2msa acʰāp carāmasivp·A·1p«√car tadr3nsn  
    idc artʰannsn«√artʰ (divanmsl-divanmsl)a |
    induNmsv«√ind tvamr2msl vayamr1mpg āśasnfpn«√aś 



5. C’est vers toi que nous marchons, tel (étant notre) but même, jour après jour ;
    ô suc-de-soma, en toi (demeurent) nos espoirs.



punā́ti te parisrútaṃ sómaṃ sū́ryasya duhitā́ |
vā́reṇa śáśvatā tánā || 6||



6.  punātivp·A·3s«√pū tvamr2msd parisrutajmsa«pari~√sru  
    somanmsa«√su sūryanmsg«√sūr duhitṛnfsn«√duh |
    vāranmsi«√vṛ2 śaśvatjnsi«√śaś tannfsi«√tan 



6. La Fille du soleil clarifie ton soma qui se répand tout autour,
    à travers (le tamis en) poil(s de brebis), d’un train perpétuel.



támīmáṇvīḥ samaryá ā́ gṛbʰṇánti yóṣaṇo dáśa |
svásāraḥ pā́rye diví || 7||



7.  sasr3msa īmr3msa aṇvījfpn samaryannsl«sam~√rī āp  
    gṛbʰṇantivp·A·3p«√grah yoṣannfpn«√yu daśau |
    svasṛnfpn pāryajmsl«√pṛ dyunmsl 



7. Le saisissent pour la compétition les dix (doigts, ces) menues jeunes-femmes,
    (les dix) sœurs, au (point) décisif (du) jour ;



támīṃ hinvantyagrúvo dʰámanti bākuráṃ dṛ́tim |
tridʰā́tu vāraṇáṃ mádʰu || 8||



8.  sasr3msa īmr3msa hinvantivp·A·3p«√hi agrūnfpn«√grū  
    dʰamantivp·A·3p«√dʰam bākuranmsa«√bak dṛtijmsa«√dṝ |
    (triu-dʰātunns«√dʰā)jnsn vāraṇajnsn«√vṛ madʰunnsn«√madʰ 



8. (ces) vierges le mettent-en-branle, elles soufflent l’outre de bakura,
    (elles traient) la liqueur triplement protectrice.



abʰī̀mámágʰnyā utá śrīṇánti dʰenávaḥ śíśum |
sómamíndrāya pā́tave || 9||



9.  abʰip ayamr3msa agʰnyājfpn«a~√han utac  
    śrīṇantivp·A·3p«√śrī dʰenunfpn«√dʰe śiśunmsa«√śū |
    somanmsa«√su indraNmsd«√ind pātavev···D··«√pā 



9. Ce nourrisson, les vaches elles aussi, les vaches-laitières le fortifient-par-mélange,
    lui le soma, pour Indra, pour qu’il boive.



asyédíndro mádeṣvā́ víśvā vṛtrā́ṇi jigʰnate |
śū́ro magʰā́ ca maṃhate || 10||



10. ayamr3msg idc indraNmsn«√ind madanmpl«√mad āp  
     viśvajmpa«√viś vṛtrannpa«√vṛ jigʰnateva·A·3s«√han |
     śūranmsn«√śūr magʰannpa«√maṃh cac maṃhateva·A·3s«√maṃh 



10. C’est dans les ivresses de ce (soma qu’) Indra frappe tous les ennemis,
    et (que ce dieu) héros donne-généreusement les dons-généreux.






Sūkta 9.2 

pávasva devavī́ráti pavítraṃ soma ráṃhyā |
índramindo vṛ́ṣā́ viśa || 1||



1.  pavasvava·Ao2s«√pū (devanms«√div-vījms«√vī)jmsn atip  
    pavitrannsa«√pū somaNmsv«√su raṃhinfsi«√raṃh |
    indraNmsa«√ind induNmsv«√ind vṛṣannmsn«√vṛṣ viśavp·Ao2s«√viś 



1. Clarifie toi, ô soma qui convies les dieux, (en passant) à travers le filtre, avec rapidité ;
    pénètre en Indra (comme) un taureau, ô suc-de-soma !



ā́ vacyasva máhi psáro vṛ́ṣendo dyumnávattamaḥ |
ā́ yóniṃ dʰarṇasíḥ sadaḥ || 2||



2.  āp vacyasvava·Ao2s«√vañc mahijnsn«√mah psarasnnsn«√psā  
    vṛṣannmsn«√vṛṣ induNmsv«√ind dyumnavattamajmsn |
    āp yoninmsa«√yu dʰarṇasijmsn«√dʰṛ sadasvp·AE2s«√sad 



2. Galope vers (nous) ici, grand festin, ô suc-de-soma (qui es un) taureau plein d’éclat ;
    installe toi en (ton) séjour-natal, (toi qui es) ferme (en tes assises) !



ádʰukṣata priyáṃ mádʰu dʰā́rā sutásya vedʰásaḥ |
apó vasiṣṭa sukrátuḥ || 3||



3.  adʰukṣatava·U·3p«√duh priyajnsa«√prī madʰunnsa«√madʰ  
    dʰārānfsi«√dʰṛ sutajmsg«√su vedʰasjmpn«√vidʰ |
    apnfpa vasiṣṭava·UE3s«√vas sukratujmsn«su~√kṛ 



3. (Le soma) a été trait (en donnant pour lait) la liqueur aimée, coulée de (soma) pressé, de (soma) ordonnateur (du culte).
    Il s’est revêtu d’eau, (en sa) bonne force-délibérante.



mahā́ntaṃ tvā mahī́ránvā́po arṣanti síndʰavaḥ |
yádgóbʰirvāsayiṣyáse || 4||



4.  mahāntajmsa«√mah tvamr2msa mahījfpa«√mah anup  
    apnfpa arṣantivp·A·3p«√ṛṣ sindʰunfpn«√sindʰ |
    yadc gonfpi vāsayiṣyaseva·B·2s«√vas 



4. De toi (ô soma) qui es grand, les eaux, grandes (elles-mêmes), les fleuves, coulent (tout) au long,
    quand tu dois-être-revêtu (du lait) des vaches.



samudró apsú māmṛje viṣṭambʰó dʰarúṇo diváḥ |
sómaḥ pavítre asmayúḥ || 5||



5.  samudranmsn«sam~√ud apnfpl māmṛjeva·I·3s«√mṛj  
    viṣṭambʰanmsn«√stambʰ dʰaruṇanmsn«√dʰṛ dyunmsg |
    somanmsn«√su pavitrannsl«√pū (vayamr1mpa-yujms«√yu)jmsn 



5. L’océan (de soma) a été nettoyé dans les eaux ; étai, fondement du ciel,
    le soma dans le filtre, lui qui nous est favorable,



ácikradadvṛ́ṣā hárirmahā́nmitró ná darśatáḥ |
sáṃ sū́ryeṇa rocate || 6||



6.  acikradatva·U·3s«√krand vṛṣannmsn«√vṛṣ harijmsn«√hṛ  
    mahatjmsn«√mah mitranmsn«√mitʰ nac darśatajmsn«√dṛś |
    samp sūryanmsi«√sūr rocateva·A·3s«√ruc 



6. il a mugi (en) taureau, l’alezan, grand, visible (à tous) comme Mitra ;
    il brille avec le soleil.



gírasta inda ójasā marmṛjyánte apasyúvaḥ |
yā́bʰirmádāya śúmbʰase || 7||



7.  girnfpa«√gṝ tvamr2msd induNmsv«√ind ojasnnsi«√uj  
    marmṛjyanteva·A·3p«√mṛj (apasnns-yujms«√yu)nmpn |
    yār3fpi madanmsd«√mad śumbʰasevp·A·2s«√śubʰ 



7. Les chants (qu’on) t’(adresse), actifs, ô suc-de-soma, sont nettoyés-puissamment grâce à (ta) force-formidable,
    (ces chants) dont tu t’embellis pour l’ivresse.



táṃ tvā mádāya gʰṛ́ṣvaya u lokakṛtnúmīmahe |
táva práśastayo mahī́ḥ || 8||



8.  sasr3msa tvamr2msa madanmsd«√mad gʰṛṣvijmsd«√hṛṣ  
    (ulokanms«√lok-kṛtnujms«√kṛ)jmsa īmahevp·A·1p«√i |
    tvamr2msg praśastijfpn«pra~√śaṃs mahīnfpn«√mah 



8. C’est toi que nous invoquons pour l’ivresse frémissante, toi qui crées l’espace.
    Tes laudations sont grandes.



asmábʰyamindavindrayúrmádʰvaḥ pavasva dʰā́rayā |
parjányo vṛṣṭimā́m̐ iva || 9||



9.  vayamr1mpd induNmsv«√ind (indraNms«√ind-yujms«√yu)jmsn  
    madʰunnsg«√madʰ pavasvava·Ao2s«√pū dʰārānfsi«√dʰṛ |
    parjanyanmsn«√pṛc vṛṣṭimantjmsn«√vṛṣ ivac 



9. Pour nous-mêmes, ô suc-de-soma qui es voué à Indra, clarifie toi avec la coulée de liqueur,
    tel Parjanya le porteur de pluie !



goṣā́ indo nṛṣā́ asyaśvasā́ vājasā́ utá |
ātmā́ yajñásya pūrvyáḥ || 10||



10. (gonfs-sanjms«√san)jmsn induNmsv«√ind (nṛnms-sanjms«√san)jmsn asivp·A·2s«√as  
     (aśvanms«√aś-sanjms«√san)jmsn (vājanms«√vāj-sanjms«√san)jmsn utac |
     ātmannmsn«√an yajñanmsg«√yaj pūrvyajmsn«√pṝ 



10. Tu es un gagnant de vaches, ô suc-de-soma, un gagnant d’hommes-d’élite, un gagnant de chevaux et enfin un gagnant de prix ;
    (tu es) l’essence primordiale du sacrifice.






Sūkta 9.3 

eṣá devó ámartyaḥ parṇavī́riva dīyati |
abʰí dróṇānyāsádam || 1||



1.  eṣasr3msn devanmsn«√div amartyajmsn«a~√mṛ  
    (parṇanns«√pṛ-vījms«√vī)jmsn ivac dīyativp·A·3s«√dā |
    abʰip droṇannpa«√dru āsadamv···D··«ā~√sad 



1. Voici le dieu immortel (qui) vole comme un (oiseau) ailé,
    pour s’installer dans les cuveaux-de-bois.



eṣá devó vipā́ kṛtó'ti hvárāṃsi dʰāvati |
pávamāno ádābʰyaḥ || 2||



2.  eṣasr3msn devanmsn«√div vipnfsi«√vip kṛtajmsn«√kṛ  
    atip hvarasnnpa«√hvṛ dʰāvativp·A·3s«√dʰāv |
    pavamānanmsn«√pū adābʰyajmsn«a~√dabʰ 



2. Voici le dieu fabriqué par la parole-inspirée, (qui) court à travers les obstacles,
    Pavamāna, impossible à tromper.



eṣá devó vipanyúbʰiḥ pávamāna ṛtāyúbʰiḥ |
hárirvā́jāya mṛjyate || 3||



3.  eṣasr3msn devanmsn«√div vipanyujmpi«√vip  
    pavamānanmsn«√pū (ṛtanns«√ṛ-yujms«√yu)jmpi |
    harijmsn«√hṛ vājanmsd«√vāj mṛjyatevp·A·3s«√mṛj 



3. Voici le dieu Pavamāna (qui) est nettoyé par les panégyristes
    épris-du-Rta, (le dieu) alezan, en vue du prix-de-victoire.



eṣá víśvāni vā́ryā śū́ro yánniva sátvabʰiḥ |
pávamānaḥ siṣāsati || 4||



4.  eṣasr3msn viśvajnpa«√viś vāryannpa«√vṛ2  
    śūranmsn«√śūr yanttp·Amsn«√i ivac satvanjmpi«√as |
    pavamānanmsn«√pū siṣāsativp·A·3s«√san 



4. Voici (qu’)il cherche à gagner toutes choses délectables, tel un héros partant
    avec les guerriers, lui Pavamāna.



eṣá devó ratʰaryati pávamāno daśasyati |
āvíṣkṛṇoti vagvanúm || 5||



5.  eṣasr3msn devanmsn«√div ratʰaryativp·A·3s«√ṛ  
    pavamānanmsn«√pū daśasyativp·A·3s«√daś |
    āvisa«ā~√vid kṛṇotivp·A·3s«√kṛ vagvanunnsa«√vac 



5. Voici le dieu (qui) va en char, Pavamāna (qui) honore (les fidèles de ses dons) ;
    il rend manifeste la résonance (du soma qu’on prépare).



eṣá víprairabʰíṣṭuto'pó devó ví gāhate |
dádʰadrátnāni dāśúṣe || 6||



6.  eṣasr3msn viprajmpi«√vip abʰiṣṭutajmsn«abʰi~√stu  
    apnfpa devanmsn«√div vip gāhateva·A·3s«√gāh |
    dadʰattp·Amsn«√dʰā ratnannpa«√rā dāśvaṅstp·Imsd«√dāś 



6. Voici le dieu célébré par les poètes-inspirés, (qui) plonge dans les eaux,
    conférant des joyaux à l’adorateur.



eṣá dívaṃ ví dʰāvati tiró rájāṃsi dʰā́rayā |
pávamānaḥ kánikradat || 7||



7.  eṣasr3msn dyunmsa vip dʰāvativp·A·3s«√dʰāv  
    tirasa«√tṝ rajasnnpa«√raj dʰārānfsi«√dʰṛ |
    pavamānanmsn«√pū kanikradattp·Amsn«√krand 



7. Voici (qu’) il parcourt le ciel à travers les espaces-troubles, en (sa) coulée,
    lui Pavamāna qui mugit-puissamment.



eṣá dívaṃ vyā́sarattiró rájāṃsyáspṛtaḥ |
pávamānaḥ svadʰvaráḥ || 8||



8.  eṣasr3msn dyunmsa vip āp asaratvp·Aa3s«√sṛ  
    tirasa«√tṝ rajasnnpa«√raj aspṛtanmsn«a~√spṛ |
    pavamānanmsn«√pū svadʰvarajmsn 



8. Voici (qu’) il a franchi le ciel à travers les espaces-troubles, (ce dieu) invincible,
    Pavamāna, profitable au sacrifice.



eṣá pratnéna jánmanā devó devébʰyaḥ sutáḥ |
háriḥ pavítre arṣati || 9||



9.  eṣasr3msn pratnajmsi janmannmsi«√jan  
    devanmsn«√div devanmpd«√div sutajmsn«√su |
    harijmsn«√hṛ pavitrannsl«√pū arṣativp·A·3s«√ṛṣ 



9. Voici le dieu (qui), selon l’engendrement antique, coule pour les dieux,
    (ce soma) pressé, alezan, dans le filtre.



eṣá u syá puruvrató jajñānó janáyanníṣaḥ |
dʰā́rayā pavate sutáḥ || 10||



10. eṣasr3msn uc syar3msn (purujms«√pṝ-vratanns«√vṛ2)jmsn  
     jajñānatp·Imsn«√jan janayanttp·Amsn«√jan iṣnfpa«√iṣ |
     dʰārānfsi«√dʰṛ pavateva·A·3s«√pū sutajmsn«√su 



10. Et voici le-célèbre (dieu) aux vœux multiples, (qui sitôt) né, faisant naître (à son tour) les jouissances,
    se clarifie avec (sa) coulée, (le soma) pressé.






Sūkta 9.4 

sánā ca soma jéṣi ca pávamāna máhi śrávaḥ |
átʰā no vásyasaskṛdʰi || 1||



1.  sanāvp·Ao2s«√san cac somaNmsv«√su jeṣivp·A·2s«√ji cac  
    pavamānaNmsv«√pū mahijnsa«√mah śravasnnsa«√śru |
    atʰāa vayamr1mpa vasyasjmpa«√vas kṛdʰivp·Ao2s«√kṛ 



1. Gagne et conquiers, ô soma, ô Pavamāna, le grand renom (pour nous),
    et ainsi fais nous plus riches !



sánā jyótiḥ sánā svàrvíśvā ca soma saúbʰagā |
átʰā no vásyasaskṛdʰi || 2||



2.  sanāvp·Ao2s«√san jyotisnnsa«√jyot sanāvp·Ao2s«√san svarnnsa  
    viśvajnpa«√viś cac somaNmsv«√su saubʰagannpa«su~√bʰaj |
    atʰāa vayamr1mpa vasyasjmpa kṛdʰivp·Ao2s«√kṛ 



2. Gagne (pour nous) la lumière, gagne le soleil et toutes bonnes fortunes, ô soma,
    et ainsi...



sánā dákṣamutá krátumápa soma mṛ́dʰo jahi |
átʰā no vásyasaskṛdʰi || 3||



3.  sanāvp·Ao2s«√san dakṣanmsa«√dakṣ utac kratunmsa«√kṛ  
    apap somaNmsv«√su mṛdʰasnfpa«√mṛdʰ jahivp·Ao2s«√han |
    atʰāa vayamr1mpa vasyasjmpa«√vas kṛdʰivp·Ao2s«√kṛ 



3. Gagne (pour nous) force-agissante et force-délibérante,re(foule), ô soma, (et) frappe les ennemis,
    et ainsi...



pávītāraḥ punītána sómamíndrāya pā́tave |
átʰā no vásyasaskṛdʰi || 4||



4.  pavītṛnmpv«√pū punītanavp·Ao2p«√pū  
    somanmsa«√su indraNmsd«√ind pātaveva·A·3s«√pā |
    atʰāa vayamr1mpa vasyasjmpa«√vas kṛdʰivp·Ao2s«√kṛ 



4. O clarificateurs, clarifiez le soma pour Indra, pour qu’il boive,
    et ainsi...



tváṃ sū́rye na ā́ bʰaja táva krátvā távotíbʰiḥ |
átʰā no vásyasaskṛdʰi || 5||



5.  tvamr2msn sūryanmsl«√sū vayamr1mpd āp bʰajavp·Ao2s«√bʰaj  
    tvamr2msg kratunmsi«√kṛ tvamr2msg ūtinfpi«√av |
    atʰāa vayamr1mpa vasyasjmpa«√vas kṛdʰivp·Ao2s«√kṛ 



5. Toi(-même, ô soma), donne-nous part au soleil, grâce à ta force-délibérante, à tes assistances,
    et ainsi...



táva krátvā távotíbʰirjyókpaśyema sū́ryam |
átʰā no vásyasaskṛdʰi || 6||



6.  tvamr2msg kratunmsi«√kṛ tvamr2msg ūtinfpi«√av  
    jyoka paśyemavp·Ai1p«√paś sūryanmsa«√sūr |
    atʰāa vayamr1mpa vasyasjmpa«√vas kṛdʰivp·Ao2s«√kṛ 



6. Grâce à ta force-délibérante, à tes assistances, puissions-nous voir longtemps le soleil,
    et ainsi...



abʰyàrṣa svāyudʰa sóma dvibárhasaṃ rayím |
átʰā no vásyasaskṛdʰi || 7||



7.  abʰip arṣavp·Ao2s«√ṛṣ svāyudʰajmsv«su-ā~√yudʰ ​
    somaNmsv«√su (dviu-barhasnns)jmsa rayinmsa«√rā |
    atʰāa vayamr1mpa vasyasjmpa«√vas kṛdʰivp·Ao2s«√kṛ 



7. Coule, ô soma bien armé, pour (procurer) la richesse à double renfort,
    et ainsi...



abʰyàrṣā́napacyuto rayíṃ samátsu sāsahíḥ |
átʰā no vásyasaskṛdʰi || 8||



8.  abʰip arṣavp·Ao2s«√ṛṣ anapacyutajmsn«a-apa~√cyu ​
    rayinmsa«√rā samadnfpl«sa~√mad sāsahijmsn«√sah |
    atʰāa vayamr1mpa vasyasjmpa«√vas kṛdʰivp·Ao2s«√kṛ 



8. Coule, (toi qui es) inébranlable, pour (procurer) la richesse, toi qui triomphes dans les mêlées,
    et ainsi...



tvā́ṃ yajñaíravīvṛdʰanpávamāna vídʰarmaṇi |
átʰā no vásyasaskṛdʰi || 9||



9.  tvamr2msa yajñanmpi«√yaj avīvṛdʰanva·U·3p«√vṛdʰ  
    pavamānanmsv«√pū vidʰarmannmsl«vi~√dʰṛ |
    atʰāa vayamr1mpa vasyasjmpa«√vas kṛdʰivp·Ao2s«√kṛ 



9. C’est toi que (les officiants) ont invigoré par les sacrifices, ô Pavamāna, en sorte que tu répandes (tes dons),
    et ainsi...



rayíṃ naścitrámaśvínamíndo viśvā́yumā́ bʰara |
átʰā no vásyasaskṛdʰi || 10||



10. rayinmsa«√rā vayamr1mpa citrama«√cit aśvinjmsa«√aś  
     indunmsv«√ind (viśvajns«√viś-āyujns«√i)nnsa āp bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ |
     atʰāa vayamr1mpa vasyasjmpa«√vas kṛdʰivp·Ao2s«√kṛ 



10. La richesse éclatante, consistant en chevaux, (comportant) pleine durée-de-vie, ô suc-de-soma, apporte nous la,
    et ainsi...






Sūkta 9.5 

sámiddʰo viśvátaspátiḥ pávamāno ví rājati |
prīṇánvṛ́ṣā kánikradat || 1||



1.  samiddʰajmsn«sam~√indʰ viśvatasa«√viś patinmsn«√pā2  
    pavamānanmsn«√pū vip rājativp·A·3s«√rāj |
    prīṇantjmsn«√prī vṛṣannmsn«√vṛṣ kanikradattp·Amsn«√krand 



1. (Sitôt) enflammé, de toutes parts le Maître, Pavamāna, brille au loin,
    satisfaisant (les dieux), taureau qui mugit-puissamment.



tánūnápātpávamānaḥ śṛ́ṅge śíśāno arṣati |
antárikṣeṇa rā́rajat || 2||



2.  (tanūjms«√tan-napātnms«√nap?)nmsn pavamānanmsn«√pū  
    śṛṅgannsl«√śṛṅ? śiśānata·Amsn«√śi arṣativp·A·3s«√ṛṣ |
    (antara-īkṣajms«√īkṣ)nnsi rārajattp·Amsn«√rāj 



2. Tanānapāt (qui est) Pavamāna, aiguisant ses cornes, coule
    en brillant-puissamment à travers l’espace-médian.



īḷényaḥ pávamāno rayírví rājati dyumā́n |
mádʰordʰā́rābʰirójasā || 3||



3.  īḷenyajmsn«√īḷ pavamānanmsn«√pū  
    rayinmsn«√rā vip rājativp·A·3s«√rāj dyumatjmsn«√dyut |
    madʰunnsg«√madʰ dʰārānfpi«√dʰṛ ojasnnsi«√vaj 



3. Digne d'être invoqué, (Agni qui est) Pavamāna, richesse éclatante, brille au loin
    avec les coulées de la liqueur, formidablement.



barhíḥ prācī́namójasā pávamāna stṛṇánháriḥ |
devéṣu devá īyate || 4||



4.  barhisnnsa«√barh prācīnama«pra~√añc ojasnnsi«√vaj  
    pavamānanmsv«√pū stṛṇanttp·Amsn«√stṛ harijmsn«√hṛ |
    devanmpl«√div devanmsn«√div īyatevp·A·3s«√i 



4. Jonchant formidablement la Litière (rituelle) tournée vers l’Est, Pavamāna l’alezan
    s’avance en dieu parmi les dieux.



údā́tairjihate bṛháddvā́ro devī́rhiraṇyáyīḥ |
pávamānena súṣṭutāḥ || 5||



5.  udp ātanmpi«ā~√tan jihateva·A·3s«√hā bṛhata«√bṛh  
    dvārnfpa«√dvṛ devījfpa«√div hiraṇyayījfpa«√hṛ |
    pavamānanmsi«√pū suṣṭutajfpa«su~√stu 



5. S’ouvrent haut avec (leurs) ailes les deux Portes divines, dorées,
    bien louées par Pavamāna.



suśilpé bṛhatī́ mahī́ pávamāno vṛṣaṇyati |
náktoṣā́sā ná darśaté || 6||



6.  suśilpajnda bṛhatjnda«√bṛh mahjnda«√mah  
    pavamānanmsn«√pū vṛṣaṇyativp·A·3s«√vṛṣ |
    (naktanns-uṣasnfs«√vas2)nnda nac darśatajnda«√dṛś 



6. (Vis-à-vis) des deux (femelles) bien parées, hautes, grandes, Nuit et Aurore, telles deux (femmes) belles à voir,
    Pavamāna se comporte en taureau.



ubʰā́ devā́ nṛcákṣasā hótārā daívyā huve |
pávamāna índro vṛ́ṣā || 7||



7.  ubʰajmda devanmda«√div (nṛnms-cakṣasnns«√cakṣ)jmda  
    hotṛnmda«√hu daivyajmda«√div huvevp·A·1s«√hve |
    pavamānanmsn«√pū indraNmsn«√ind vṛṣannmsn«√vṛṣ 



7. Les deux dieux au regard de maîtres, les deux Hotar divins, je les appelle.
    Pavamāna (, c’est) Indra taureau.



bʰā́ratī pávamānasya sárasvatī́ḷā mahī́ |
imáṃ no yajñámā́ gamantisró devī́ḥ supéśasaḥ || 8||



8.  bʰāratīNfsn«√bʰṛ pavamānanmsg«√pū  
    sarasvatīNfsn«sa~√ras īḷāNfsn«√īḷ mahījfsn«√mah |
    ayamr3msa vayamr1mpg yajñanmsa«√yaj āp gamanva·AE3p«√gam  
    triu devīnfpn«√div supeśasjfpn«su~√piś 



8. Que Bhāratī, Sarasvatî (et) Ilā (autrement dit) Mahî arrivent à
    ce sacrifice nôtre de Pavamāna, (ces) trois déesses aux beaux ornements !



tváṣṭāramagrajā́ṃ gopā́ṃ puroyā́vānamā́ huve |
índuríndro vṛ́ṣā háriḥ pávamānaḥ prajā́patiḥ || 9||



9.  tvaṣṭṛNmsa«√tvakṣ (agranns«√aṅg-janjms«√jan)jmsa (gonfs-pājms«√pā2)nmsa  
    (purasa«√pṝ-yāvanjms«√yā)jmsa āp huvevp·A·1s«√hve |
    induNmsn«√ind indraNmsn«√ind vṛṣannmsn«√vṛṣ harijmsn«√hṛ  
    pavamānanmsn«√pū (prajānfs«pra~√jan-patinms«√pā)Nmsn 



9. Tvastr le premier-né, gardien, précurseur, je l’appelle.
    Le suc-de-soma (est) Indra, taureau, alezan ; Pavamāna (est) Prajāpati.



vánaspátiṃ pavamāna mádʰvā sámaṅgdʰi dʰā́rayā |
sahásravalśaṃ háritaṃ bʰrā́jamānaṃ hiraṇyáyam || 10||



10. (vanasnns«√van-patinms«√pā2)nmsa pavamānanmsv«√pū  
     madʰujfsi«√madʰ samp aṅgdʰivp·Ao2s«√añj dʰārānfsi«√dʰṛ |
     (sahasrau-valśanms)jmsa haritajmsa«√hṛ  
     bʰrājamānata·Amsa«√bʰrāj hiraṇyayajmsa«√hṛ 



10. L'Arbre, ô Pavamāna, oins le entièrement de la liqueur de la coulée (de soma),
    (l’arbre) aux mille rameaux, vert, flamboyant, doré !



víśve devāḥ svā́hākṛtiṃ pávamānasyā́ gata |
vāyúrbṛ́haspátiḥ sū́ryo'gníríndraḥ sajóṣasaḥ || 11||



11. viśvajmpn«√viś devanmpn«√div (svāhānfs«su~√ah-kṛtinfs«√kṛ)nfsa  
     pavamānanmsg«√pū āp gatavp·Ao3p«√gam |
     vāyuNmsn«√vā (bṛhnfsg«√bṛh-patinms«√pā2)Nmsn sūryaNmsn«√sūr  
     agniNmsn«√aṅg indraNmsn«√ind sajoṣasjmpn«sa~√juṣ 



11. O Tous-dieux, arrivez à l’énoncé « svāhā ! » de Pavamāna ;
    (qu’y arrivent aussi) Vāyu, Brhaspati, le Soleil, Agni, Indra, d’un même consentement !






Sūkta 9.6 

mandráyā soma dʰā́rayā vṛ́ṣā pavasva devayúḥ |
ávyo vā́reṣvasmayúḥ || 1||



1.  mandrajfsi«√mand somanmsv«√su dʰārānfsi«√dʰṛ  
    vṛṣannmsn«√vṛṣ pavasvava·Ao2s«√pū (devanms«√div-yujms«√yu)jmsn |
    avinmsg vārannpl«√vṛ2 (vayamr1mpa-yujms«√yu)jmsn 



1. D’une coulée harmonieuse, ô soma, clarifie toi en taureau aimant les dieux,
    dans (le tamis en) poils de brebis, toi qui nous aimes !



abʰí tyáṃ mádyaṃ mádamíndavíndra íti kṣara |
abʰí vājíno árvataḥ || 2||



2.  abʰip tyamr3msa madyajmsa«√mad madanmsa«√mad  
    indunmsv«√ind indraNmsn«√ind itia kṣaravp·Ao2s«√kṣar |
    abʰip vājinnmpa«√vāj arvatnmpa«√ṛ 



2. Vers cette-célèbre ivresse enivrante, ô suc-de-soma, coule, (te disant) ainsi « (je vais à) Indra »,
    vers les coursiers porteurs de prix !



abʰí tyáṃ pūrvyáṃ mádaṃ suvānó arṣa pavítra ā́ |
abʰí vā́jamutá śrávaḥ || 3||



3.  abʰip tyamr3msa pūrvyajmsa«√pṝ madanmsa«√mad  
    suvānata·Amsn«√su arṣavp·Ao2s«√ṛṣ pavitrannsl«√pū āp |
    abʰip vājanmsa«√vāj utac śravasnnsa«√śru 



3. Vers cette-célèbre ivresse primitive coule, (une fois) pressé, dans le filtre,
    vers le prix-de-victoire et le renom !



ánu drapsā́sa índava ā́po ná pravátāsaran |
punānā́ índramāśata || 4||



4.  anup drapsanmpn indunmpn«√ind  
    apnfpn nac pravatnfsi asaranvp·Aa3p«√sṛ |
    punānajmpn«√pū indraNmsa«√ind āśatava·A·3p«√āś 



4. Les gouttes, les sucs-de-soma ont coulé à la suite (les uns des autres), telles les eaux sur la surface-déclive ;
    se clarifiant, ils ont atteint Indra.



yámátyamiva vājínaṃ mṛjánti yóṣaṇo dáśa |
váne krī́ḷantamátyavim || 5||



5.  yasr3msa atyanmsa«√at? ivac vājinnmsa«√vāj  
    mṛjantivp·A·3p«√mṛj yoṣannfpn«√yu daśau |
    vanannsl«√van krīḷanttp·Amsa«√krīḷ atyavijmsa 



5. (Le soma) que, comme un coursier gagnant-du-prix, nettoient les dix jeunes-femmes [les doigts],
    tandis qu’il joue dans (la cuve de) bois par-delà (le filtre en poils de) brebis,



táṃ góbʰirvṛ́ṣaṇaṃ rásaṃ mádāya devávītaye |
sutáṃ bʰárāya sáṃ sṛja || 6||



6.  sasr3msa gonfpi vṛṣaṇajmsa«√vṛṣ rasanmsa«√ras  
    madanmsd«√mad (devanms«√div-vītinfs«√vī)nfsd |
    sutajmsa«√su bʰaranmsd«√bʰṛ samp sṛjavp·Ao2s«√sṛj 



6. cette sève puissante, (le soma) pressé, mélange le aux (laits des) vaches, pour l’ivresse,
    pour l’invite aux dieux, pour l'offrande !



devó devā́ya dʰā́rayéndrāya pavate sutáḥ |
páyo yádasya pīpáyat || 7||



7.  devanmsn«√div devanmsd«√div dʰārānfsi«√dʰṛ  
    indraNmsd«√ind pavateva·A·3s«√pū sutajmsn«√su |
    payasnnsn«√pī yadc ayamr3msg pīpayatvp·Ae3s«√pī 



7. Le dieu (Soma) se clarifie pour le dieu Indra avec (sa) coulée, (le soma) pressé,
    quand il fait se gonfler son lait.



ātmā́ yajñásya ráṃhyā suṣvāṇáḥ pavate sutáḥ |
pratnáṃ ní pāti kā́vyam || 8||



8.  ātmannmsn«√an yajñanmsg«√yaj raṃhinfsi«√raṃh  
    suṣvāṇata·Amsn«√su pavateva·A·3s«√pū sutajmsn«√su |
    pratnajmsa nip pātivp·A·3s«√pā2 kāvyannsa«√kū 



8. Essence du sacrifice, (une fois) pressé avec rapidité, (le soma) se clarifie ; (le soma) pressé
    veille-en-profondeur sur l’antique art-poétique.



evā́ punāná indrayúrmádaṃ madiṣṭʰa vītáye |
gúhā ciddadʰiṣe gíraḥ || 9||



9.  evac punānajmsn«√pū (indraNms«√ind-yujms«√yu)jmsn  
    madanmsa«√mad madiṣṭʰajmsv«√mad vītinfsd«√vī |
    guhānfsl«√guh cidc dadʰiṣeva·I·2s«√dʰā girnfpa«√gṝ 



9. Ainsi, te clarifiant, toi qui aimes Indra, ô (soma) très enivrant, en sorte qu’(Indra) agrée l’ivresse,
    tu portes (en ton sein) les chants, si cachés (qu’ils soient en apparence).






Sūkta 9.7 

ásṛgramíndavaḥ patʰā́ dʰármannṛtásya suśríyaḥ |
vidānā́ asya yójanam || 1||



1.  asṛgramvp·U·3p«√sṛj indunmpn«√ind patʰinnmsi«√pantʰ  
    dʰarmannnsl«√dʰṛ ṛtannsg«√ṛ suśrījmpn«su~√śrī |
    vidānata·Ampn«√vid ayamr3msg yojanannsa«√yuj 



1. Ils ont été lâchés sur le chemin du Rta, les sucs-de-soma, dans la tenure (du Rta, ces sucs) prestigieux,
    qui réalisent le trajet de ce (soma).



prá dʰā́rā mádʰvo agriyó mahī́rapó ví gāhate |
havírhavíṣṣu vándyaḥ || 2||



2.  prap dʰārānfsi«√dʰṛ madʰunnsg«√madʰ agriyanmsn«√aṅg  
    mahījfpa«√mah apnfpa vip gāhateva·A·3s«√gāh |
    havisnnsn«√hu havisnnpl«√hu vandyajmsn«√vand 



2. Coulée de liqueur, (le soma marche) en avant, tenant-la-tête ; il plonge dans les grandes eaux,
    offrande parmi les offrandes, (dieu) célébrable.



prá yujó vācó agriyó vṛ́ṣā́va cakradadváne |
sádmābʰí satyó adʰvaráḥ || 3||



3.  prap yujnmsb«√yuj vācnfsg«√vac agriyanmsn«√aṅg  
    vṛṣannmsn«√vṛṣ avap cakradatvp·U·3s«√krand vanannsl«√van |
    sadmannnsa«√sad abʰip satyajmsn«√as adʰvaranmsn 



3. (Il marche) en avant, venant-en-tête de la parole accompagnante ; taureau, il a mugi en des(cendant vers la cuve de) bois,
    vers (son) siège, (lui qui est) le vrai sacrifice.



pári yátkā́vyā kavírnṛmṇā́ vásāno árṣati |
svàrvājī́ siṣāsati || 4||



4.  parip yadc kāvijmsi«√kū kavinmsn«√kū  
    (nṛnms-mnanfs«√man)nnpa vasānata·Amsn«√vas arṣativp·A·3s«√ṛṣ |
    svarnnsa«√svar vājinnmsn«√vāj siṣāsativp·A·3s«√san 



4. Lorsqu’il coule tout autour, vêtu d’arts-poétiques, lui Poète, de virilités,
    porteur de prix, il cherche à gagner le soleil.



pávamāno abʰí spṛ́dʰo víśo rā́jeva sīdati |
yádīmṛṇvánti vedʰásaḥ || 5||



5.  pavamānanmsn«√pū abʰip spṛdʰnfpa«√spardʰ  
    viśnfsg«√viś rājannmsn«√rāj ivac sīdativp·A·3s«√sad |
    yadc īmr3msa ṛṇvantivp·A·3p«√ṛ vedʰasjmpn«√vidʰ 



5. Pavamāna assiège les ennemis comme le Roi (entoure ses) sujets,
    quand le mettent-en-mouvement les ordonnateurs (du sacrifice).



ávyo vā́re pári priyó hárirváneṣu sīdati |
rebʰó vanuṣyate matī́ || 6||



6.  avinmsg vāranmsl«√vṛ2 parip priyajmsn«√prī  
    harijmsn«√hṛ vanannpl«√van sīdativp·A·3s«√sad |
    rebʰajmsn«√ribʰ vanuṣyateva·A·3s«√van matinfsi«√man 



6. (Le dieu) aimé, l’alezan, est assis autour (du tamis en) poil(s) de brebis, dans les (cuves de) bois ;
    barde, il est mis-en-état-de-grâce par l’hymne.



sá vāyúmíndramaśvínā sākáṃ mádena gacʰati |
ráṇā yó asya dʰármabʰiḥ || 7||



7.  sasr3msn vāyuNmsa«√vā indraNmsa«√ind aśvinNmda«√aś  
    sākama«sa~√añc madanmsi«√mad gacʰativp·A·3s«√gam |
    raṇanmsi«√raṇ yasr3msn ayamr3msg dʰarmannnpi«√dʰṛ 



7. Le (soma) va vers Vāyu, vers Indra, vers les deux Aśvin, en même temps que l’ivresse,
    (ivresse) qui est joyeusement (présente) dans ses comportements.



ā́ mitrā́váruṇā bʰágaṃ mádʰvaḥ pavanta ūrmáyaḥ |
vidānā́ asya śákmabʰiḥ || 8||



8.  āp (mitraNmda«√mitʰ-varuṇaNmda«√vṛ)Nmda bʰagaNmsa«√bʰaj  
    madʰunnsg«√madʰ pavantevp·A·3p«√pū ūrminmpn«√ṛ |
    vidānajmpn«√vid ayamr3msg śakmannnpi«√śak 



8. (Amenant) vers ici Varuna-Mitra (et) Bhaga, les vagues de la liqueur (sômique) se clarifient,
    procurant (les biens) selon les capacités de ce (soma).



asmábʰyaṃ rodasī rayíṃ mádʰvo vā́jasya sātáye |
śrávo vásūni sáṃ jitam || 9||



9.  vayamr1mpd rodasnndv rayinmsa«√rā  
    madʰunnsg«√madʰ vājanmsg«√vāj sātinfsi«√san |
    śravasnnsa«√śru vasunnpa«√vas samp jitamvp·Ao2d«√ji 



9. Pour nous (autres), ô Deux Mondes, conquérez la richesse, afin que (nous) gagnions le prix-de-victoire
    (consistant en) liqueur (sômique), le renom (et) les biens-matériels !






Sūkta 9.8 

eté sómā abʰí priyámíndrasya kā́mamakṣaran |
várdʰanto asya vīryàm || 1||



1.  etasr3mpn somanmpn«√su abʰip priyajmsa«√prī  
    indraNmsg«√ind kāmanmsa«√kam akṣaranvp·U·3p«√kṣar |
    vardʰanttp·Ampn«√vṛdʰ ayamr3msg vīryannsa«√vīr 



1. Voici les soma (qui) ont coulé au-devant du désir cher d’Indra,
    renforçant la force-virile de ce (dieu).



punānā́saścamūṣádo gácʰanto vāyúmaśvínā |
té no dʰāntu suvī́ryam || 2||



2.  punānajmpn«√pū (camūnfs-sadjms«√sad)jmpn  
    gacʰanttp·Ampn«√gam vāyuNmsa«√vā aśvinNmda«√aś |
    sasr3mpn vayamr1mpd dʰāntuvp·Ao3p«√dʰā suvīryannsa«su~√vīr 



2. Se clarifiant, sis dans les cuves, allant vers Vāyu, vers les deux Asvin,
    que ces (soma) nous confèrent abondance d’hommes-utiles !



índrasya soma rā́dʰase punānó hā́rdi codaya |
ṛtásya yónimāsádam || 3||



3.  indraNmsg«√ind somaNmsv«√su rādʰasnnsd«√rādʰ  
    punānajmsn«√pū hārdinnsa«√hṛ codayavp·Ao2s«√cud |
    ṛtannsg«√ṛ yoninmsa«√yu āsadamv···D··«ā~√sad 



3. O soma, aiguise pour le don le cœur d’Indra, en te clarifiant,
    pour (t’)installer au séjour-natal du Rta !



mṛjánti tvā dáśa kṣípo hinvánti saptá dʰītáyaḥ |
ánu víprā amādiṣuḥ || 4||



4.  mṛjantivp·A·3p«√mṛj tvamr2msa daśau kṣipnfpn«√kṣip  
    hinvantivp·A·3p«√hi saptau dʰītinfpn«√dʰī |
    anup vipranmpn«√vip amādiṣurvp·U·3p«√mad 



4. Te nettoient les dix doigts (de l’officiant), (te) mettent en branle les sept intelligences,
    en suite (de quoi) les orateurs-inspirés ont marqué-leur-joie.



devébʰyastvā mádāya káṃ sṛjānámáti meṣyàḥ |
sáṃ góbʰirvāsayāmasi || 5||



5.  devanmpd«√div tvamr2msa madanmsd«√mad kasr3msa  
    sṛjānata·Amsn«√sṛj atip meṣīnfpa«√miṣ |
    samp gonfpi vāsayāmasivp·A·1p«√vas 



5. Toi qui t’es répandu pour les dieux, pour l’ivresse, (en passant) au-delà (du tamis en poils) de brebis,
    nous te vêtons entièrement de (lait de) vaches.



punānáḥ kaláśeṣvā́ vástrāṇyaruṣó háriḥ |
pári gávyānyavyata || 6||



6.  punānajmsn«√pū kalaśanmpl«√kal? āp  
    vastrannpa«√vas aruṣajmsn«√ruṣ harijmsn«√hṛ |
    parip gavyajnpa avyatava·U·3s«√vye 



6. Se clarifiant dans les récipients, le (dieu) fauve, l’alezan, a endossé
    les vêtements faits de (lait de) vaches.



magʰóna ā́ pavasva no jahí víśvā ápa dvíṣaḥ |
índo sákʰāyamā́ viśa || 7||



7.  magʰavanjmpa«√maṃh āp pavasvava·Ao2s«√pū vayamr1mpd  
    jahivp·Ao2s«√han viśvajfpa«√viś apap dviṣnfpa«√dviṣ |
    indunmsv«√ind sakʰinmsa«√sac āp viśavp·Ao2s«√viś 



7. Donne-nous-en-te-clarifiant des patrons-généreux, frappe (et) re(foule) tous les ennemis,
    ô suc-de-soma, pénètre en (Indra, ton) ami !



vṛṣṭíṃ diváḥ pári srava dyumnáṃ pṛtʰivyā́ ádʰi |
sáho naḥ soma pṛtsú dʰāḥ || 8||



8.  vṛṣṭinfsa«√vṛṣ dyunmsb parip sravavp·Ao2s«√sru  
    dyumnannsa pṛtʰivīnfsb«√pṛtʰ adʰip |
    sahasnnsa«√sah vayamr1mpd somanmsv«√su pṛtnfpl«√pṛc dʰāsvp·UE2s«√dʰā 



8. La pluie du ciel, fais la couler tout autour ; l’éclat (venant) de la terre,
    confère le nous, ô soma, (ainsi que) la force-victorieuse dans les batailles !



nṛcákṣasaṃ tvā vayámíndrapītaṃ svarvídam |
bʰakṣīmáhi prajā́míṣam || 9||



9.  (nṛnms-cakṣasnns«√cakṣ)nmsa tvamr2msa vayamr1mpn  
    (indraNms«√ind-pītajms«√pā)jmsa (svarnns-vidjms«√vid)jmsa |
    bʰakṣīmahiva·Ai1p«√bʰakṣ prajānfsa«pra~√jan iṣnfsa«√iṣ 



9. Toi au regard de maître, qui procures le soleil, puissions-nous, (une fois) bu par Indra,
    te consommer (à notre tour, ayant du même coup en partage) descendance (et) jouissance !






Sūkta 9.9 

pári priyā́ diváḥ kavírváyāṃsi naptyòrhitáḥ |
suvānó yāti kavíkratuḥ || 1||



1.  parip priyajnpa«√prī dyunmsg kavinmsn«√kū  
    vayasnnpa«√vī naptīnfdl«√nap? hitajmsn«√dʰā |
    suvānata·Amsn«√su yātivp·A·3s«√yā (kavinms«√kū-kratunms«√kṛ)jmsn 



1. Poète du ciel, (le soma) parcourt les étapes aimées, (une fois qu’il a été) placé entre les deux nièces [les mains de l’officiant] ;
    (il ya, une fois) pressé, ayant la force-délibérante d’un poète.



prápra kṣáyāya pányase jánāya júṣṭo adrúhe |
vītyàrṣa cániṣṭʰayā || 2||



2.  prap kṣayanmsd«√kṣi2 panyasjmsd«√pan  
    jananmsd«√jan juṣṭajmsn«√juṣ adruhjmsd«a~√druh |
    vītinfsi«√vī arṣavp·Ao2s«√ṛṣ caniṣṭʰanfsi«√can 



2. Toujours plus avant, te plaisant à la résidence vénérable, à l’être-humain exempt de dol,
    coule (à la faveur) d’une invite réjouissante au plus haut degré !



sá sūnúrmātárā śúcirjātó jāté arocayat |
mahā́nmahī́ ṛtāvṛ́dʰā || 3||



3.  sasr3msn sūnunmsn«√sū mātṛnfda«√mā śucijmsn«√śuc  
    jātajmsn«√jan jātajfda«√jan arocayatvp·Aa3s«√ruc |
    mahatjmsn«√mah mahījfda«√mah (ṛtanns«√ṛ-āvṛdʰjfs«ā~√vṛdʰ)jfda 



3. (Agissant) en fils pur, (le soma, sitôt) né, a fait resplendir ses deux parents (Ciel et Terre), nés (eux-mêmes) ;
    (devenu) grand, (il les a rendus) grands, eux ayant crû selon le Rta.



sá saptá dʰītíbʰirhitó nadyò ajinvadadrúhaḥ |
yā́ ékamákṣi vāvṛdʰúḥ || 4||



4.  sasr3msn saptau dʰītinfpi«√dʰī hitajmsn«√hi  
    nadīnfpa«√nad ajinvadvp·Aa3s«√jinv adruhjfpa«a~√druh |
    yār3fpn ekau akṣinnsa vāvṛdʰurvp·I·3p«√vṛdʰ 



4. Incité par les sept intelligences, il a animé les rivières exemptes de dol,
    qui ont invigoré (son) œil unique.



tā́ abʰí sántamástṛtaṃ mahé yúvānamā́ dadʰuḥ |
índumindra táva vraté || 5||



5.  tār3fpn abʰip santtp·Amsa«√as astṛtajmsa«a~√stṛ  
    mahev···D··«√mah yuvanjmsa«√yu āp dadʰurva·I·3p«√dʰā |
    indunmsa«√ind indraNmsv«√ind tvamr2msg vratannsl«√vṛ2 



5. Ces (rivières) ont placé le jeune (Soma) triomphant, irrésistible, en (situation de) prestige ;
    (elles ont mis) le suc-de-soma, ô Indra, sous ta volonté.



abʰí váhnirámartyaḥ saptá paśyati vā́vahiḥ |
krívirdevī́ratarpayat || 6||



6.  abʰip vahninmsn«√vah amartyajmsn«a~√mṛ  
    saptau paśyativp·A·3s«√paś vāvahijmsn«√vah |
    krivijmsn«√kṛ devīnfpa«√div atarpayatvp·Aa3s«√tṛp 



6. Cocher, tirant-puissamment (le char rituel, le soma) immortel considère les sept (intelligences) ;
    le Krivi a rassasié les (rivières) divines.



ávā kálpeṣu naḥ pumastámāṃsi soma yódʰyā |
tā́ni punāna jaṅgʰanaḥ || 7||



7.  avap kalpanmpl«√klṛp vayamr1mpg puṃsnmsv  
    tamasnnpa«√tam somaNmsv«√su yodʰyajnpa«√yudʰ |
    tadr3npa punānajmsv«√pū jaṅgʰanasvp·Ae3s«√han 



7. Favorise nous dans les rites, ô (soma) mâle; les ténèbres qui sont à combattre, ô soma,
    frappe les puissamment, en te clarifiant !



nū́ návyase návīyase sūktā́ya sādʰayā patʰáḥ |
pratnavádrocayā rúcaḥ || 8||



8.  nua navyasjnsd«√nu navīyaṃsjnsd«√nu  
    sūktannsd«su~√vac sādʰayavp·Ao2s«√sādʰ patʰnmpa«√pantʰ |
    pratnavata rocayavp·Ao2s«√ruc rucnfpa«√ruc 



8. Ainsi donc, prépare les voies pour un hymne plus nouveau, (oui) plus nouveau (encore),
    selon le mode-antique fais briller les brillances (de l’inspiration) !



pávamāna máhi śrávo gā́máśvaṃ rāsi vīrávat |
sánā medʰā́ṃ sánā svàḥ || 9||



9.  pavamānanmsv«√pū mahijnsa«√mah śravasnnsa«√śru  
    gonfsa aśvanmsa«√aś rāsivp·A·2s«√rā vīravatjmsn«√vīr |
    sanavp·Ao2s«√san medʰānfsa«√midʰ sanavp·Ao2s«√san svarnnsa 



9. O Pavamāna, donne grand renom, vache, cheval, abondance en hommes-utiles ;
    gagne (pour nous) la sagesse, gagne le soleil !






Sūkta 9.10 

prá svānā́so rátʰā ivā́rvanto ná śravasyávaḥ |
sómāso rāyé akramuḥ || 1||



1.  prap svānajmpn«√svan ratʰanmpn«√ṛ ivac  
    arvantnmpn«√ṛ nac (śravasnns«√śru-yujms«√yu)jmpn |
    somanmpn«√su rāyinmsd«√rā akramurvp·U·3p«√kram 



1. Résonnant comme des chars, aimant le renom comme des coursiers,
    les soma se sont avancés pour la richesse.



hinvānā́so rátʰā iva dadʰanviré gábʰastyoḥ |
bʰárāsaḥ kāríṇāmiva || 2||



2.  hinvānata·Ampn«√hi ratʰanmpn«√ṛ ivac  
    dadʰanvireva·I·3p«√dʰanv gabʰastinmdl |
    bʰaranmpn«√bʰṛ kārinnmpg«√kṛ ivac 



2. Mis en branle comme des chars, ils ont couru sous les deux bras (de l’ofiiciant),
    tels les enjeux d’hommes-cherchant-la-décision.



rā́jāno ná práśastibʰiḥ sómāso góbʰirañjate |
yajñó ná saptá dʰātṛ́bʰiḥ || 3||



3.  rājānata·Amsn«√rāj nac praśastinfpi«pra~√śaṃs  
    somajmpn«√su gonfpi añjateva·A·3p«√añj |
    yajñanmsn«√yaj nac saptau dʰātṛnmpi«√dʰā 



3. Comme les Rois (sont oints) par les panégyriques, les soma sont oints par (le lait des) vaches,
    comme le sacrifice (est oint aussi) par les sept installateurs.



pári suvānā́sa índavo mádāya barháṇā girā́ |
sutā́ arṣanti dʰā́rayā || 4||



4.  parip suvānata·Ampn«√su indunmpn«√ind  
    madanmsd«√mad barhaṇājfsi«√bṛh girnfsi«√gṝ |
    sutajmpn«√su arṣantivp·A·3p«√ṛṣ dʰārānfsi«√dʰṛ 



4. (Une fois) pressés pour l’ivresse, avec violence, avec (accompagnement du) chant, les sucs-de-soma,
    les (soma) pressés coulent en jet tout autour.



āpānā́so vivásvato jánanta uṣáso bʰágam |
sū́rā áṇvaṃ ví tanvate || 5||



5.  āpānatp·Impn«√āp vivasvatNmsg«√vas  
    janantjmpn«√jan uṣasnfsg«√vas2 bʰaganmsa«√bʰaj |
    sūrajmpn«√sūr aṇunmsa vip tanvateva·A·3p«√tan 



5. Ayant atteint (la région) de Vivasvant, engendrant les Aurores (et) Bhaga,
    (ces soma) tendent au loin le tamis (comme) des soleils (tendent leurs rayons).



ápa dvā́rā matīnā́ṃ pratnā́ ṛṇvanti kārávaḥ |
vṛ́ṣṇo hárasa āyávaḥ || 6||



6.  apap dvārannpa«√dvṛ matinfpg«√man  
    pratnajmpn ṛṇvantivp·A·3p«√ṛ kārunmpn«√kṛ2 |
    vṛṣannmsg«√vṛṣ harasnnsd«√hṛ āyujmpn«√i 



6. Les hérauts antiques ouvrent les portes des pensées-poétiques,
    (comme font aujourd’hui encore) les Ayu, pour la prise-en-charge du (soma-)taureau.



samīcīnā́sa āsate hótāraḥ saptájāmayaḥ |
padámékasya píprataḥ || 7||



7.  samīcīnajfpn«sam~√añc āsatevp·A·3p«√ās  
    hotṛnmpn«√hu (saptau-jāminfs«√jan)nfpn |
    padannsa«√pad ekajmsg piprattp·Ampn«√pṛ 



7. Groupés-ensemble, sont assis les officiants aux sept (intelligences) germaines,
    qui sauvegardent le pas du (dieu) unique.



nā́bʰā nā́bʰiṃ na ā́ dade cákṣuścitsū́rye sácā |
kavérápatyamā́ duhe || 8||



8.  nābʰinfsl«√nabʰ nābʰinfsa«√nabʰ vayamr1mpg āp dadevp·I·3s«√dā  
    cakṣusnnsa«√cakṣ cidc sūryanmsl«√sūr sacāa«√sac |
    kavinmsg«√kū apatyannsa āp duhevp·A·3s«√duh 



8. (Le soma) a relié sa parenté (divine) à notre parenté (humaine), comme l’œil (est relié) au soleil ensemble.
    La descendance du Poète (sômique) a été traite.



abʰí priyā́ diváspadámadʰvaryúbʰirgúhā hitám |
sū́raḥ paśyati cákṣasā || 9||



9.  abʰip priyājnpa«√prī dyunmsg«√dyu padannsa«√pad  
    (adʰvaranms-yujms«√yu)jmpi guhānfsl«√guh hitajnsa«√dʰā |
    sūranmsn«√sūr paśyativp·A·3s«√paś cakṣasnnsi«√cakṣ 



9. (Le soma) considère les (étapes) aimées, le séjour du ciel tenu en secret par les officiants-manuels ;
    (il le voit) grâce à l’œil du soleil.






Sūkta 9.11 

úpāsmai gāyatā naraḥ pávamānāyéndave |
abʰí devā́m̐ íyakṣate || 1||



1.  upap ayamr3msd gāyatavp·AE2p«√gai nṛnmpv  
    pavamānajmsd«√pū indunmsd«√ind |
    abʰip devanmpa«√div iyakṣateva·A·3s«√yaj 



1. Vers ce (dieu) Pavamāna, vers le suc-de-soma, chantez, ô maîtres,
    vers lui qui cherche à atteindre les dieux !



abʰí te mádʰunā páyó'tʰarvāṇo aśiśrayuḥ |
deváṃ devā́ya devayú || 2||



2.  abʰip tvamr2msg madʰunnsi«√madʰ payasnnsa«√pī  
    atʰarvannmpn«√atʰar? aśiśrayurvp·I·3p«√śri |
    devanmsa«√div devanmsd«√div (devanms«√div-yujms«√yu)jnsa 



2. Les Atharvan ont fortifié-par-mélange le lait avec ta liqueur ;
    (ils t’ont fortifié, ô soma qui es) un dieu, pour le dieu (Indra), en intention-divine.



sá naḥ pavasva śáṃ gáve śáṃ jánāya śámárvate |
śáṃ rājannóṣadʰībʰyaḥ || 3||



3.  sasr3msn vayamr1mpd pavasvava·Ao2s«√pū śamnfsa«√śam gonfsd  
    śamnfsa«√śam jananmsd«√jan śamnfsa«√śam arvatnmsd«√ṛ |
    śamnfsa«√śam rājannmsv«√rāj (oṣanms«√uṣ-dʰijfs«√dʰā)nfpd 



3. Tel (étant), clarifie toi (en sorte d’apporter) bien-être à notre (groupe de) vache(s), bien-être à (notre groupe d’)homme(s), bien-être à (notre groupe de) coursier(s),
    bien-être, ô roi (soma), aux plantes !



babʰráve nú svátavase'ruṇā́ya divispṛ́śe |
sómāya gātʰámarcata || 4||



4.  babʰrujmsd«√bʰṛ nuc svatavasjmsd«sva~√tu  
    aruṇajmsd«√ṛ (dyunmsl-spṛśjms«√spṛś)jmsd |
    somanmsd«√su gātʰanmsa«√gai arcatavp·AE2p«√ṛc 



4. Ainsi donc, au brun soma, (au soma) fort par lui-même, (au soma) rosé,
    qui touche au ciel, chantez une mélodie !



hástacyutebʰirádribʰiḥ sutáṃ sómaṃ punītana |
mádʰāvā́ dʰāvatā mádʰu || 5||



5.  (hastanms-cyutajms«√cyu)jmpi adrinmpi«√dṛ  
    sutajmsa«√su somanmsa«√su punītanavp·Ao2p«√pū |
    madʰunnsl«√madʰ āp dʰāvatāvp·Ao2p«√dʰāv madʰunnsa«√madʰ 



5. Le soma pressé à l’aide des pierres mues par la main (de l’officiant), clarifiez le,
    détrempez le (doux soma) dans le doux (liquide, lait ou eau) !



námasédúpa sīdata dadʰnédabʰí śrīṇītana |
índumíndre dadʰātana || 6||



6.  namasnnsi«√nam idc upap sīdatavp·Ao2p«√sad  
    dadʰannnsi idc abʰip śrīṇītanavp·AE2p«√śrī |
    indunmsa«√ind indraNmsl«√ind dadʰātanavp·AE2p«√dʰā 



6. Approchez vous de (ce soma) avec révérence, fortifiez-le-par-mélange avec le lait suri,
    mettez le suc-de-soma dans Indra !



amitrahā́ vícarṣaṇiḥ pávasva soma śáṃ gáve |
devébʰyo anukāmakṛ́t || 7||



7.  (amitranms«a~√mitʰ-hanjms«√han)jmsn vicarṣaṇijmsn«vi~√kṛṣ  
    pavasvava·Ao2s«√pū śama«√śam gonfsd |
    devanmpd«√div (anup-kāmanms«√kam-kṛtjms«√kṛ)jmsn 



7. Toi qui frappes les adversaires, qui circules au loin, clarifie toi, ô soma, pour le bien-être de (notre groupe de) vache(s),
    toi qui agis pour les dieux selon leur désir !



índrāya soma pā́tave mádāya pári ṣicyase |
manaścínmánasaspátiḥ || 8||



8.  indraNmsd«√ind somaNmsv«√su pātavev···D··«√pā  
    madanmsd«√mad parip sicyasevp·A·2s«√sic |
    (manasnns«√man-citjms«√cit)jmsn manasnnsg«√man patinmsn«√pā 



8. Pour Indra, ô soma, pour qu’il boive, pour (son) ivresse, on te verse tout autour,
    toi qui comprends la pensée (en tant que) maître de la Pensée.



pávamāna suvī́ryaṃ rayíṃ soma rirīhi naḥ |
índavíndreṇa no yujā́ || 9||



9.  pavamānanmsv«√pū suvīryannsa«su~√vīr  
    rayinmsa«√rā somaNmsv«√su rirīhivp·Ao2s«√rā vayamr1mpd |
    indunmsv«√ind indraNmsi«√ind vayamr1mpa yujnfsi«√yuj 



9. O Pavamāna, octroie nous abondance en hommes-utiles (et) richesse, ô soma,
    ô suc-de-soma, avec Indra pour notre allié !






Sūkta 9.12 

sómā asṛgramíndavaḥ sutā́ ṛtásya sā́dane |
índrāya mádʰumattamāḥ || 1||



1.  somajmpn«√su asṛgramvp·U·3p«√sṛj indunmpn«√ind  
    sutajmpn«√su ṛtannsg«√ṛ sādanannsl«√sad |
    indraNmsd«√ind madʰumattamajmpn«√madʰ 



1. Les soma ont été lâchés, les sucs-de-soma pressés, au siège du Rta,
    pour Indra, (ces soma) tout pleins de liqueur.



abʰí víprā anūṣata gā́vo vatsáṃ ná mātáraḥ |
índraṃ sómasya pītáye || 2||



2.  abʰip viprajmpn«√vip anūṣatava·U·3p«√nu  
    gonfpn vatsanmsa nac mātṛnfpn«√mā |
    indraNmsa«√ind somanmsg«√su pītinfsd«√pā 



2. Les orateurs-inspirés ont crié-d’allégresse vers Indra, comme les vaches mères
    vers le veau, afin qu’ Indra boive le soma.



madacyútkṣeti sā́dane síndʰorūrmā́ vipaścít |
sómo gaurī́ ádʰi śritáḥ || 3||



3.  (madanms«√mad-cyutjms«√cyu)jmsn kṣetivp·A·3s«√kṣi2 sādanannsl«√sad  
    sindʰunmsg«√sindʰ ūrminmsl«√ṛ (vipnfpa«√vip-citjms«√ci)jmsn |
    somanmsn«√su gaurīnfsl adʰip śritajmsn«√śri 



3. Mettant en mouvement l’ivresse, il réside au siège (du Rta), dans la vague du fleuve, le soma
    qui comprend les mots-inspirés, qui prend appui sur (la peau de) buffle.



divó nā́bʰā vicakṣaṇó'vyo vā́re mahīyate |
sómo yáḥ sukrátuḥ kavíḥ || 4||



4.  dyunmsg«√dyu nābʰinfsl«√nabʰ vicakṣaṇajmsn«vi~√cakṣ  
    avinmsg vāranmsl«√vṛ2 mahīyateva·A·3s«√mah |
    somanmsn«√su yasr3msn sukratujmsn«su~√kṛ kavinmsn«√kū 



4. (Le dieu) qui regarde au loin au nombril du ciel prend de l’importance dans le (tamis en) poil(s) de brebis,
    le soma, ce Poète à la bonne force-délibérante.



yáḥ sómaḥ kaláśeṣvā́m̐ antáḥ pavítra ā́hitaḥ |
támínduḥ pári ṣasvaje || 5||



5.  yasr3msn somanmsn«√su kalaśanmpl«√kal? āp  
    antara pavitrannsl«√pū āhitajmsn«ā~√dʰā |
    sasr3msa indunmsn«√ind parip sasvajevp·I·3s«√svaj 



5. Le soma qui a été placé dedans les récipients, sur le filtre,
    c’est lui que le suc-de-soma tient embrassé.



prá vā́camínduriṣyati samudrásyā́dʰi viṣṭápi |
jínvankóśaṃ madʰuścútam || 6||



6.  prap vācnfsa«√vac indunmsn«√ind iṣyativp·A·3s«√iṣ  
    samudranmsg«sam~√ud adʰip viṣṭapnfsl«vi~√stambʰ |
    jinvanttp·Amsn«√jinv kośanmsa«√kuś (madʰunns«√madʰ-ścutjms«√ścut)jmsa 



6. Le suc-de-soma pousse en avant la parole (jusque) vers la voussure de l’océan,
    vivifiant la cuve qui dégoutte de liqueur.



nítyastotro vánaspátirdʰīnā́mantáḥ sabardúgʰaḥ |
hinvānó mā́nuṣā yugā́ || 7||



7.  (nityajns«√ni-stotranns«√stu)jmsn (vanasnns«√van-patinms«√pā2)nmsn  
    dʰīnfpg«√dʰī antara (sabarnns-dugʰajms«√duh)jmsn |
    hinvānata·Amsn«√hi mānuṣajnpa«√man yugannpa«√yuj 



7. Lui qui a son mode-de-louange propre, Arbre des intuitions (sises) au-dedans (du cœur), surnaturellement trait,
    mettant en branle les âges humains,



abʰí priyā́ diváspadā́ sómo hinvānó arṣati |
víprasya dʰā́rayā kavíḥ || 8||



8.  abʰip priyajnpa«√prī dyunmsg padannpa«√pad  
    somanmsn«√su hinvānata·Amsn«√hi arṣativp·A·3s«√ṛṣ |
    viprajmsg«√vip dʰārānfsi«√dʰṛ kavinmsn«√kū 



8. le soma coule vers les séjours chers du ciel, (une fois) mis en branle,
    (ce) Poète, avec la coulée (née du travail) de l’orateur-inspiré.



ā́ pavamāna dʰāraya rayíṃ sahásravarcasam |
asmé indo svābʰúvam || 9||



9.  āp pavamānanmsv«√pū dʰārayavp·Ao2s«√dʰṛ  
    rayinmsa«√rā (sahasrau-varcasnns«√ruc)jmsa |
    vayamr1mpl indunmsv«√ind svābʰūjmsa«su-



9. O Pavamāna, fais (nous) tenir la richesse aux mille facettes,
    pour nous, ô suc-de-soma, (la richesse) efficace !






Sūkta 9.13 

sómaḥ punānó arṣati sahásradʰāro átyaviḥ |
vāyóríndrasya niṣkṛtám || 1||



1.  somanmsn«√su punānajmsn«√pū arṣativp·A·3s«√ṛṣ  
    (sahasrau-dʰāranms«√dʰṛ)jmsn atyavijmsn |
    vāyuNmsg«√vā indraNmsg«√ind niṣkṛtannsa«nis~√kṛ 



1. Se clarifiant, le soma coule, (avec ses) mille jets, par-dessus (le tamis en poils de) brebis,
    pour le rendez-vous de Vāyu (et) d’Indra.



pávamānamavasyavo vípramabʰí prá gāyata |
suṣvāṇáṃ devávītaye || 2||



2.  pavamānanmsa«√pū (avasnns«√av-yujms«√yu)jmpv  
    viprajmsa«√vip abʰip prap gāyatavp·AE2p«√gai |
    suṣvāṇata·Amsa«√su (devanms«√div-vītinfs«√vī)nfsd 



2. Entonnez le chant vers Pavamāna, ô vous qui cherchez assistance, vers (le dieu) inspiré,
    qui a été pressé pour l’invite aux dieux !



pávante vā́jasātaye sómāḥ sahásrapājasaḥ |
gṛṇānā́ devávītaye || 3||



3.  pavanteva·A·3p«√pū (vājanms«√vāj-sātinfs«√san)nfsd  
    somanmpn«√su (sahasrau-pājasnns«√pāj)jmpn |
    gṛṇānatp·Ampn«√gṝ (devanms«√div-vītinfs«√vī)nfsd 



3. Ils se clarifient pour gagner le prix-de-victoire, les soma aux mille formes,
    chantés pour l’invite aux dieux.



utá no vā́jasātaye pávasva bṛhatī́ríṣaḥ |
dyumádindo suvī́ryam || 4||



4.  utac vayamr1mpd (vājanms«√vāj-sātinfs«√san)nfsd  
    pavasvava·Ao2s«√pū bṛhatījfpa«√bṛh iṣnfpa«√iṣ |
    dyumatjnsa«√dyut induNmsv«√ind suvīryannsa«su~√vīr 



4. Ainsi donc, pour que (nous) gagnions le prix-de-victoire, clarifie toi, nous (procurant) de hautes jouissances,
    un (trésor) éclatant, ô suc-de-soma, une abondance en hommes-utiles !



té naḥ sahasríṇaṃ rayíṃ pávantāmā́ suvī́ryam |
suvānā́ devā́sa índavaḥ || 5||



5.  sasr3mpn vayamr1mpd sahasrinjmsa rayinmsa«√rā  
    pavantāmva·Ao3p«√pū āp suvīryannsa«su~√vīr |
    suvānata·Ampn«√su devajmpn«√div indunmpn«√ind 



5. Qu’ils se clarifient, nous (procurant) la richesse milluple, l’abondance en hommes-utiles,
    (une fois) pressés, (ces) dieux, les sucs-de-soma !



átyā hiyānā́ ná hetṛ́bʰirásṛgraṃ vā́jasātaye |
ví vā́ramávyamāśávaḥ || 6||



6.  atyanmpn«√at? hiyānata·Ampn«√hi nac hetṛnmpi«√hi  
    asṛgramvp·U·3p«√sṛj (vājanms«√vāj-sātinfs«√san)nfsd |
    vip vāranmsa«√vṛ2 avyajmsa āśujmpn«√aś 



6. Tels des coursiers, incités par les incitateurs, (les soma) ont été lâchés pour gagner le prix-de-victoire,
    (chevaux) rapides, à travers (le tamis en) poil(s) de brebis.



vāśrā́ arṣantī́ndavo'bʰí vatsáṃ ná dʰenávaḥ |
dadʰanviré gábʰastyoḥ || 7||



7.  vāśrājmpn«√vāś arṣantivp·A·3p«√ṛṣ indunmpn«√ind  
    abʰip vatsanmsa nac dʰenunfpn«√dʰe |
    dadʰanvireva·I·3p«√dʰanv gabʰastinmdl 



7. Mugissants, les sucs-de-soma coulent vers (la cuve), comme les vaches-laitières (vont) vers le veau ;
    ils ont couru entre les deux bras (de l’officiant).



júṣṭa índrāya matsaráḥ pávamāna kánikradat |
víśvā ápa dvíṣo jahi || 8||



8.  juṣṭajmsn«√juṣ indraNmsd«√ind (madnfs«√mad-saranms«√sṛ)jmsn  
    pavamānanmsv«√pū kanikradattp·Amsn«√krand |
    viśvajfpa«√viś apap dviṣnfpa«√dviṣ jahivp·Ao2s«√han 



8. Agréé par Indra, enivrant, ô Pavamāna qui mugis puissamment,
    re(foule et) frappe tous les ennemis !



apagʰnánto árāvṇaḥ pávamānāḥ svardṛ́śaḥ |
yónāvṛtásya sīdata || 9||



9.  apagʰnanttp·Ampn«apa~√han arāvanjmpa«a~√rā  
    pavamānajmpn«√pū (svarnns-dṛśjms«√dṛś)jmpn |
    yoninmsl«√yu ṛtannsg«√ṛ sīdatavp·Ao2p«√sad 



9. Re(foulant et) frappant les impies, ô Pavamāna’s qui voyez le soleil,
    asseyez-vous au séjour-natal du Rta !






Sūkta 9.14 

pári prā́siṣyadatkavíḥ síndʰorūrmā́vádʰi śritáḥ |
kāráṃ bíbʰratpuruspṛ́ham || 1||



1.  parip prap asiṣyadatva·U·3s«√syand kavinmsn«√kū  
    sindʰunmsg«√sindʰ ūrminmsl«√ṛ adʰip śritajmsn«√śri |
    kāranmsa«√kṛ bibʰrattp·Amsn«√bʰṛ (purua«√pṝ-spṛhjms«√spṛh)jmsa 



1. Le Poète (soma) s’est élancé tout autour (du tamis), prenant appui sur la vague du fleuve,
    portant (sur lui) le coup-décisif tant souhaité.



girā́ yádī sábandʰavaḥ páñca vrā́tā apasyávaḥ |
pariṣkṛṇvánti dʰarṇasím || 2||



2.  girnfsi«√gṝ yadr3nsl sabandʰujmpn«sa~√bandʰ  
    pañcau vrātanmpn«√vṛ2 (apasnns-yujms«√yu)nmpn |
    pariṣkṛṇvantivp·A·3p«pari~√kṛ dʰarṇasijmsa«√dʰṛ 



2. Lorsque, (aidés) par le chant, les cinq bataillons apparentés, [les dix doigts de l’officiant] actifs,
    entourent-d’apprêts (le soma) ferme (en ses assises),



ā́dasya śuṣmíṇo ráse víśve devā́ amatsata |
yádī góbʰirvasāyáte || 3||



3.  ātc ayamr3msg śuṣminjmsg«√śuṣ rasanmsl«√ras  
    viśvajmpn«√viś devanmpn«√div amatsatavp·U·3p«√mad |
    yadr3nsl gonfpi vasāyateva·A·3s«√vas 



3. alors Tous les Dieux se sont enivrés à la sève de ce (soma) fougueux,
    lorsqu’il se revêt (du lait) des vaches.



niriṇānó ví dʰāvati jáhacʰáryāṇi tā́nvā |
átrā sáṃ jigʰnate yujā́ || 4||



4.  niriṇānajmsn«ni~√rī vip dʰāvativp·A·3s«√dʰāv  
    jahattp·Amsn«√hā śaryannpa«√śrī tānvajnpa«√tan |
    ar3nsl samp jigʰnateva·A·3s«√han yujnmsi«√yuj 



4. Laissant suinter (son jus, le soma) court à travers (le tamis), dépouillant les parties-fibreuses de son corps.
    Puis il s’agrège à (Indra, son) allié.



naptī́bʰiryó vivásvataḥ śubʰró ná māmṛjé yúvā |
gā́ḥ kṛṇvānó ná nirṇíjam || 5||



5.  naptīnfpi«√nap? yasr3msn vivasvatNmsg«√vas  
    śubʰrajmsn«√śubʰ nac māmṛjeva·I·3s«√mṛj yuvannmsn«√yu |
    gonfpa kṛṇvānata·Amsn«√kṛ nac nirṇijnfsa«nis~√nij 



5. Lui qui fut nettoyé par les nièces de Vivasvant, tel un beau jeune homme,
    en faisant (du lait) des vaches comme son vêtement-neuf,



áti śritī́ tiraścátā gavyā́ jigātyáṇvyā |
vagnúmiyarti yáṃ vidé || 6||



6.  atip śritinfda«√śri (tirasa«√tṝ-catāa«√añc)a  
    gavīnfsi jigātivp·A·3s«√gā aṇvījfsi«√aṇ? |
    vagnunmsa«√vac iyartivp·A·3s«√ṛ yasr3msa videv···D··«√vid 



6. (ce soma), prenant appui sur le fin (tamis), s’avance au-delà, (passant) en biais, (pour gagner le lait) des vaches ;
    il émet la rumeur qu’on connaît (bien).



abʰí kṣípaḥ sámagmata marjáyantīriṣáspátim |
pṛṣṭʰā́ gṛbʰṇata vājínaḥ || 7||



7.  abʰip kṣipnfpn«√kṣip samp agmatava·U·3p«√gam  
    marjayantītp·Afpa«√mṛj iṣnfsg«√iṣ patinmsa«√pā2 |
    pṛṣṭʰannpa«pra~√stʰā gṛbʰṇatavp·AE3p«√grah vājinnmsg«√vāj 



7. Les doigts (de l’officiant) se sont assemblés, nettoyant le Maître de la jouissance ;
    ils saisissent les dos du (soma) gagnant-du-prix.



pári divyā́ni mármṛśadvíśvāni soma pā́rtʰivā |
vásūni yāhyasmayúḥ || 8||



8.  parip divyajnpa«√div marmṛśatv···D··«√mṛś  
    viśvajnpa«√viś somaNmsv«√su pārtʰivajnpa«√pṛtʰ |
    vasunnpa«√vas yāhivp·Ao2s«√yā (vayamr1mpa-yujms«√yu)jmsn 



8. Serrant fortement tous biens-matériels, célestes (et) terrestres, tout autour,
    ô soma, va (de l’avant), toi qui nous aimes !






Sūkta 9.15 

eṣá dʰiyā́ yātyáṇvyā śū́ro rátʰebʰirāśúbʰiḥ |
gácʰanníndrasya niṣkṛtám || 1||



1.  eṣasr3msn dʰīnfsi«√dʰī yātivp·A·3s«√yā aṇvījfsi  
    śūranmsn«√śūr ratʰanmpi«√ṛ āśujmpi«√aś |
    gacʰanttp·Ampn«√gam indraNmsg«√ind niṣkṛtannsa«nis~√kṛ 



1. Voici (le soma qui), grâce à la pensée-poétique, s’avance par le fin (tamis, tel un) héros aux chars rapides,
    allant au rendez-vous d’Indra.



eṣá purū́ dʰiyāyate bṛhaté devátātaye |
yátrāmṛ́tāsa ā́sate || 2||



2.  eṣasr3msn purua«√pṝ dʰiyāyateva·A·3s«√dʰī  
    bṛhatjmsd«√bṛh (devanms«√div-tātinms«√tan)nmsd |
    yadr3nsl amṛtajmpn«a~√mṛ āsatevp·A·3p«√ās 



2. Voici (qu’) il exerce-sa-pensée multiplement en vue de la haute fonction divine,
    là où les Immortels sont assis.



eṣá hitó ví nīyate'ntáḥ śubʰrā́vatā patʰā́ |
yádī tuñjánti bʰū́rṇayaḥ || 3||



3.  eṣasr3msn hitajmsn«√hi vip nīyatevp·A·3s«√nī  
    antara śubʰrāvantjmsi«√śubʰ patʰinnmsi«√pantʰ |
    yadr3nsl tuñjantivp·A·3p«√tuj bʰūrṇijfpn«√bʰur 



3. Voici (qu’) incité (par les doigts de l’officiant,) il est conduit vers l’intérieur (du vase) par un beau chemin,
    quand (les opérateurs) s’affairant (le) battent.



eṣá śṛ́ṅgāṇi dódʰuvacʰíśīte yūtʰyò vṛ́ṣā |
nṛmṇā́ dádʰāna ójasā || 4||



4.  eṣasr3msn śṛṅgannpa«√śṛṅ? dodʰuvattp·Amsn«√dʰū  
    śiśīteva·A·3s«√śo yūtʰyajmsn«√yu vṛṣannmsn«√vṛṣ |
    (nṛnms-mnanfs«√man)nnpa dadʰānatp·Imsn«√dʰā ojasnnsi«√vaj 



4. Voici (que), secouant puissamment ses cornes, il (les) aiguise, taureau du troupeau,
    assumant les exploits-virils avec une force-formidable.



eṣá rukmíbʰirīyate vājī́ śubʰrébʰiraṃśúbʰiḥ |
pátiḥ síndʰūnāṃ bʰávan || 5||



5.  eṣasr3msn rukminjmpi«√ruc īyateva·A·3s«√i  
    vājinnmsn«√vāj śubʰrajmpi«√śubʰ aṃśunmpi«√aś |
    patinmsn«√pā2 sindʰunmpg«√sindʰ bʰavantstp·A?sn«√bʰū 



5. Voici (qu’) il s’élance, gagnant-du-prix, avec ses tiges étince-lantes, belles,
    lui qui est le Maître des fleuves.



eṣá vásūni pibdanā́ páruṣā yayivā́m̐ áti |
áva śā́deṣu gacʰati || 6||



6.  eṣasr3msn vasunnpa«√vas pibdanajnpa«api~√pad  
    paruṣajnpa«√parv yayivanttp·Ams?«√yā atip |
    avap śādanmpl«√śad gacʰativp·A·3s«√gam 



6. Voici (qu’) ayant traversé (le tamis en abandonnant) la nodosité (de sa tige), il descend
    (procurer) des biens-matériels solides, en (sa forme de fins) rameaux.



etáṃ mṛjanti márjyamúpa dróṇeṣvāyávaḥ |
pracakrāṇáṃ mahī́ríṣaḥ || 7||



7.  etasr3msa mṛjantivp·A·3p«√mṛj marjyajmsa«√mṛj  
    upap droṇannpl«√dru āyujmpn«√i |
    pracakrāṇajmsa«pra~√kṛ mahījfpa«√mah iṣnfpa«√iṣ 



7. Voici (ce soma) digne d’être nettoyé, (que) nettoient les Ayu s’ap(prochant) des cuveaux-de-bois,
    lui qui met au grand jour de puissantes jouissances.



etámu tyáṃ dáśa kṣípo mṛjánti saptá dʰītáyaḥ |
svāyudʰáṃ madíntamam || 8||



8.  eṣasr3msa uc syar3mpn daśau kṣipnfpn«√kṣip  
    mṛjantivp·A·3p«√mṛj saptau dʰītinfpn«√dʰī |
    svāyudʰajmsa«su-ā~√yudʰ madintamajmsa«√mad 



8. Voici le-célèbre (soma que) les dix doigts (de l'officiant) nettoient, les sept intelligences,
    lui le bien armé, le très enivrant.






Sūkta 9.16 

prá te sotā́ra oṇyò rásaṃ mádāya gʰṛ́ṣvaye |
sárgo ná taktyétaśaḥ || 1||



1.  prap tvamr2msg sotṛnmpn«√su oṇīnmdl«√oṇ  
    rasanmsa«√ras madanmsd«√mad gʰṛṣvijmsd«√hṛṣ |
    sarganmsn«√sṛj nac taktivp·A·3s«√tak etaśajmsn 



1. Les presseurs (de soma) pro(jettent) ta sève à (travers leurs) bras, en vue de l’ivresse frémissante.
    Etaśa fonce, tel l’élan (des eaux lâchées).



krátvā dákṣasya ratʰyàmapó vásānamándʰasā |
goṣā́máṇveṣu saścima || 2||



2.  kratunmsi«√kṛ dakṣanmsg«√dakṣ ratʰīnmsa«√ṛ  
    apnfpa vasānata·Amsa«√vas andʰasnnsi«√andʰ |
    (gonfs-sanjms«√san)nmsa aṇvanmpl saścimava·I·1p«√sac 



2. Grâce à la force-délibérante (, base) de la force-agissante, nous avons accompagné (en pensée le soma), conducteur-du-char, qui se revêt d’eau en tant que plante,
    gagnant (le lait de) vache dans les fins (tamis où il passe).



ánaptamapsú duṣṭáraṃ sómaṃ pavítra ā́ sṛja |
punīhī́ndrāya pā́tave || 3||



3.  anaptajmsa apnfpl duṣṭarajmsa«dus~√tṝ  
    somanmsa«√su pavitrannsl«√pū āp sṛjavp·Ao2s«√sṛj |
    punīhivp·Ao2s«√pū indraNmsd«√ind pātavev···D··«√pā 



3. Le soma inaccessible, insurmontable dans les eaux, laisse le couler dans le filtre,
    clarifie (le) pour Indra, pour qu’il boive !



prá punānásya cétasā sómaḥ pavítre arṣati |
krátvā sadʰástʰamā́sadat || 4||



4.  prap punānajmsg«√pū cetasnnsi«√cit  
    somanmsn«√su pavitrannsl«√pū arṣativp·A·3s«√ṛṣ |
    kratunmsi«√kṛ (sadʰaa-stʰajms«√stʰā)nnsa āp asadatvp·U·3s«√sad 



4. Avec la compréhension d’un (être) qui se clarifie, le soma coule en avant dans le filtre ;
    grâce à (sa) force-délibérante, il s’est installé sur (son) siège.



prá tvā námobʰiríndava índra sómā asṛkṣata |
mahé bʰárāya kāríṇaḥ || 5||



5.  prap tvamr2msa namasnnpi«√nam indunmpn«√ind  
    indraNmsv«√ind somajmpn«√su asṛkṣatava·U·3p«√sṛj |
    mahjmsd«√mah bʰaranmsd«√bʰṛ kārinjmpn«√kṛ 



5. Les sucs, les soma ont été lâchés avec hommages au-devant de toi, ô Indra,
    eux qui emportent-la-décision dans le grand enjeu.



punānó rūpé avyáye víśvā árṣannabʰí śríyaḥ |
śū́ro ná góṣu tiṣṭʰati || 6||



6.  punānajmsn«√pū rūpannsl avyayajnsl«√i  
    viśvajfpa«√viś arṣanttp·Ams?«√ṛṣ abʰip śrīnfpa«√śrī |
    śūranmsn«√śūr nac gonfpl tiṣṭʰativp·A·3s«√stʰā 



6. Se clarifiant dans la forme-concrète (du tamis en poils) de brebis, coulant pour (atteindre) tous prestiges,
    (le soma) se tient là, tel un héros (prêt) à (conquérir) des vaches.



divó ná sā́nu pipyúṣī dʰā́rā sutásya vedʰásaḥ |
vṛ́tʰā pavítre arṣati || 7||



7.  dyunmsg nac sānunnsn«√san pipyuṣījfsn«√pī  
    dʰārānfsn«√dʰṛ sutajmsg«√su vedʰasjmpa«√vidʰ |
    vṛtʰāa«√vṛ2 pavitrannsl«√pū arṣativp·A·3s«√ṛṣ 



7. Se gonflant comme le dos du ciel, le jet de (soma) pressé, du (dieu) ordonnateur (du culte),
    coule à sa guise dans le filtre.



tváṃ soma vipaścítaṃ tánā punāná āyúṣu |
ávyo vā́raṃ ví dʰāvasi || 8||



8.  tvamr2msn somaNmsv«√su (vipnfpa«√vip-citjms«√ci)jfsa  
    tannfsi«√tan punānajmsn«√pū āyujmpl«√i |
    avinmsg vāranmsa«√vṛ2 vip dʰāvasivp·A·2s«√dʰāv 



8. Toi, ô soma, qui comprends les mots-inspirés quand tu te clarifies d’un trait chez les Âyu,
    tu cours à travers (le tamis en) poil(s) de brebis.






Sūkta 9.17 

prá nimnéneva síndʰavo gʰnánto vṛtrā́ṇi bʰū́rṇayaḥ |
sómā asṛgramāśávaḥ || 1||



1.  prap nimnannsi«√ni ivac sindʰunfpn«√sindʰ  
    gʰnantjmpn«√han vṛtrannpa«√vṛ bʰūrṇijmpn |
    somanmpn«√su asṛgramvp·U·3p«√sṛj āśujmpn«√aś 



1. Frappant les ennemis, (les soma) qui s’affairent, tels des fleuves (allant) selon la pente,
    ont été lâchés en avant, les soma rapides.



abʰí suvānā́sa índavo vṛṣṭáyaḥ pṛtʰivī́miva |
índraṃ sómāso akṣaran || 2||



2.  abʰip suvānata·Ampn«√su indunmpn«√ind  
    vṛṣṭinfpn«√vṛṣ pṛtʰivīnfsa«√pṛtʰ ivac |
    indraNmsa«√ind somajmpn«√su akṣaranvp·Aa3p«√kṣar 



2. (Une fois) pressés, les sucs-de-soma, telles les pluies en direction de la terre,
    ont coulé (en direction d’) Indra, les soma.



átyūrmirmatsaró mádaḥ sómaḥ pavítre arṣati |
vigʰnánrákṣāṃsi devayúḥ || 3||



3.  atyūrminmsn«ati~√ṛ (madnfs«√mad-saranms«√sṛ)jmsn madanmsn«√mad  
    somaNmsn«√su pavitrannsl«√pū arṣativp·A·3s«√ṛṣ |
    vigʰnanttp·Amsn«vi~√han rakṣasnnpa«√rakṣ (devanms«√div-yujms«√yu)jmsn 



3. Le soma dont la vague dé(borde le filtre) coule, ivresse enivrante, dans le filtre,
    dis(persant et) frappant les démonialités, aimant les dieux.



ā́ kaláśeṣu dʰāvati pavítre pári ṣicyate |
uktʰaíryajñéṣu vardʰate || 4||



4.  āp kalaśanmpl«√kal? dʰāvativp·A·3s«√dʰāv  
    pavitrannsl«√pū parip sicyatevp·A·3s«√sic |
    uktʰannpi«√vac yajñanmpl«√yaj vardʰateva·A·3s«√vṛdʰ 



4. Il court vers les récipients, se déverse tout autour dans le filtre ;
    au moyen des hymnes il se renforce pour les sacrifices.



áti trī́ soma rocanā́ róhanná bʰrājase dívam |
iṣṇánsū́ryaṃ ná codayaḥ || 5||



5.  atip trīu somaNmsv«√su rocanannpa«√ruc  
    rohanttp·Amsn«√ruh nac bʰrājaseva·A·2s«√bʰrāj dyunmsa |
    iṣṇanttp·Amsn«√iṣ sūryanmsa«√sūr nac codayasvp·UE2s«√cud 



5. O soma, au-delà des trois régions-lumineuses tu brilles comme si tu montais au ciel (suprême) ;
    en lançant (la parole de l'officiant), tu as pour ainsi dire éperonné le soleil.



abʰí víprā anūṣata mūrdʰányajñásya kārávaḥ |
dádʰānāścákṣasi priyám || 6||



6.  abʰip vipranmpn«√vip anūṣatavp·U·3p«√nū  
    mūrdʰannnsl yajñanmsg«√yaj kārunmpn«√kṛ2 |
    dadʰānatp·Impn«√dʰā cakṣasnnsl«√cakṣ priyajmsa«√prī 



6. Les orateurs-inspirés ont crié-d’allégresse vers (le soma placé) à la tête du sacrifice,
    en tenant sous leur regard le (dieu) aimé.



támu tvā vājínaṃ náro dʰībʰírvíprā avasyávaḥ |
mṛjánti devátātaye || 7||



7.  sasr3msa uc tvamr2msa vājinnmsa«√vāj nṛnmpn  
    dʰīnfpi«√dʰī viprajmpn«√vip (avasnns«√av-yujms«√yu)jmpn |
    mṛjantivp·A·3p«√mṛj (devanms«√div-tātinms«√tan)nmsd 



7. C’est toi que, gagnant-du-prix, les maîtres, par (leurs) prières, les orateurs-inspirés cherchant assistance,
    nettoient en vue du service divin.



mádʰordʰā́rāmánu kṣara tīvráḥ sadʰástʰamā́sadaḥ |
cā́rurṛtā́ya pītáye || 8||



8.  madʰunnsg«√madʰ dʰārānfsa«√dʰṛ anup kṣaravp·Ao2s«√kṣar  
    tīvrajmsn«√tu (sadʰaa-stʰajms«√stʰā)nnsa āp asadasvp·Aa2s«√sad |
    cārujmsn«√can ṛtannsd«√ṛ pītinfsd«√pā 



8. Laisse couler (tout) au long le jet de liqueur ! Violent (au goût comme tu es, ô soma,) tu t’es installé en (ton) siège,
    (dieu) agréable à boire (selon) le Rta.






Sūkta 9.18 

pári suvānó giriṣṭʰā́ḥ pavítre sómo akṣāḥ |
mádeṣu sarvadʰā́ asi || 1||



1.  parip suvānata·Amsn«√su (girinms-stʰājfs«√stʰā)jmsn  
    pavitrannsl«√pū somanmsn«√su akṣāsvp·Ae2s«√aś |
    madanmpl«√mad (sarvanns-dʰājfs«√dʰā)jmsn asivp·A·2s«√as 



1. (Une fois) pressé, le soma sis sur la montagne a coulé tout autour dans le filtre.
    Dans les ivresses, tu es, (ô soma), celui qui confère tous (les biens).



tváṃ víprastváṃ kavírmádʰu prá jātámándʰasaḥ |
mádeṣu sarvadʰā́ asi || 2||



2.  tvamr2msn viprajmsn«√vip tvamr2msn kavinmsn«√kū madʰunnsn«√madʰ  
    prap jātajnsn«√jan andʰasnnsb«√andʰ |
    madanmpl«√mad (sarvanns-dʰājfs«√dʰā)jmsn asivp·A·2s«√as 



2. Tu es l’orateur-inspiré, tu es le Poète, la liqueur engendrée de la plante (, ô soma).
    Dans...



táva víśve sajóṣaso devā́saḥ pītímāśata |
mádeṣu sarvadʰā́ asi || 3||



3.  tvamr2msg viśvajmpn«√viś sajoṣasjmpn«sa~√juṣ  
    devanmpn«√div pītinfsa«√pā āśatava·A·3p«√āś |
    madanmpl«√mad (sarvanns-dʰājfs«√dʰā)jmsn asivp·A·2s«√as 



3. Tous les dieux d’un même consentement ont atteint ton breuvage.
    Dans...



ā́ yó víśvāni vā́ryā vásūni hástayordadʰé |
mádeṣu sarvadʰā́ asi || 4||



4.  āp yasr3msn viśvajnpa«√viś vāryajnpa«√vṛ2  
    vasunnpa«√vas hastanmdl dadʰeva·I·3s«√dʰā |
    madanmpl«√mad (sarvanns-dʰājfs«√dʰā)jmsn asivp·A·2s«√as 



4. (C’est le soma) qui a pris dans ses deux mains tous les biens-matériels délectables.
    Dans...



yá imé ródasī mahī́ sáṃ mātáreva dóhate |
mádeṣu sarvadʰā́ asi || 5||



5.  yasr3msn ayamr3nda rodasnnda mahjnda«√mah  
    samp mātṛnfda«√mā ivac dohateva·A·3s«√duh |
    madanmpl«√mad (sarvanns-dʰājfs«√dʰā)jmsn asivp·A·2s«√as 



5. (c’est lui) qui trait ces Deux grands Mondes ensemble, comme deux (vaches) mères.
    Dans...



pári yó ródasī ubʰé sadyó vā́jebʰirárṣati |
mádeṣu sarvadʰā́ asi || 6||



6.  parip yasr3msn rodasnnda ubʰajnda  
    sadyasa vājanmpi«√vāj arṣativp·A·3s«√ṛṣ |
    madanmpl«√mad (sarvanns-dʰājfs«√dʰā)jmsn asivp·A·2s«√as 



6. (c’est lui) qui entoure en coulant l’un et l’autre Mondes, d’un seul coup, avec les prix-de-victoire.
    Dans...



sá śuṣmī́ kaláśeṣvā́ punānó acikradat |
mádeṣu sarvadʰā́ asi || 7||



7.  sasr3msn śuṣminjmsn«√śuṣ kalaśanmpl«√kal? āp  
    punānajmsn«√pū acikradatvp·U·3s«√krand |
    madanmpl«√mad (sarvanns-dʰājfs«√dʰā)jmsn asivp·A·2s«√as 



7. lui, le (dieu) fougueux, il a mugi dans les récipients, en se clarifiant.
    Dans...






Sūkta 9.19 

yátsoma citrámuktʰyàṃ divyáṃ pā́rtʰivaṃ vásu |
tánnaḥ punāná ā́ bʰara || 1||



1.  yadr3nsa somaNmsv«√su citrajnsa«√ci uktʰyajnsa«√vac  
    divyajnsa«√div pārtʰivajnsa«√pṛtʰ vasunnsa«√vas |
    tadr3nsa vayamr1mpd punānajmsn«√pū āp bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ 



1. O soma, le bien-matériel éclatant, digne-de-l’hymne, céleste (aussi bien que) terrestre,
    apporte nous le en te clarifiant !



yuváṃ hí stʰáḥ svàrpatī índraśca soma gópatī |
īśānā́ pipyataṃ dʰíyaḥ || 2||



2.  tvamr2mdn hic stʰasvp·A·2d«√as (svarnns-patinms«√pā2)nmdn  
    indraNmsn«√ind cac somaNmsv«√su (gonfs-patinms«√pā2)nmdn |
    īśānajmdn«√īś pipyatamvp·UE2d«√pī dʰīnfpa«√dʰī 



2. Car vous êtes les deux Maîtres du soleil, (toi qui es) Indra et (toi), ô Soma, les deux Maîtres des vaches.
    Vous qui (en) avez le pouvoir, gonflez (nos) pensées-poétiques !



vṛ́ṣā punāná āyúṣu stanáyannádʰi barhíṣi |
háriḥ sányónimā́sadat || 3||



3.  vṛṣannmsn«√vṛṣ punānata·Amsn«√pū āyujmpl«√i  
    stanayanttp·Amsn«√stan adʰip barhisnnsl«√barh |
    harijmsn«√hṛ santp·A?sn«√as yoninmsa«√yu āp asadatvp·U·3s«√sad 



3. En taureau, (le soma) qui se clarifie chez les Ayu, qui tonne sur la litière (rituelle),
    en alezan, il s’est installé dans (son) séjour-natal.



ávāvaśanta dʰītáyo vṛṣabʰásyā́dʰi rétasi |
sūnórvatsásya mātáraḥ || 4||



4.  avāvaśantavp·U·3p«√vāś dʰītinfpn«√dʰī  
    (vṛṣannms«√vṛṣ-bʰajms«√bʰā)jmsg adʰip retasnnsl«√rī |
    sūnunmsg«√sū vatsajmsg mātṛnfpn«√mā 



4. Les prières ont mugi sur (le soma), sperme du taureau (Soma),
    elles les mères, (sur le sperme) de (leur) fils, le veau.



kuvídvṛṣaṇyántībʰyaḥ punānó gárbʰamādádʰat |
yā́ḥ śukráṃ duhaté páyaḥ || 5||



5.  (kuc-idc)c vṛṣaṇyantītp·Afpd«√vṛṣ  
    punānajmsn«√pū garbʰanmsa«√grah ādadʰattp·Amsn«ā~√dʰā |
    yār3fpn śukrajmsa«√śuc duhateva·A·3p«√duh payasnnsa«√pī 



5. Ne va-t-il pas, en se clarifiant, conférer un nouveau-né à (ces prières, femelles) désirant-le-taureau (Soma),
    elles qui traient (de lui) le lait blanc?



úpa śikṣāpatastʰúṣo bʰiyásamā́ dʰehi śátruṣu |
pávamāna vidā́ rayím || 6||



6.  upap śikṣavp·Ao2s«√śak apatastʰivaṅstp·Impa«apa~√stʰā  
    bʰiyasnmsa«√bʰī āp dʰehivp·Ao2s«√dʰā śatrunmpl«√śad |
    pavamānanmsv«√pū vidāsvp·Ae2s«√vid rayinmsa«√rā 



6. Attire-par-la-force ceux qui se tiennent à l’écart, porte la crainte chez les ennemis,
    ô Pavamāna, procure la richesse !



ní śátroḥ soma vṛ́ṣṇyaṃ ní śúṣmaṃ ní váyastira |
dūré vā sató ánti vā || 7||



7.  nip śatrunmsg«√śad somaNmsv«√su (vṛṣṇinms«√vṛṣ-yatnfs«√yat)nnsa  
    nip śuṣmanmsa«√śuṣ nip vayasnnsa«√vī tiravp·Ao2s«√tṝ |
    dūrajmsl«√duc satajmsn«√as antiac 



7. Abats, ô soma, la virilité de l’ennemi, a(bats sa) fougue, a(bats sa) force-vitale,
    qu’il soit loin ou bien près !






Sūkta 9.20 

prá kavírdevávītayé'vyo vā́rebʰirarṣati |
sāhvā́nvíśvā abʰí spṛ́dʰaḥ || 1||



1.  prap kavinmsn«√kū (devanms«√div-vītinfs«√vī)nfsd  
    avinmsg vārannpi«√vṛ2 arṣativp·A·3s«√ṛṣ |
    sāhvaṃstp·Imsn«√sah viśvajfpa«√viś abʰip spṛdʰnfpa«√spardʰ 



1. Le Poète (soma) coule en avant pour l’invite aux dieux, à travers (le tamis en) poils de brebis,
    triomphant de toutes les hostilités.



sá hí ṣmā jaritṛ́bʰya ā́ vā́jaṃ gómantamínvati |
pávamānaḥ sahasríṇam || 2||



2.  sasr3msn hic smac jaritṛnmsd«√jṛ āp  
    vājanmsa«√vāj gomatjmsa invativp·A·3s«√inv |
    pavamānanmsn«√pū sahasrinjmsa 



2. C’est lui en effet (qui) expédie aux chantres un prix-de-victoire consistant en vaches,
    lui Pavamāna, (un prix) milluple.



pári víśvāni cétasā mṛśáse pávase matī́ |
sá naḥ soma śrávo vidaḥ || 3||



3.  parip viśvannpa«√viś cetasnnsi«√cit  
    mṛśaseva·A·2s«√mṛś pavaseva·A·2s«√pū matinfsi«√man |
    saa vayamr1mpd somaNmsv«√su śravasnnsa«√śru vidasvp·AE2s«√vid 



3. Tu enserres toutes choses en compréhension, tu te clarifies par la pensée poétique :
    tel (étant), ô soma, procure nous le renom !



abʰyàrṣa bṛhádyáśo magʰávadbʰyo dʰruváṃ rayím |
íṣaṃ stotṛ́bʰya ā́ bʰara || 4||



4.  abʰip arṣavp·Ao2s«√ṛṣ bṛhatjnsa«√bṛh yaśasjnsa«√yaś  
    magʰavannmpd«√maṃh dʰruvajmsa«√dʰṛ rayinmsa«√rā |
    iṣnfsa«√iṣ stotṛnmpd«√stu āp bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ 



4. Donne-en-coulant la haute gloire aux patrons-généreux, la richesse stable,
    apporte la jouissance aux laudateurs !



tváṃ rā́jeva suvrató gíraḥ somā́ viveśitʰa |
punānó vahne adbʰuta || 5||



5.  tvamr2msn rājannmsn«√rāj ivaa suvratajmsn«su~√vṛ2  
    girnfpa«√gṝ somanmsv«√su āp viveśitʰavp·I·2s«√viś |
    punānata·A?sn«√pū vahninmsv«√vah (atc-bʰutajms«√bʰū)jmsv 



5. Toi, ô soma, tel un Roi fidèle au vœu tu es entré dans les chants (humains),
    en te clarifiant, ô conducteur-de-char, impossible à tromper.



sá váhnirapsú duṣṭáro mṛjyámāno gábʰastyoḥ |
sómaścamū́ṣu sīdati || 6||



6.  sasr3msn vahninmsn«√vah apnfpl duṣṭarajmsn«dus~√tṝ  
    mṛjyamānatp·Amsn«√mṛj gabʰastinmdl |
    somanmsn«√su camūnfpl sīdativp·A·3s«√sad 



6. Ce (soma) conducteur-de-char, insurmontable dans les eaux, qui se nettoie entre les deux bras (de l’officiant),
    le soma est assis dans les cuves.



krīḷúrmakʰó ná maṃhayúḥ pavítraṃ soma gacʰasi |
dádʰatstotré suvī́ryam || 7||



7.  krīḷujmsn«√krīḷ makʰanmsn«√maṅkʰ nac (maṃhanms«√maṃh-yujms«√yu)jmsn  
    pavitrannsa«√pū somaNmsv«√su gacʰasivp·A·2s«√gam |
    dadʰattp·Amsn«√dʰā stotṛnmsd«√stu suvīryannsa«su~√vīr 



7. Joueur, généreux comme un mécène, tu vas dans le filtre, ô soma,
    en conférant au laudateur l’abondance en hommes-utiles.






Sūkta 9.21 

eté dʰāvantī́ndavaḥ sómā índrāya gʰṛ́ṣvayaḥ |
matsarā́saḥ svarvídaḥ || 1||



1.  etasr3mpn dʰāvantivp·A·3p«√dʰāv indunmpn«√ind  
    somajmpn«√su indraNmsd«√ind gʰṛṣvijmpn«√hṛṣ |
    (madnfs«√mad-saranms«√sṛ)jmpn (svarnns-vidjms«√vid)jmpn 



1. Voici les sucs, les soma (qui) courent pour Indra, frémissants,
    enivrants, procurant le soleil.



pravṛṇvánto abʰiyújaḥ súṣvaye varivovídaḥ |
svayáṃ stotré vayaskṛ́taḥ || 2||



2.  pravṛṇvantjmpn«pra~√vṛ abʰiyujjmpa«abʰi~√yuj  
    suṣvinmsd«√su (varivasnns«√vṛ-vidjms«√vid)jmpn |
    svayama stotṛnmsd«√stu (vayasnns«√vī-kṛtjms«√kṛ)jmpn 



2. Bloquant les agressions, procurant le champ-libre au presseur (de soma),
    par eux-mêmes créant la force-vitale au laudateur,



vṛ́tʰā krī́ḷanta índavaḥ sadʰástʰamabʰyékamít |
síndʰorūrmā́ vyakṣaran || 3||



3.  vṛtʰāa«√vṛ2 krīḷanttp·Ampn«√krīḷ indunmpn«√ind  
    (sadʰaa-stʰajms«√stʰā)nnsa abʰip ekajnsa idc |
    sindʰunmsg«√sindʰ ūrminmsl«√ṛ vip akṣaranvp·Aa3p«√kṣar 



3. jouant à leur guise, les sucs-de-soma se sont écoulés vers le siège
    unique, (étant portés) sur la vague du fleuve.



eté víśvāni vā́ryā pávamānāsa āśata |
hitā́ ná sáptayo rátʰe || 4||



4.  etasr3mpn viśvajnpa«√viś vāryajnpa«√vṛ2  
    pavamānajmpn«√pū āśatava·A·3p«√āś |
    hitajmpn«√dʰā nac saptinmpn ratʰanmsl«√ṛ 



4. Voici les Pavamāna (qui) ont accédé à tous les (biens) délectables,
    tels des chevaux-d’attelage placés au char.



ā́sminpiśáṅgamindavo dádʰātā venámādíśe |
yó asmábʰyamárāvā || 5||



5.  āp ayamr3msl (piśnfs«√piś-aṅganms«√aṅg)jmsa induNmpv«√ind  
    dadʰātavp·AE3p«√dʰā venanmsa«√ven ādiśev···D··«ā~√diś |
    yasr3msn vayamr1mpd arāvanjmsn«a~√rā 



5. O sucs-de-soma, mettez en ce (soma-liqueur que voici) le (Soma) Veilleur à couleur-d’or, afin qu’il avertisse
    (l’homme) qui est avare à notre égard !



ṛbʰúrná rátʰyaṃ návaṃ dádʰātā kétamādíśe |
śukrā́ḥ pavadʰvamárṇasā || 6||



6.  ṛbʰunmsn«√rabʰ nac ratʰyanmsa«√ṛ navajmsa«√nu  
    dadʰātavp·Ao2p«√dʰā ketanmsa«√cit ādiśev···D··«√diś |
    śukrajmpn«√śuc pavadʰvamva·Ao2p«√pū arṇasnnsi 



6. Comme l’Artisan (renouvelle) la roue-du-char, rendez nouvelle la disposition-d’esprit (de cet avare), pour (que le Veilleur l’) avertisse !
    (O soma’s), clarifiez vous, (devenant) purs avec (votre) flot!



etá u tyé avīvaśankā́ṣṭʰāṃ vājíno akrata |
satáḥ prā́sāviṣurmatím || 7||



7.  etasr3mpn uc syar3mpn avīvaśanvp·U·3p«√vaś  
    kāṣṭʰānfsa vājinnmpn«√vāj akratava·U·3p«√kṛ |
    satjmsg«√as prap asāviṣurvp·U·3p«√sū matinfsa«√man 



7. Voici les célèbres (soma qui) ont mugi ; (ces) gagnants-du-prix ont franchi la carrière ;
    pareillement ils ont stimulé la pensée-poétique.






Sūkta 9.22 

eté sómāsa āśávo rátʰā iva prá vājínaḥ |
sárgāḥ sṛṣṭā́ aheṣata || 1||



1.  etasr3mpn somajmpn«√su āśujmpn«√aś  
    ratʰanmpn«√ṛ ivac prap vājinjmpn«√vāj |
    sargajmpn«√sṛj sṛṣṭajmpn«√sṛj aheṣatava·U·3p«√hi 



1. Voici les soma rapides, tels des chars gagnants-du-prix, (qui)
    ont été mis en branle (pour aller) de l’avant, lancés (sur leurs) erres.



eté vā́tā ivorávaḥ parjányasyeva vṛṣṭáyaḥ |
agnériva bʰramā́ vṛ́tʰā || 2||



2.  etasr3mpn vātanmpn«√vā ivac urujmpn«√vṛ  
    parjanyanmsg«√pṛc ivac vṛṣṭinfpn«√vṛṣ |
    agninmsg«√aṅg ivac bʰramanmpn«√bʰram vṛtʰāa«√vṛ2 



2. Voici (les soma) vastes comme les vents, (abondants) comme les pluies de Parjanya,
    (allant) à leur guise comme les tournoiements du feu.



eté pūtā́ vipaścítaḥ sómāso dádʰyāśiraḥ |
vipā́ vyānaśurdʰíyaḥ || 3||



3.  eṣasr3mpn pūtajmpn«√pū (vipnfpa«√vip-citjms«√ci)jmpn  
    somanmpn«√su (dadʰinns-āśirnfs«ā~√śrī)jmpn |
    vipnfsi«√vip vip ānaśurvp·I·3p«√aś dʰīnfpa«√dʰī 



3. Voici les soma clarifiés, comprenant les mots-inspirés, mélangés de lait-sûri ;
    grâce à l’inspiration ils ont pénétré les pensées.



eté mṛṣṭā́ ámartyāḥ sasṛvā́ṃso ná śaśramuḥ |
íyakṣantaḥ patʰó rájaḥ || 4||



4.  etasr3mpn mṛṣṭajmpn«√mṛj amartyajmpn«a~√mṛ  
    sasṛvāṃstp·I?p?«√sṛ nac śaśramurvp·I·3p«√śram |
    iyakṣanttp·A?pn«√yaj patʰinnmpa«√pantʰ rajasnnsa«√raj 



4. Voici (les soma) nettoyés, immortels, (qui bien qu’) ayant couru ne se sont pas fatigués,
    en cherchant à atteindre les chemins (à travers) l’espace.



eté pṛṣṭʰā́ni ródasorviprayánto vyā̀naśuḥ |
utédámuttamáṃ rájaḥ || 5||



5.  etasr3mpn pṛṣṭʰannpa«pra~√stʰā rodasnndg  
    viprayantjmpn«vi-pra~√i vyānaśurvp·I·3p«vi~√aś |
    utac ayamr3nsn uttamajnsn rajasnnsn«√raj 



5. Voici (les soma qui) ont pénétré les surfaces des Deux Mondes, divisant leur marche au loin,
    ainsi que l’espace tout en haut (des Mondes).



tántuṃ tanvānámuttamámánu praváta āśata |
utédámuttamā́yyam || 6||



6.  tantunmsa«√tan tanvānajmsa«√tan uttamajmsa  
    anup pravatnfpa āśatava·A·3p«√āś |
    utac ayamr3nsn (uttamajms-āyyajms«√i)jnsn 



6. Le long du fil tendu tout en haut (vers cet espace, les soma) ont atteint les étendues (plus) en avant,
    ainsi que (l’espace) situé tout en haut.



tváṃ soma paṇíbʰya ā́ vásu gávyāni dʰārayaḥ |
tatáṃ tántumacikradaḥ || 7||



7.  tvamr2msn somaNmsv«√su paṇinmpb āp  
    vasunnsa«√vas gavyannpa dʰārayasvp·AE2s«√dʰṛ |
    tatajmsa«√tan tantunmsa«√tan acikradasvp·U·2s«√krand 



7. Toi, ô soma, tu as pris aux Pani les biens-matériels (consistant en) troupeaux de vaches ;
    le fil tendu (du sacrifice), tu l’as fait crier.






Sūkta 9.23 

sómā asṛgramāśávo mádʰormádasya dʰā́rayā |
abʰí víśvāni kā́vyā || 1||



1.  somanmpn«√su asṛgramvp·U·3p«√sṛj āśujmpn«√aś  
    madʰujmsg«√madʰ madanmsg«√mad dʰārānfsi«√dʰṛ |
    abʰip viśvajnpa«√viś kāvyannpa«√kū 



1. Les soma ont été lâchés, rapides, avec la coulée de liqueur, de breuvage-enivrant,
    afin (d’assurer) toutes les ressources-poétiques.



ánu pratnā́sa āyávaḥ padáṃ návīyo akramuḥ |
rucé jananta sū́ryam || 2||



2.  anup pratnajmpn āyujmpn«√i  
    padannsa«√pad navīyasjnsa«√nu akramurvp·U·3p«√kram |
    rucnfsl«√ruc janantavp·Ue3p«√jan sūryanmsa«√sūr 



2. Les Âyu antiques ont marché (tout) au long, (d’un) pas nouveau :
    ils ont engendré le soleil, pour qu’il brille.



ā́ pavamāna no bʰarāryó ádāśuṣo gáyam |
kṛdʰí prajā́vatīríṣaḥ || 3||



3.  āp pavamānanmsv«√pū vayamr1mpd bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ  
    arijmsg«√rā adāśvaṅstp·Imsg«a~√dāś gayanmsa«√gam |
    kṛdʰivp·Ao2s«√kṛ prajāvatījfpa«pra~√jan iṣnfpa«√iṣ 



3. O Pavamāna, apporte nous l’avoir de l’Étranger qui n’adore pas (nos dieux) ;
    fais (nous) des jouissances consistant en descendance !



abʰí sómāsa āyávaḥ pávante mádyaṃ mádam |
abʰí kóśaṃ madʰuścútam || 4||



4.  abʰip somanmpn«√su āyujmpn«√i  
    pavanteva·A·3p«√pū madyajmsa«√mad madanmsa«√mad |
    abʰip kośanmsa«√kuś (madʰunns«√madʰ-ścutjms«√ścut)jmsa 



4. Les soma vivaces se clarifient pour (donner) l'ivresse enivrante,
    (se dirigeant) vers la cuve qui dégoutte de liqueur.



sómo arṣati dʰarṇasírdádʰāna indriyáṃ rásam |
suvī́ro abʰiśastipā́ḥ || 5||



5.  somanmsn«√su arṣativp·A·3s«√ṛṣ dʰarṇasijmsn«√dʰṛ  
    dadʰānatp·Imsn«√dʰā indriyajmsa«√ind rasanmsa«√ras |
    suvīrajmsn«su~√vīr (abʰiśastinfs«√śas-pājms«√pā)nmsn 



5. Le soma coule, ferme (en ses assises), contenant la sève bonne pour Indra,
    donnant des hommes-utiles, gardant contre la parole mauvaise.



índrāya soma pavase devébʰyaḥ sadʰamā́dyaḥ |
índo vā́jaṃ siṣāsasi || 6||



6.  indraNmsd«√ind somanmsv«√su pavasevp·A·2s«√pū  
    devanmpd«√div (sadʰaa-mādyanms«√mad)nmsn |
    indunmsb«√ind vājanmsa«√vāj siṣāsasivp·A·2s«√san 



6. Pour Indra, ô soma, tu te clarifies, pour les dieux, toi qui es digne-du-banquet ;
    ô suc-de-soma, tu veux gagner le prix-de-victoire.



asyá pītvā́ mádānāmíndro vṛtrā́ṇyapratí |
jagʰā́na jagʰánacca nú || 7||



7.  ayamr3msg pītvātp·A???«√pā madanmpg«√mad  
    indraNmsn«√ind vṛtrannpa«√vṛ apratia |
    jagʰānavp·U·3s«√han jagʰanatvp·Ae3s«√han cac nuc 



7. Ayant bu de ce (soma), de (ses) ivresses, Indra a frappé et
    frappera encore les ennemis, incapables de résister.






Sūkta 9.24 

prá sómāso adʰanviṣuḥ pávamānāsa índavaḥ |
śrīṇānā́ apsú mṛñjata || 1||



1.  prap somajmpn«√su adʰanviṣurvp·U·3p«√dʰanv  
    pavamānajmpn«√pū indunmpn«√ind |
    śrīṇānāta·A?pn«√śrī apnfpl mṛñjatavp·AE3p«√mṛj 



1. Les soma ont couru en avant, les Pavamāna, les sucs ;
    renforcés-par-mélange, ils ont été nettoyés dans les eaux.



abʰí gā́vo adʰanviṣurā́po ná pravátā yatī́ḥ |
punānā́ índramāśata || 2||



2.  abʰip gonfpn adʰanviṣurvp·U·3p«√dʰanv  
    apnfpn nac pravatnfsi yatita·Afpn«√i |
    punānata·A?p?«√pū indraNmsa«√ind āśatava·A·3p«√āś 



2. Ils ont couru vers les (laits de) vaches, comme des eaux allant selon la surface-déclive ;
    se clarifiant, ils ont atteint Indra.



prá pavamāna dʰanvasi sóméndrāya pā́tave |
nṛ́bʰiryató ví nīyase || 3||



3.  prap pavamānata·A?sv«√pū dʰanvasivp·A·2s«√dʰanv  
    somanmsv«√su indraNmsd«√ind pātavev···D··«√pā |
    nṛnmpi yatajmsn«√yam vip nīyasevp·A·2s«√nī 



3. Tu cours en avant, ô Pavamāna, ô soma, pour Indra, pour qu’il boive ;
    tenu-en-mains par les maîtres, tu es conduit à travers (le tamis).



tváṃ soma nṛmā́danaḥ pávasva carṣaṇīsáhe |
sásniryó anumā́dyaḥ || 4||



4.  tvamr2msn somanmsv«√su (nṛnms-mādanajms«√mad)jmsn  
    pavasvava·Ao2s«√pū (carṣaṇijms«√kṛṣ-sahjms«√sah)jmsd |
    sasnijmsn«√san yasr3msn anumādyanmsn«anu~√mad 



4. O soma, toi qui enivres les maîtres, clarifie-toi pour (Indra) forceur de peuples,
    toi qui, gagnant (les prix), es digne-d’être-salué (par les hymnes) !



índo yádádribʰiḥ sutáḥ pavítraṃ paridʰā́vasi |
áramíndrasya dʰā́mne || 5||



5.  indunmsv«√ind yadc adrinmpi«√dṛ sutajmsn«√su  
    pavitrannsa«√pū paridʰāvasivp·A·2s«pari~√dʰāv |
    arama«√ṛ indraNmsg«√ind dʰāmannnsd«√dʰā 



5. O suc-de-soma, lorsque, pressé par les pierres, tu cours autour du filtre,
    (tu es) de taille à (satisfaire) la vocation d’Indra.



pávasva vṛtrahantamoktʰébʰiranumā́dyaḥ |
śúciḥ pāvakó ádbʰutaḥ || 6||



6.  pavasvava·Ao2s«√pū (vṛtraNns«√vṛ-hantamajms«√han)jmsv  
    uktʰanmpi«√vac anumādyanmsn«anu~√mad |
    śucijmsn«√śuc pāvakajmsn«√pū (atc-bʰutajms«√bʰū)jmsn 



6. Clarifie toi, ô Vrtrahan par excellence, qui es digne-d’être-salué par les hymnes,
    (dieu) pur, purificateur, intrompable !



śúciḥ pāvaká ucyate sómaḥ sutásya mádʰvaḥ |
devāvī́ragʰaśaṃsahā́ || 7||



7.  śucijmsn«√śuc pāvakajmsn«√pū ucyatevp·A·3s«√vac  
    somanmsn«√su sutajnsg«√su madʰunnsg«√madʰ |
    (devanms«√div-vījms«√vī)jmsn (agʰajms«√agʰ-śaṃsanms«√śaṃs-hanjms«√han)nmsn 



7. Pur, purificateur s’appelle le soma, (le dieu) de la liqueur pressée ;
    (il s’appelle aussi) l’invitant des dieux, le frappeur de ceux aux paroles méchantes.






Sūkta 9.25 

pávasva dakṣasā́dʰano devébʰyaḥ pītáye hare |
marúdbʰyo vāyáve mádaḥ || 1||



1.  pavasvava·Ao2s«√pū (dakṣanms«√dakṣ-sādʰananms«√sādʰ)jmsn  
    devanmpd«√div pītinfsd«√pā harinmsv«√hṛ |
    marutnmpd vāyuNmsd«√vā madanmsn«√mad 



1. Clarifie toi, toi qui donnes-succès à la force-agissante, pour les dieux, pour qu’ils boivent, ô (soma) alezan,
    pour les Marut, pour Vayu, (toi qui es) l’ivresse !



pávamāna dʰiyā́ hitò'bʰí yóniṃ kánikradat |
dʰármaṇā vāyúmā́ viśa || 2||



2.  pavamānanmsv«√pū dʰīnfsi«√dʰī hitajmsn«√hi  
    abʰip yoninmsa«√yu kanikradattp·Amsn«√krand |
    dʰarmannnsi«√dʰṛ vāyuNmsa«√vā āp viśavp·Ao2s«√viś 



2. O Pavamāna, (une fois) mis en branle par la pensée-poétique, mugissant puissamment vers (ton) séjour-natal,
    pénètre en Vāyu selon (ta) nature !



sáṃ devaíḥ śobʰate vṛ́ṣā kavíryónāvádʰi priyáḥ |
vṛtrahā́ devavī́tamaḥ || 3||



3.  samp devanmpi«√div śobʰateva·A·3s«√śubʰ vṛṣannmsn«√vṛṣ  
    kavinmsn«√kū yoninmsl«√yu adʰip priyajmsn«√prī |
    (vṛtranns«√vṛ-hannms«√han)nmsn (devanms«√div-vītamajms«√vī)jmsn 



3. (De conserve) avec les dieux, il s’embellit, le taureau, Poète aimé, en (son) séjour-natal,
    lui Vrtrahan, invitant de dieux par excellence.



víśvā rūpā́ṇyāviśánpunānó yāti haryatáḥ |
yátrāmṛ́tāsa ā́sate || 4||



4.  viśvajnpa«√viś rūpannpa āviśanttp·Amsn«ā~√viś  
    punānajmsn«√pū yātivp·A·3s«√yā haryatajmsn«√hary |
    yadr3nsl amṛtajmpn«a~√mṛ āsatevp·A·3p«√ās 



4. Assumant toutes les formes, se clarifiant, il va, (ce dieu) désirable,
    là où les Immortels sont assis.



aruṣó janáyangíraḥ sómaḥ pavata āyuṣák |
índraṃ gácʰankavíkratuḥ || 5||



5.  aruṣajmsn«√ruṣ janayanttp·Amsn«√jan girnfpa«√gṝ  
    somanmsn«√su pavateva·A·2s«√pū (āyujms«√i-sacjms«√sac)a |
    indraNmsa«√ind gacʰanttp·Amsn«√gam (kavinms«√kū-kratunms«√kṛ)nmsn 



5. Le soma roux, qui engendre les chants, se clarifie, s’attachant aux Âyu,
    allant à Indra, lui qui a la force-inspirante d’un poète.



ā́ pavasva madintama pavítraṃ dʰā́rayā kave |
arkásya yónimāsádam || 6||



6.  āp pavasvava·Ao2s«√pū madintamajmsv«√mad  
    pavitrannsa«√pū dʰārānfsi«√dʰṛ kavinmsv«√kū |
    arkanmsg«√arc yoninmsa«√yu āsadamv···D··«ā~√sad 



6. Clarifie toi, ô très enivrant, dans le filtre, en une (seule) coulée, ô Poète,
    pour t’installer au séjour-natal du chant !






Sūkta 9.26 

támamṛkṣanta vājínamupástʰe áditerádʰi |
víprāso áṇvyā dʰiyā́ || 1||



1.  sasr3msa amṛkṣantava·U·3p«√mṛj vājinnmsa«√vāj  
    upastʰanmsl«upa~√stʰā aditiNfsg«a~√dā adʰip |
    viprajmpn«√vip aṇvījfsi dʰīnfsi«√dʰī 



1. Ils l’ont nettoyé, (ce soma) gagnant-du-prix, (sis) dans le giron d’Aditi,
    eux les orateurs-inspirés, grâce au fin (tamis), grâce à la pensée-poétique.



táṃ gā́vo abʰyànūṣata sahásradʰāramákṣitam |
índuṃ dʰartā́ramā́ diváḥ || 2||



2.  sasr3msa gonfpn abʰip anūṣatavp·U·3p«√nū  
    (sahasrau-dʰāranms«√dʰṛ)jmsa akṣitajmsa«a~√kṣi3 |
    indunmsa«√ind dʰartṛnmsa«√dʰṛ āp dyunmsb 



2. Vers lui les vaches ont crié-d’allégresse, vers le suc-de-soma aux mille coulées,
    inépuisable, mainteneur du ciel.



táṃ vedʰā́ṃ medʰáyāhyanpávamānamádʰi dyávi |
dʰarṇasíṃ bʰū́ridʰāyasam || 3||



3.  sasr3msa vedʰasjmsa«√vidʰ medʰānfsi«√midʰ ahyanvp·U·3p«√hi  
    pavamānanmsa«√pū adʰip dyunmsl |
    dʰarṇasijmsa«√dʰṛ (bʰūrijms«√bʰū-dʰāyasjms«√dʰā)jmsa 



3. Lui l’ordonnateur (du culte, les officiants) l’ont mis en branle par la sagesse-poétique, lui Pavamāna au ciel,
    (dieu) ferme (en ses assises), nourricier de maints (êtres).



támahyanbʰuríjordʰiyā́ saṃvásānaṃ vivásvataḥ |
pátiṃ vācó ádābʰyam || 4||



4.  sasr3msa ahyanvp·U·3p«√hi bʰurijnmdl dʰīnfsi«√dʰī  
    saṃvasānata·Amsa«sam~√vas vivasvatNmsg«√vas |
    patinmsa«√pā2 vācnfsg«√vac adābʰyajmsa«a~√dabʰ 



4. C’est lui qu’ils mirent en branle avec leurs bras, avec la pensée-poétique, lui qui se revêt (de lait dans le domaine) de Vivasvant,
    lui Maître de la parole, impossible à tromper.



táṃ sā́nāvádʰi jāmáyo háriṃ hinvantyádribʰiḥ |
haryatáṃ bʰū́ricakṣasam || 5||



5.  sasr3msa sānunmsl«√san adʰip jāminmpn«√jan  
    harijmsa«√hṛ hinvantivp·A·3p«√hi adrinmpi«√dṛ |
    haryatajmsa«√hary (bʰūrijms«√bʰū-cakṣasnms«√cakṣ)jmsa 



5. C’est ce (dieu) alezan (que), sur le dos (du tamis), les sœurs [les doigts de l’officiant] mettent en branle à l’aide des pierres (presseuses),
    (le dieu) désirable, qui regarde maints (êtres).



táṃ tvā hinvanti vedʰásaḥ pávamāna girāvṛ́dʰam |
índavíndrāya matsarám || 6||



6.  sasr3msa tvamr2msa hinvantivp·A·3p«√hi vedʰasjmpn«√vidʰ  
    pavamānanmsv«√pū (girnfsi«√gṝ-vṛdʰjms«√vṛdʰ)jmsa |
    indunmsv«√ind indraNmsd«√ind (madnfs«√mad-saranms«√sṛ)jmsa 



6. C’est toi que les ordonnateurs (du culte) mettent en branle, ô Pavamāna, crû dans la montagne,
    ô suc-de-soma, enivrant pour Indra.






Sūkta 9.27 

eṣá kavírabʰíṣṭutaḥ pavítre ádʰi tośate |
punānó gʰnánnápa srídʰaḥ || 1||



1.  eṣasr3msn kavinmsn«√kū abʰiṣṭutajmsn«abʰi~√stu  
    pavitrannsl«√pū adʰip tośateva·A·3s«√tuś |
    punānajmsn«√pū gʰnanttp·A?sn«√han apap sridʰnfpa«√sridʰ 



1. Voici le Poète célébré (qui) jaillit-à-profusion sur le filtre,
    se clarifiant, frappant (et) re(foulant) les hostilités.



eṣá índrāya vāyáve svarjítpári ṣicyate |
pavítre dakṣasā́dʰanaḥ || 2||



2.  eṣasr3msn indraNmsd«√ind vāyuNmsd«√vā  
    (svarnns-jitjms«√ji)jmsn parip sicyatevp·A·3s«√sic |
    pavitrannsl«√pū (dakṣanms«√dakṣ-sādʰananms«√sādʰ)jmsn 



2. Voici (qu’) il se déverse tout autour pour Indra, pour Vāyu, (ce) conquérant du soleil,
    dans le filtre, donnant-succès à la force-agissante.



eṣá nṛ́bʰirví nīyate divó mūrdʰā́ vṛ́ṣā sutáḥ |
sómo váneṣu viśvavít || 3||



3.  eṣasr3msn nṛnmpi vip nīyatevp·A·3s«√nī  
    dyunmsg mūrdʰannmsn vṛṣannmsn«√vṛṣ sutajmsn«√su |
    somanmsn«√su vanannpl«√van (viśvanns«√viś-vidjms«√vid)jmsn 



3. Voici (qu’) il est conduit par les maîtres à travers (le tamis), lui tête du ciel, taureau, (ce) soma
    pressé, dans les (cuves de) bois, lui qui connaît tout.



eṣá gavyúracikradatpávamāno hiraṇyayúḥ |
índuḥ satrājídástṛtaḥ || 4||



4.  eṣasr3msn (gonfs-yujms«√yu)jmsn acikradatvp·U·3s«√krand  
    pavamānanmsn«√pū (hiraṇyanms«√hṛ-yujms«√yu)jmsn |
    indunmsn«√ind (satrāa-jitjms«√ji)jmsn astṛtajmsn«a~√stṛ 



4. Voici Pavamāna (qui), désireux de vaches, a mugi, désireux d’or,
    le suc-de-soma partout vainqueur, impossible à abattre.



eṣá sū́ryeṇa hāsate pávamāno ádʰi dyávi |
pavítre matsaró mádaḥ || 5||



5.  eṣasr3msn sūryanmsi«√sūr hāsateva·A·3s«√hā  
    pavamānanmsn«√pū adʰip dyunmsl |
    pavitrannsl«√pū (madnfs«√mad-sarajms«√sṛ)jmsn madanmsn«√mad 



5. Voici qu’il rivalise-en-course avec le soleil, Pavamāna (sis)vau ciel,
    lui qui dans le filtre (est) l’ivresse enivrante.



eṣá śuṣmyàsiṣyadadantárikṣe vṛ́ṣā háriḥ |
punāná índuríndramā́ || 6||



6.  eṣasr3msn śuṣminnmsn«√śuṣ asiṣyadatva·U·3s«√syand  
    (antara-īkṣajms«√īkṣ)nnsl vṛṣannmsn«√vṛṣ harijmsn«√hṛ |
    punānajmsn«√pū indunmsn«√ind indraNmsa«√ind āp 



6. Voici (le dieu) fougueux (qui) a couru dans l’espace-médian, lui taureau, alezan,
    suc-de-soma se clarifiant, (il a couru) vers Indra.






Sūkta 9.28 

eṣá vājī́ hitó nṛ́bʰirviśvavínmánasaspátiḥ |
ávyo vā́raṃ ví dʰāvati || 1||



1.  eṣasr3msn vājinnmsn«√vāj hitajmsn«√hi nṛnmpi  
    (viśvanns«√viś-vidjms«√vid)jmsn manasnnsg«√man patinmsn«√pā2 |
    avinmsg vāranmsa«√vṛ2 vip dʰāvativp·A·3s«√dʰāv 



1. Voici le gagnant-du-prix, mis en branle par les maîtres, connaissant tout, Seigneur de la pensée ;
    il court à travers (le tamis en) poil(s) de brebis.



eṣá pavítre akṣaratsómo devébʰyaḥ sutáḥ |
víśvā dʰā́mānyāviśán || 2||



2.  eṣasr3msn pavitrannsl«√pū akṣaratvp·Aa3s«√kṣar  
    somanmsn«√su devanmpd«√div sutajmsn«√su |
    viśvajnpa«√viś dʰāmannnpa«√dʰā āviśanttp·Amsn«ā~√viś 



2. Voici (qu’) il a coulé dans le filtre, le soma pressé, pour les dieux,
    pénétrant toutes les positions.



eṣá deváḥ śubʰāyaté'dʰi yónāvámartyaḥ |
vṛtrahā́ devavī́tamaḥ || 3||



3.  eṣasr3msn devanmsn«√div śubʰāyateva·A·3s«√śubʰ  
    adʰip yoninmsl«√yu amartyajmsn«a~√mṛ |
    (vṛtraNns«√vṛ-hanjms«√han)nmsn (devanms«√div-vītamajms«√vī)jmsn 



3. Voici le dieu (qui) s’embellit en (son) séjour-natal, l’immortel
    Vrtrahan, invitant de dieux par excellence.



eṣá vṛ́ṣā kánikradaddaśábʰirjāmíbʰiryatáḥ |
abʰí dróṇāni dʰāvati || 4||



4.  eṣasr3msn vṛṣannmsn«√vṛṣ kanikradattp·Amsn«√krand  
    daśanfpi jāminfpi«√jan yatajmsn«√yam |
    abʰip droṇannpa«√dru dʰāvativp·A·3s«√dʰāv 



4. Voici le taureau (qui), mugissant puissamment, tenu-en-mains par les dix sœurs [les doigts],
    court vers les cuveaux-de-bois.



eṣá sū́ryamarocayatpávamāno vícarṣaṇiḥ |
víśvā dʰā́māni viśvavít || 5||



5.  eṣasr3msn sūryanmsa«√sūr arocayatvp·Aa3s«√ruc  
    pavamānanmsn«√pū vicarṣaṇijmsn«vi~√kṛṣ |
    viśvajnpa«√viś dʰāmannnpa«√dʰā (viśvanns«√viś-vidjms«√vid)jmsn 



5. Voici (qu’) il a fait briller le soleil, (ce) Pavamāna circulant au loin,
    (qui connaît) toutes les positions, connaisseur de tout.



eṣá śuṣmyádābʰyaḥ sómaḥ punānó arṣati |
devāvī́ragʰaśaṃsahā́ || 6||



6.  eṣasr3msn śuṣminjmsn«√śuṣ adābʰyajmsn«a~√dabʰ  
    somanmsn«√su punānajmsn«√pū arṣativp·A·3s«√ṛṣ |
    (devanms«√div-vījms«√vī)jmsn (agʰajms«√agʰ-śaṃsanms«√śaṃs-hanjms«√han)nmsn 



6. Voici le fougueux, l’intrompable soma, (qui) coule (une fois) clarifié,
    l’invitant des dieux, le frappeur de ceux aux paroles méchantes.






Sūkta 9.29 

prā́sya dʰā́rā akṣaranvṛ́ṣṇaḥ sutásyaújasā |
devā́m̐ ánu prabʰū́ṣataḥ || 1||



1.  prap ayamr3msg dʰārānfsn«√dʰṛ akṣaranvp·Aa3p«√kṣar  
    vṛṣannmsg«√vṛṣ sutajmsg«√su ojasnnsi«√vaj |
    devanmpa«√div anup prabʰūṣattp·Amsg«pra~√bʰū 



1. Ses jets ont coulé en avant, à (ce) taureau pressé, d’une force-formidable,
    lui qui se met au service des dieux (l’un) après (l’autre).



sáptiṃ mṛjanti vedʰáso gṛṇántaḥ kārávo girā́ |
jyótirjajñānámuktʰyàm || 2||



2.  saptinmsa mṛjantivp·A·3p«√mṛj vedʰasjmpn«√vidʰ  
    gṛṇanttp·Ampn«√gṝ kārunmpn«√kṛ2 girnfsi«√gṝ |
    jyotisnnsa«√jyot jajñānata·Insa«√jan uktʰyajnsa«√vac 



2. Les ordonnateurs (du culte) nettoient le (soma), cheval-attelé ; en chantant, les hérauts (le parent) du chant,
    lui qui est né (comme une) Lumière digne-de l’hymne.



suṣáhā soma tā́ni te punānā́ya prabʰūvaso |
várdʰā samudrámuktʰyàm || 3||



3.  suṣahajnpn«su~√sah somanmsv«√su tadr3npn tvamr2msd  
    punānajmsd«√pū (prabʰūnns«pra~√bʰū-vasunns«√vas)jmsv |
    vardʰavp·Ao2s«√vṛdʰ samudranmsa«sam~√ud uktʰyajmsa«√vac 



3. Aisés à forcer, ô soma, sont ces (biens-matériels) pour toi qui te clarifies, ô (dieu) abondant en biens-matériels ;
    accrois l’océan (sômique) digne-de-l’hymne !



víśvā vásūni saṃjáyanpávasva soma dʰā́rayā |
inú dvéṣāṃsi sadʰryàk || 4||



4.  viśvajnpa«√viś vasunnpa«√vas saṃjayantjmsn«sam~√ji  
    pavasvava·Ao2s«√pū somanmsv«√su dʰārānfsi«√dʰṛ |
    inuvp·Ao2s«√inv dveṣasnnpa«√dviṣ (sadʰria«√sadʰ-añcjms«√anj)a 



4. Toi qui conquiers tous les biens-matériels, ô soma, clarifie toi avec (ta) coulée,
    (re)pousse les hostilités d’un même coup !



rákṣā sú no áraruṣaḥ svanā́tsamasya kásya cit |
nidó yátra mumucmáhe || 5||



5.  rakṣavp·Ao2s«√rakṣ sup vayamr1mpa ararivasnmsb«a~√rā  
    svananmsb«√svan samar3msg kasr3msg cidc |
    nidnfsb«√nid yadr3nsl mumucmaheva·I·1p«√muc 



5. Garde nous donc de l’avare, du son même (de sa voix), quel qu il soit,
    (nous plaçant) là où nous soyons à l’abri de la nocivité !



éndo pā́rtʰivaṃ rayíṃ divyáṃ pavasva dʰā́rayā |
dyumántaṃ śúṣmamā́ bʰara || 6||



6.  āp indunmsv«√ind pārtʰivajmsa«√pṛtʰ rayinmsa«√rā  
    divyajmsa«√div pavasvava·Ao2s«√pū dʰārānfsi«√dʰṛ |
    dyumatjmsa śuṣmanmsa«√śuṣ āp bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ 



6. Donne-en-te-clarifiant, ô suc-de-soma, la richesse terrestre (aussi bien que) celeste, avec (ta) coulee ;
    apporte l'energie eclatante!






Sūkta 9.30 

prá dʰā́rā asya śuṣmíṇo vṛ́tʰā pavítre akṣaran |
punānó vā́camiṣyati || 1||



1.  prap dʰārānfsn«√dʰṛ ayamr3msg śuṣminjmsg«√śuṣ  
    vṛtʰāa«√vṛ2 pavitrannsl«√pū akṣaranvp·Aa3p«√kṣar |
    punānajmsn«√pū vācnfsa«√vac iṣyativp·A·3s«√iṣ 



1. Les jets de ce (soma) fougueux ont coulé en avant, à leu guise, dans le filtre ;
    en se clarifiant, il lance la parole.



índurhiyānáḥ sotṛ́bʰirmṛjyámānaḥ kánikradat |
íyarti vagnúmindriyám || 2||



2.  indunmsn«√ind hiyānata·Amsn«√hi sotṛnmpi«√su  
    mṛjyamānatp·Amsn«√mṛj kanikradattp·Amsn«√krand |
    iyartivp·A·3s«√ṛ (vacnfs«√vac-nunfs«√nū)nmsa indriyajmsa«√ind 



2. Mis en branle par les presseurs, le suc-de-soma, nettoyé mugissant avec force,
    émet le son indrien.



ā́ naḥ śúṣmaṃ nṛṣā́hyaṃ vīrávantaṃ puruspṛ́ham |
pávasva soma dʰā́rayā || 3||



3.  āp vayamr1mpd śuṣmanmsa«√śuṣ (nṛnms-sāhyajms«√sah)jmsa  
    vīravantjmsa«√vīr (purua«√pṝ-spṛhjms«√spṛh)jmsa |
    pavasvava·Ao2s«√pū somanmsv«√su dʰārānfsi«√dʰṛ 



3. A(mène) nous l’énergie propre à triompher des guerriers, (procurant) des hommes-utiles, (l’énergie) très désirable,
    en te clarifiant, ô soma, avec (ta) coulée !



prá sómo áti dʰā́rayā pávamāno asiṣyadat |
abʰí dróṇānyāsádam || 4||



4.  prap somanmsn«√su atip dʰārānfsi«√dʰṛ  
    pavamānanmsn«√pū asiṣyadatva·U·3s«√syand |
    abʰip droṇannpa«√dru āsadamv···D··«ā~√sad 



4. Le soma s’est répandu en avant, par-delà (le tamis), Pavamāna, en (sa) coulée,
    pour s’installer dans les cuveaux-de-bois.



apsú tvā mádʰumattamaṃ háriṃ hinvantyádribʰiḥ |
índavíndrāya pītáye || 5||



5.  apnfpl tvamr2msa madʰumattamajmsa«√madʰ  
    harinmsa«√hṛ hinvantivp·A·3p«√hi adrinmpi«√dṛ |
    indunmsv«√ind indraNmsd«√ind pītinfsd«√pā 



5. Dans les eaux (les officiants) te mettent en branle, toi très riche en liqueur, toi l’alezan, avec les pierres (presseuses),
    ô suc-de-soma, pour Indra, pour qu’il boive.



sunótā mádʰumattamaṃ sómamíndrāya vajríṇe |
cā́ruṃ śárdʰāya matsarám || 6||



6.  sunotavp·Ao2p«√su madʰumattamajmsa«√madʰ  
    somanmsa«√su indraNmsd«√ind vajrinjmsd«√vaj |
    cārujmsa«√can śardʰanmsd«√śṛdʰ (madnms«√mad-sarajms«√sṛ)jmsa 



6. Pressez le soma très riche en liqueur, pour Indra le (dieu) porte-foudre,
    (le soma) agréable à la troupe (des Marut), enivrant !






Sūkta 9.31 

prá sómāsaḥ svādʰyàḥ pávamānāso akramuḥ |
rayíṃ kṛṇvanti cétanam || 1||



1.  prap somanmpn«√su svādʰījmpn«su-ā~√dʰī ​
    pavamānajmpn«√pū akramurvp·U·3p«√kram |
    rayinmsa«√rā kṛṇvantivp·A·3p«√kṛ cetanajmsa«√cit 



1. Les soma se sont avancés, Pavamāna’s aux bonnes intentions ;
    ils créent une richesse signalée.



diváspṛtʰivyā́ ádʰi bʰávendo dyumnavárdʰanaḥ |
bʰávā vā́jānāṃ pátiḥ || 2||



2.  dyunmsg pṛtʰivīnfsb«√pṛtʰ adʰip  
    bʰavavp·Ao2s«√bʰū indunmsv«√ind (dyumnanns-vardʰanajms«√vṛdʰ)nmsn |
    bʰavavp·Ao2s«√bʰū vājanmpg«√vāj patinmsn«√pā2 



2. (A partir) du ciel (et) de la terre, ô suc-de-soma, sois un accroisseur d’éclat,
    sois le maître des prix-de-victoire !



túbʰyaṃ vā́tā abʰipríyastúbʰyamarṣanti síndʰavaḥ |
sóma várdʰanti te máhaḥ || 3||



3.  tvamr2msd vātanmpn«√vā abʰiprījmpn«abʰi~√prī  
    tvamr2msd arṣantivp·A·3p«√ṛṣ sindʰunmpn«√sindʰ |
    somanmsv«√su vardʰantivp·A·3p«√vṛdʰ tvamr2msg mahasnnsa«√mah 



3. Pour toi (soufflent) les vents favorables, pour toi coulent les fleuves ;
    ô soma, ils accroissent ta puissance.



ā́ pyāyasva sámetu te viśvátaḥ soma vṛ́ṣṇyam |
bʰávā vā́jasya saṃgatʰé || 4||



4.  āp pyāyasvava·Ao2s«√pyai samp etuvp·Ao3s«√i tvamr2msg  
    viśvatasa«√viś somanmsv«√su (vṛṣṇinms«√vṛṣ-yatnfs«√yat)nnsn |
    bʰavavp·Ao2s«√bʰū vājanmsg«√vāj saṃgatʰanmsl«sam~√gam 



4. Gonfle toi ; que concoure de toutes parts ta force-de-taureau !
    Sois (disponible) dans le confluement de(s) prix-de-victoire(s) !



túbʰyaṃ gā́vo gʰṛtáṃ páyo bábʰro duduhré ákṣitam |
várṣiṣṭʰe ádʰi sā́navi || 5||



5.  tvamr2msd gonfpn gʰṛtajnsa«√gʰṛ payasnnsa«√pī  
    babʰrujmsv«√bʰṛ duduhreva·I·3p«√duh akṣitajnsa«a~√kṣi3 |
    varṣiṣṭʰajmsl«√vṛdʰ adʰip sānunnsl«√san 



5. C’est pour toi que les vaches ont donné-pour-lait le beurre-fondu, ô (soma) brun, le lait impérissable,
    sur le dos le plus élevé (du ciel).



svāyudʰásya te sató bʰúvanasya pate vayám |
índo sakʰitvámuśmasi || 6||



6.  svāyudʰajmsg«su-ā~√yudʰ tvamr2msd satjmsg«√as  
    bʰuvanannsg«√bʰū patinmsv«√pā2 vayamr1mpn |
    indunmsv«√ind sakʰitvannsa«√sac uśmasiva·A·1p«√vaś 



6. Toi qui es bien armé, ô Maître de l’univers, nous (autres),
    ô suc-de-soma, voulons ton amitié.






Sūkta 9.32 

prá sómāso madacyútaḥ śrávase no magʰónaḥ |
sutā́ vidátʰe akramuḥ || 1||



1.  prap somanmpn«√su (madanms«√mad-cyutjms«√cyu)jmsn  
    śravasnnsd«√śru vayamr1mpg magʰavanjmsb«√maṃh |
    sutajmpn«√su vidatʰannsl«√vid akramurvp·U·3p«√kram 



1. Les soma mouvant l’ivresse se sont avancés pour le renom de notre patron-généreux,
    (les soma) pressés, pour la répartition (sacrificielle).



ā́dīṃ tritásya yóṣaṇo háriṃ hinvantyádribʰiḥ |
índumíndrāya pītáye || 2||



2.  ātc īmr3msa tritaNmsg yoṣannfpn«√yu  
    harinmsa«√hṛ hinvantivp·A·3p«√hi adrinmpi«√dṛ |
    indunmsa«√ind indraNmsd«√ind pītinfsd«√pā 



2. Alors les jeunes-femmes de Trita [les doigts de l’officiant] mettent en branle le (soma) alezan à l’aide des pierres,
    le suc-de-soma, pour Indra, pour qu’il boive.



ā́dīṃ haṃsó yátʰā gaṇáṃ víśvasyāvīvaśanmatím |
átyo ná góbʰirajyate || 3||



3.  ātc īmc haṃsanmsn«√han yadr3nsi gaṇanmsa«√gaṇ  
    viśvajmsg«√viś avīvaśatvp·U·3s«√vāś matinfsa«√man |
    atyanmsn«√at? nac gonfpi ajyatevp·A·3s«√añj 



3. Alors, comme le cygne (crie) vers (sa) troupe, (le soma) a mugi vers la prière de tout (homme) ;
    comme un coursier il est oint (du lait) des vaches.



ubʰé somāvacā́kaśanmṛgó ná taktó arṣasi |
sī́dannṛtásya yónimā́ || 4||



4.  ubʰajnda somanmsv«√su avacākaśattp·A?sn«ava~√kāś  
    mṛganmsn«√mṛg nac taktajmsn«√tak arṣasivp·A·2s«√ṛṣ |
    sīdanttp·Amsn«√sad ṛtannsg«√ṛ yoninmsl«√yu āp 



4. Jetant ton regard en bas, ô soma, sur l’un et l’autre (Mondes), telle une bête qui fonce, tu coules,
    t’installant (ensuite) au séjour-natal du Rta.



abʰí gā́vo anūṣata yóṣā jārámiva priyám |
ágannājíṃ yátʰā hitám || 5||



5.  abʰip gonfpn anūṣatavp·U·3p«√nū  
    yoṣānfsn«√yu jāranmsa«√jṝ ivac priyajmsa«√prī |
    aganvp·Aa3s«√gam ājinmsa«√aj yadr3nsi hitajmsa«√dʰā 



5. Les vaches ont crié-d’allégresse vers (le soma) comme la jeune-femme vers l’amant chéri ;
    elles sont allées dans l’arène comme (pour rejoindre le soma) mis en branle (par les prières).



asmé dʰehi dyumádyáśo magʰávadbʰyaśca máhyaṃ ca |
saníṃ medʰā́mutá śrávaḥ || 6||



6.  vayamr1mpd dʰehivp·Ao2s«√dʰā dyumatjnsa«√dyut yaśasjnsa«√yaś  
    magʰavanjmpd«√maṃh cac ahamr1msd cac |
    sanijfsa«√san medʰānfsa«√midʰ utaa śravasnnsa«√śru 



6. Confère nous la gloire éclatante, et aux patrons-généreux et à moi-même,
    le gain (accompagné de) sagesse ainsi que le renom !






Sūkta 9.33 

prá sómāso vipaścíto'pā́ṃ ná yantyūrmáyaḥ |
vánāni mahiṣā́ iva || 1||



1.  prap somanmpn«√su (vipnfpa«√vip-citjms«√ci)jmpa  
    apnfpg nac yantivp·A·3p«√i ūrminmpn«√ṛ |
    vanannpa«√van mahiṣanmpn«√mah ivac 



1. Les soma comprenant les mots-inspirés vont de l’avant, comme les vagues des eaux,
    comme les buffles dans les forêts.



abʰí dróṇāni babʰrávaḥ śukrā́ ṛtásya dʰā́rayā |
vā́jaṃ gómantamakṣaran || 2||



2.  abʰip droṇannpa«√dru babʰrujmpn«√bʰṛ  
    śukrajmpn«√śuc ṛtannsg«√ṛ dʰārānfsi«√dʰṛ |
    vājanmsa«√vāj gomatjmsa akṣaranvp·Aa3p«√kṣar 



2. En direction des cuveaux-de-bois les bruns (soma), les purs, avec le jet du Rta
    ont coulé pour (procurer) le prix-de-victoire consistant en vaches.



sutā́ índrāya vāyáve váruṇāya marúdbʰyaḥ |
sómā arṣanti víṣṇave || 3||



3.  sutajmpn«√su indraNmsd«√ind vāyuNmsd«√vā  
    varuṇaNmsd«√vṛ marutNmpd |
    somanmpn«√su arṣantivp·A·3p«√ṛṣ viṣṇuNmsd«√viṣ 



3. Pressés, (les soma coulent) pour Indra, pour Vāyu, pour Varuna, pour les Marut,
    les soma coulent pour Visnu.



tisró vā́ca údīrate gā́vo mimanti dʰenávaḥ |
hárireti kánikradat || 4||



4.  triu vācnfpn«√vac udp īrateva·A·3p«√īr  
    gonfpa mimantivp·A·3p«√mā dʰenunfpn«√dʰe |
    harijmsn«√hṛ etivp·A·3s«√i kanikradattp·Amsn«√krand 



4. Les trois paroles s’élèvent ; les vaches mugissent, les vaches-laitières ;
    l’alezan (soma) va hennissant avec force.



abʰí bráhmīranūṣata yahvī́rṛtásya mātáraḥ |
marmṛjyánte diváḥ śíśum || 5||



5.  abʰip brahmījfpa«√brahm anūṣatavp·U·3p«√nū  
    yahvījfpn«√yah ṛtannsg«√ṛ mātṛnfpn«√mā |
    marmṛjyanteva·A·3p«√mṛj dyunmsg śiśunmsa«√śū 



5. Les (femelles) vouées à la Formule ont crié-d’allégresse vers (ce soma), les vivaces mères du Rta ;
    avec force elles nettoient le (soma), nourrisson du ciel.



rāyáḥ samudrā́m̐ścatúro'smábʰyaṃ soma viśvátaḥ |
ā́ pavasva sahasríṇaḥ || 6||



6.  rainmsg«√rā samudranmpa«sam~√ud caturu  
    vayamr1mpd somanmsv«√su viśvatasa«√viś |
    āp pavasvava·Ao2s«√pū sahasrinjmsg 



6. Donne-nous-en-te-clarifiant les richesses, quatre océans (de biens), intégralement,
    ô soma, (les richesses) milluples !






Sūkta 9.34 

prá suvānó dʰā́rayā tánéndurhinvānó arṣati |
rujáddṛḷhā́ vyójasā || 1||



1.  prap suvānata·Amsn«√su dʰārānfsi«√dʰṛ tannfsi«√tan  
    indunmsn«√ind hinvānata·Amsn«√hi arṣativp·A·3s«√ṛṣ |
    rujatvp·U·3s«√ruj dṛḷhajnpa«√dṛh vip ojasnnsi«√vaj 



1. (Une fois) pressé, avec (sa) coulée, continuement, le suc-de-soma, mis en branle (par les officiants), coule en avant ;
    il brise les choses (les plus) dures avec une force-formidable.



sutá índrāya vāyáve váruṇāya marúdbʰyaḥ |
sómo arṣati víṣṇave || 2||



2.  sutajmsn«√su indraNmsd«√ind vāyuNmsd«√vā  
    varuṇaNmsd«√vṛ marutNmpd |
    somanmsn«√su arṣativp·A·3s«√ṛṣ viṣṇuNmsd«√viṣ 



2. Pressés, (les soma coulent) pour Indra, pour Vāyu, pour Varuna, pour les Marut,
    les soma coulent pour Visnu.



vṛ́ṣāṇaṃ vṛ́ṣabʰiryatáṃ sunvánti sómamádribʰiḥ |
duhánti śákmanā páyaḥ || 3||



3.  vṛṣannmsa«√vṛṣ vṛṣannmpi«√vṛṣ yatajmsa«√yam  
    sunvantivp·A·3p«√su somaNmsa«√su adrinmpi«√dṛ |
    duhantivp·A·3p«√duh śakmannmsi«√śak payasnnsa«√pī 



3. Taureau tenu en mains par les (officiants), taureaux (eux-mêmes, ceux-ci) pressent le soma à l’aide des pierres ;
    il traient le lait avec capacité.



bʰúvattritásya márjyo bʰúvadíndrāya matsaráḥ |
sáṃ rūpaírajyate háriḥ || 4||



4.  bʰuvatvp·Ue3s«√bʰū tritaNmsg marjyajmsn«√mṛj  
    bʰuvatvp·Ue3s«√bʰū indraNmsd«√ind (madnms«√mad-sarajms«√sṛ)jmsn |
    samp rūpannpi ajyatevp·A·3s«√añj harijmsn«√hṛ 



4. (Le soma) est digne d’être nettoyé par Trita, il est enivrant pour Indra ,
    l’alezan est oint entièrement de formes-concrètes.



abʰī́mṛtásya viṣṭápaṃ duhaté pṛ́śnimātaraḥ |
cā́ru priyátamaṃ havíḥ || 5||



5.  abʰip īmc ṛtannsg«√ṛ viṣṭapnfsa«vi~√stambʰ  
    duhateva·A·3p«√duh (pṛśniNfs«√spṛś-mātṛnfs«√mā)jmpn |
    cārujnsa«√can priyatamajnsa«√prī havisnnsa«√hu 



5. Pour (atteindre) le pinacle du Rta, (les Marut) dont Prśni est la mère traient ce (soma),
    oblation agréable, très aimée.



sámenamáhrutā imā́ gíro arṣanti sasrútaḥ |
dʰenū́rvāśró avīvaśat || 6||



6.  samp enar3msa ahrutajfpn«a~√hvṛ ayamr3fpn  
    girnfpn«√gṝ arṣantivp·A·3p«√ṛṣ sasrutjfpn«sa~√sru |
    dʰenunfpa«√dʰe vāśrajmsn«√vāś avīvaśatvp·U·3s«√vāś 



6. Ces chants délivrant du mal coulent ensemble vers lui, d’un même cours.
    (Le dieu) mugissant a fait mugir les vaches-laitières.






Sūkta 9.35 

ā́ naḥ pavasva dʰā́rayā pávamāna rayíṃ pṛtʰúm |
yáyā jyótirvidā́si naḥ || 1||



1.  āp vayamr1mpd pavasvava·Ao2s«√pū dʰārānfsi«√dʰṛ  
    pavamānanmsv«√pū rayinmsa«√rā pṛtʰujmsa«√pṛtʰ |
    yār3fsi jyotisnnsa«√jyot vidāsivp·Ae2s«√vid vayamr1mpd 



1. Donne-nous-te-clarifiant, avec (ta) coulée, ô Pavamāna, la richesse étendue,
    par laquelle veuille nous procurer la lumière !



índo samudramīṅkʰaya pávasva viśvamejaya |
rāyó dʰartā́ na ójasā || 2||



2.  indunmsv«√ind (samudranmsa«sam~√ud-īṅkʰayajms«√īṅkʰ)jmsv  
    pavasvava·Ao2s«√pū (viśvannsa«√viś-ejayajms«√ej)jmsv |
    rainmsg«√rā dʰartṛnmsn«√dʰṛ vayamr1mpd ojasnnsi«√vaj 



2. O suc-de-soma qui fais se balancer l’océan, clarifie toi, ô toi qui fais bouger toutes choses,
    porteur de notre richesse, grâce à (ta) force-formidable !



tváyā vīréṇa vīravo'bʰí ṣyāma pṛtanyatáḥ |
kṣárā ṇo abʰí vā́ryam || 3||



3.  tvamr2msi vīranmsi«√vīr vīravāṃsjmsv«√vīr  
    abʰip syāmavp·Ai1p«√as pṛtanyantnmpa«√pṛtany |
    kṣaravp·Ao2s«√kṣar vayamr1mpa abʰip vāryajmsa«√vṛ2 



3. Avec ton aide, être-d’élite, ô (soma) pourvu d’êtres-d’élite, puissions-nous triompher des agresseurs !
    Coule pour nous (procurer un bien) délectable !



prá vā́jamínduriṣyati síṣāsanvājasā́ ṛ́ṣiḥ |
vratā́ vidāná ā́yudʰā || 4||



4.  prap vājanmsa«√vāj indunmsn«√ind iṣyativp·A·3s«√iṣ  
    siṣāsantp·A?s?«√san (vājanms«√vāj-sājms«√san)jmsn ṛṣinmsn«√ṛṣ |
    vratannpa«√vṛ2 vidānata·Amsn«√vid āyudʰannpa«ā~√yudʰ 



4. Le suc-de-soma lance en avant (la parole), cherchant à gagner le prix-de-victoire, lui le gagnant-du-prix, le prophète,
    qui procure les vœux, les armes.



táṃ gīrbʰírvācamīṅkʰayáṃ punānáṃ vāsayāmasi |
sómaṃ jánasya gópatim || 5||



5.  sasr3msa girnfpi«√gṝ (vācnfsa«√vac-īṅkʰayajms«√īṅkʰ)jmsa  
    punānajmsa«√pū vāsayāmasivp·A·1p«√vas |
    somanmsa«√su jananmsg«√jan (gonfs-patinms«√pā2)nmsa 



5. Lui qui fait se balancer la parole, nous le revêtons de chants tandis qu’il se clarifie,
    le soma, maître de vaches (auprès) du peuple,



víśvo yásya vraté jáno dādʰā́ra dʰármaṇaspáteḥ |
punānásya prabʰū́vasoḥ || 6||



6.  viśvanmsn«√viś yasr3msg vratannsl«√vṛ2 jananmsn«√jan  
    dādʰāravp·I·3s«√dʰṛ dʰarmannnsg«√dʰṛ patinmsg«√pā2 |
    punānajmsg«√pū (prabʰūnns«pra~√bʰū-vasunns«√vas)jmsg 



6. (ce soma) sous le vœu duquel tout être-humain se tient, (soma) maître du comportement,
    (soma) clarifié, aux biens-matériels abondants.






Sūkta 9.36 

ásarji rátʰyo yatʰā pavítre camvòḥ sutáḥ |
kā́rṣmanvājī́ nyàkramīt || 1||



1.  asarjivp·U·3s«√sṛj ratʰyanmsn«√ṛ yadr3nsi  
    pavitrannsl«√pū camūnfdl sutajmsn«√su |
    kārṣmannnsl«√kṛṣ vājinnmsn«√vāj nip akramītvp·U·3s«√kram 



1. Il a été lâché comme un cheval-du-char vers le filtre, (ce soma) pressé, (pour entrer) dans les deux vases ;
    en gagnant-du-prix il a foulé (le sol de l’arène jusqu’) à la barrière.



sá váhniḥ soma jā́gṛviḥ pávasva devavī́ráti |
abʰí kóśaṃ madʰuścútam || 2||



2.  sasr3msn vahninmsn«√vah somaNmsv«√su jāgṛvijmsn«√jāgṛ  
    pavasvava·Ao2s«√pū (devanms«√div-vījms«√vī)jmsn atip |
    abʰip kośanmsa«√kuś (madʰunns«√madʰ-ścutjms«√ścut)jmsa 



2. Guidant-le-char, ô soma, (toi qui es) vigilant, clarifie toi, invitant les dieux, (passant) au-delà (du tamis),
    vers le récipient qui dégoutte de liqueur !



sá no jyótīṃṣi pūrvya pávamāna ví rocaya |
krátve dákṣāya no hinu || 3||



3.  sasr3msn vayamr1mpd jyotisnnpa«√jyot pūrvyajmsv«√pṝ  
    pavamānanmsv«√pū vip rocayavp·Ao2s«√ruc |
    kratunmsd«√kṛ dakṣanmsd«√dakṣ vayamr1mpa hinuvp·Ao2s«√hi 



3. Tel (étant), fais briller pour nous les lumières, ô toi (dieu) primordial, ô Pavamāna,
    incite nous pour (que nous obtenions) force-délibérante (et) force-agissante !



śumbʰámāna ṛtāyúbʰirmṛjyámāno gábʰastyoḥ |
pávate vā́re avyáye || 4||



4.  śumbʰamānata·Amsn«√śubʰ (ṛtanns«√ṛ-yujms«√yu)jmpi  
    mṛjyamānata·Amsn«√mṛj gabʰastinmdl |
    pavateva·A·3s«√pū vāranmsl«√vṛ2 avyayajmsl 



4. Embelli par les (hommes) aimant le Rta, nettoyé entre les deux bras (de l’officiant),
    (le soma) se clarifie dans le (tamis fait en) poil(s) de brebis.



sá víśvā dāśúṣe vásu sómo divyā́ni pā́rtʰivā |
pávatāmā́ntárikṣyā || 5||



5.  sasr3msn viśvajnpa«√viś dāśvaṅstp·Imsd«√dāś vasunnpa«√vas  
    somaNmsn«√su divyajnpa«√div pārtʰivajnpa«√pṛtʰ |
    pavatāmva·Ao3s«√pū āp (antara-īkṣyajms«√ikṣ)jnpa 



5. Que ce soma donne-en-se-clarifiant tous les biens-matériels à l’adorateur, (les biens) célestes
    (et) terrestres, (ainsi que) ceux de l’espace-médian !



ā́ diváspṛṣṭʰámaśvayúrgavyayúḥ soma rohasi |
vīrayúḥ śavasaspate || 6||



6.  āp dyunmsg pṛṣṭʰannsa«pra~√stʰā (aśvanms«√aś-yujms«√yu)jmsn  
    (gavyanns-yujms«√yu)jmsn somaNmsv«√su rohasivp·A·2s«√ruh |
    (vīranms«√vīr-yujms«√yu)jmsn śavasnnsg«√śvi patinmsv«√pā2 



6. Tu gravis le dos du ciel en cherchant des chevaux, en cherchant des vaches, ô soma,
    en cherchant des hommes utiles, ô Maître de la force.






Sūkta 9.37 

sá sutáḥ pītáye vṛ́ṣā sómaḥ pavítre arṣati |
vigʰnánrákṣāṃsi devayúḥ || 1||



1.  sasr3msn sutajmsn«√su pītinfsd«√pā vṛṣanjmsn«√vṛṣ  
    somaNmsn«√su pavitrannsl«√pū arṣativp·A·3s«√ṛṣ |
    vigʰnanttp·Amsn«vi~√han rakṣasnnpa«√rakṣ (devanms«√div-yujms«√yu)jmsn 



1. Lui, pressé pour le breuvage, taureau, le soma coule dans le filtre,
    dis(persant et) frappant les démonialités, cherchant les dieux.



sá pavítre vicakṣaṇó hárirarṣati dʰarṇasíḥ |
abʰí yóniṃ kánikradat || 2||



2.  sasr3msn pavitrannsl«√pū vicakṣaṇajmsn«vi~√cakṣ  
    harijmsn«√hṛ arṣativp·A·3s«√ṛṣ dʰarṇasijmsn«√dʰṛ |
    abʰip yoninmsa«√yu kanikradattp·Amsn«√krand 



2. Lui qui regarde au loin, l’alezan coule dans le filtre, ferme (en ses assises),
    vers (son) séjour-natal, en hennissant avec force.



sá vājī́ rocanā́ diváḥ pávamāno ví dʰāvati |
rakṣohā́ vā́ramavyáyam || 3||



3.  sasr3msn vājinnmsn«√vāj rocanannpa«√ruc dyunmsg  
    pavamānanmsn«√pū vip dʰāvativp·A·3s«√dʰāv |
    (rakṣasnns«√rakṣ-hannms«√han)nmsn vāranmsa«√vṛ2 avyayajmsa 



3. Lui, le gagnant-du-prix, il parcourt les régions-lumineuses du ciel, Pavamāna
    qui frappe les démons, (en passant à travers le tamis en) poil(s) de brebis.



sá tritásyā́dʰi sā́navi pávamāno arocayat |
jāmíbʰiḥ sū́ryaṃ sahá || 4||



4.  sasr3msn tritaNmsg adʰip sānunnsl«√san  
    pavamānanmsn«√pū arocayatvp·Aa3s«√ruc |
    jāminfpi«√jan sūryanmsa«√sūr sahap 



4. Lui Pavamāna, sur le dos de Trita il a fait briller
    le soleil (en s’associant aux sœurs) germaines.



sá vṛtrahā́ vṛ́ṣā sutó varivovídádābʰyaḥ |
sómo vā́jamivāsarat || 5||



5.  sasr3msn (vṛtraNns«√vṛ-hanjms«√han)nmsn vṛṣannmsn«√vṛṣ sutajmsn«√su  
    (varivasnns«√vṛ-vidjms«√vid)jmsn adābʰyajmsn«a~√dabʰ |
    somanmsn«√su vājanmsa«√vāj ivac asaratvp·Aa3s«√sṛ 



5. Ce Vrtrahan, taureau, soma pressé, procureur du large-espace, intrompable,
    a coulé comme (pour se rendre vers) le prix-de-victoire.



sá deváḥ kavíneṣitò'bʰí dróṇāni dʰāvati |
índuríndrāya maṃhánā || 6||



6.  sasr3msn devanmsn«√div kavinmsi«√kū iṣitajmsn«√iṣ  
    abʰip droṇannpa«√dru dʰāvativp·A·3s«√dʰāv |
    induNmsn«√ind indraNmsd«√ind maṃhanāa«√maṃh 



6. Ce dieu mû par le poète court vers les cuveaux-de-bois,
    (lui qui est) le suc-de-soma, pour Indra, avec largesse.






Sūkta 9.38 

eṣá u syá vṛ́ṣā rátʰó'vyo vā́rebʰirarṣati |
gácʰanvā́jaṃ sahasríṇam || 1||



1.  eṣasr3msn uc syac vṛṣannmsn«√vṛṣ ratʰanmsn«√ṛ  
    avinfsg vārannpi«√vṛ2 arṣativp·A·3s«√ṛṣ |
    gacʰanttp·Amsn«√gam vājanmsa«√vāj sahasrinjmsa 



1. Voici le-célèbre (soma), taureau, (cheval attelé au) char, (qui) coule à travers (le tamis en) poils de brebis,
    en se rendant au prix-de-victoire milluple.



etáṃ tritásya yóṣaṇo háriṃ hinvantyádribʰiḥ |
índumíndrāya pītáye || 2||



2.  etasr3msa tritaNmsg yoṣannfpn«√yu  
    harijmsa«√hṛ hinvantivp·A·3p«√hi adrinmpi«√dṛ |
    induNmsa«√ind indraNmsd«√ind pītinfsd«√pā 



2. Voici l’alezan que les jeunes-femmes [les doigts] de Trita mettent en branle à l’aide des pierres,
    le suc-de-soma, pour Indra, pour qu’il boive.



etáṃ tyáṃ haríto dáśa marmṛjyánte apasyúvaḥ |
yā́bʰirmádāya śúmbʰate || 3||



3.  etasr3msa syar3msa haritnfpn«√hṛ daśau  
    marmṛjyanteva·A·3p«√mṛj (apasnns-yūjfs«√yu)jfpn |
    yār3fpi madanmsd«√mad śumbʰateva·A·3s«√śubʰ 



3. Voici le-célèbre (soma) que les dix actives (femelles) [les doigts], de couleur dorée, nettoient vigoureusement,
    elles par qui il est embelli pour l’ivresse.



eṣá syá mā́nuṣīṣvā́ śyenó ná vikṣú sīdati |
gácʰañjāró ná yoṣítam || 4||



4.  eṣasr3msn syar3msn mānuṣījfpl«√man āp  
    śyenanmsn nac viśnfpl«√viś sīdativp·A·3s«√sad |
    gacʰanttp·Amsn«√gam jāranmsn«√jṝ nac yoṣitnfsa«√yu 



4. Voici le-célèbre (soma qui,) tel un faucon, se pose dans les établissements humains,
    s’(y) rendant comme l’amant vers la jeune-femme.



eṣá syá mádyo rásó'va caṣṭe diváḥ śíśuḥ |
yá índurvā́ramā́viśat || 5||



5.  eṣasr3msn syar3msn madyajmsn«√mad rasanmsn«√ras  
    avap caṣṭeva·A·3s«√cakṣ dyunmsg śiśunmsn«√śū |
    yasr3msn induNmsn«√ind vāranmsa«√vṛ2 āp aviśatvp·Aa3s«√viś 



5. Voici le-célèbre (soma), sève enivrante, (qui) regarde vers en bas, lui nourrisson du ciel,
    suc-de-soma qui est entré dans (le tamis en) poil(s de brebis).



eṣá syá pītáye sutó hárirarṣati dʰarṇasíḥ |
krándanyónimabʰí priyám || 6||



6.  eṣasr3msn syar3msn pītinfsd«√pā sutajmsn«√su  
    harijmsn«√hṛ arṣativp·A·3s«√ṛṣ dʰarṇasijmsn«√dʰṛ |
    krandantp·A?s?«√krand yoninmsa«√yu abʰip priyajmsa«√prī 



6. Voici le-célèbre (soma) pressé, l’alezan, (qui) coule pour être bu, ferme (en ses assises),
    en mugissant, pour (atteindre) le séjour-natal aimé.






Sūkta 9.39 

āśúrarṣa bṛhanmate pári priyéṇa dʰā́mnā |
yátra devā́ íti brávan || 1||



1.  āśujmsn«√aś arṣavp·Ao2s«√ṛṣ (bṛhatjms«√bṛh-matinfs«√man)jmsv  
    parip priyajmsi«√prī dʰāmannnsi«√dʰā |
    yadr3nsl devanmpn«√div itia bravanvp·Ae3p«√brū 



1. (Toi qui es) rapide, coule, ô (soma) dont haute est la pensée, (coule) tout autour en (ta) fonction aimée,
    (vers le lieu) où l’on dit « (voilà) les dieux » !



pariṣkṛṇvánnániṣkṛtaṃ jánāya yātáyanníṣaḥ |
vṛṣṭíṃ diváḥ pári srava || 2||



2.  pariṣkṛṇvantp·Amsn«pari~√kṛ aniṣkṛtajmsa«a-nis~√kṛ ​
    jananmsd«√jan yātayantp·Amsn«√yat iṣnfpa«√iṣ |
    vṛṣṭinfsa«√vṛṣ dyunmsb parip sravavp·Ao2s«√sru 



2. Toi qui parachèves ce qui n’avait pas été achevé, qui fais s’aligner les jouissances pour l’être humain,
    laisse couler tout autour la pluie du ciel !



sutá eti pavítra ā́ tvíṣiṃ dádʰāna ójasā |
vicákṣāṇo virocáyan || 3||



3.  sutajmsn«√su etivp·A·3s«√i pavitrannsl«√pū āp  
    tviṣinfsa«√tviṣ dadʰānatp·Imsn«√dʰā ojasnnsi«√vaj |
    vicakṣāṇata·Amsn«vi~√cakṣ virocayantp·Amsn«vi~√ruc 



3. Pressé, (le soma) va dans le filtre, assumant son éclat d’une force-formidable,
    regardant au loin, illuminant au loin.



ayáṃ sá yó diváspári ragʰuyā́mā pavítra ā́ |
síndʰorūrmā́ vyákṣarat || 4||



4.  ayamr3msn sasr3msn yasr3msn dyunmsb parip  
    (ragʰujns«√raṃh-yāmannns«√yām)jmsn pavitrannsl«√pū āp |
    sindʰunmsg«√sindʰ ūrminmsl«√ṛ vip akṣaratvp·Aa3s«√kṣar 



4. Voici le (dieu) qui, du ciel, en une course rapide, s’est écoulé
    dans le filtre, sur la vague du fleuve.



āvívāsanparāváto átʰo arvāvátaḥ sutáḥ |
índrāya sicyate mádʰu || 5||



5.  āvivāsanttp·Amsn«ā~√van parāvatnfsb«√pṛ  
    atʰāa uc arvāvatnfsb sutajmsn«√su |
    indraNmsd«√ind sicyatevp·A·3s«√sic madʰunnsn«√madʰ 



5. Cherchant à gagner à soi (les dieux, en partant) du domaine-(le plus)-lointain et aussi du domaine-prochain, (le soma) pressé
    se déverse pour Indra, la liqueur (se déverse).



samīcīnā́ anūṣata háriṃ hinvantyádribʰiḥ |
yónāvṛtásya sīdata || 6||



6.  samīcīnajfpn«sam~√añc anūṣatavp·U·3p«√nū  
    harijmsa«√hṛ hinvantivp·A·3p«√hi adrinmpi«√dṛ |
    yoninmsl«√yu ṛtannsg«√ṛ sīdatavp·Ao2p«√sad 



6. Se groupant ensemble, (les soma) ont crié-d’allégresse ; ils mettent en branle l’alezan (soma) à l’aide des pierres.
    Asseyez-vous au séjour-natal du Rta !






Sūkta 9.40 

punānó akramīdabʰí víśvā mṛ́dʰo vícarṣaṇiḥ |
śumbʰánti vípraṃ dʰītíbʰiḥ || 1||



1.  punānajmsn«√pū akramītvp·U·3s«√kram abʰip  
    viśvajfpa«√viś mṛdʰnfpa«√mṛdʰ vicarṣaṇijmsn«vi~√kṛṣ |
    śumbʰantivp·A·3p«√śubʰ viprajmsa«√vip dʰītinfpi«√dʰī 



1. Se clarifiant, (le soma) a marché contre toutes hostilités, (dieu) qui circule au loin ;
    (les officiants) embellissent le (dieu) inspiré d’intuitions-poétiques.



ā́ yónimaruṇó ruhadgámadíndraṃ vṛ́ṣā sutáḥ |
dʰruvé sádasi sīdati || 2||



2.  āp yoninmsa«√yu aruṇajmsn«√ṛ ruhatvp·U·3s«√ruh  
    gamatvp·Ae3s«√gam indraNmsa«√ind vṛṣannmsn«√vṛṣ sutajmsn«√su |
    dʰruvajnsl«√dʰṛ sadasnnsl«√sad sīdativp·A·3s«√sad 



2. Que (le dieu) couleur-d'aurore monte au séjour-natal, qu’il se rende vers Indra, (ce soma) taureau, pressé !
    Il s’asseoit sur le siège stable.



nū́ no rayíṃ mahā́mindo'smábʰyaṃ soma viśvátaḥ |
ā́ pavasva sahasríṇam || 3||



3.  nūc vayamr1mpa rayinmsa«√rā mahāntjmsa«√mah induNmsv«√ind  
    vayamr1mpd somaNmsv«√su viśvatasa«√viś |
    āp pavasvava·Ao2s«√pū sahasrinjmsa 



3. Eh bien, donne-nous-en-te-clarifiant la richesse grande, ô suc-de-soma, pour nous, ô soma,
    intégralement, (la richesse) milluple !



víśvā soma pavamāna dyumnā́nīndavā́ bʰara |
vidā́ḥ sahasríṇīríṣaḥ || 4||



4.  viśvajnpa«√viś somaNmsv«√su pavamānanmsv«√pū  
    dyumnannpa induNmsv«√ind āp bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ |
    vidāsvp·Ae2s«√vid sahasriṇījfpa iṣnfpa«√iṣ 



4. Tous les prestiges, ô soma Pavamāna. apporte les, ô suc-de-soma,
    procure les jouissances milluples !



sá naḥ punāná ā́ bʰara rayíṃ stotré suvī́ryam |
jaritúrvardʰayā gíraḥ || 5||



5.  sasr3msn vayamr1mpd punānajmsn«√pū āp bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ  
    rayinmsa«√rā stotṛnmsd«√stu suvīryannsa«su~√vīr |
    jaritṛnmsg«√gṝ vardʰayavp·Ao2s«√vṛdʰ girnfpa«√gṝ 



5. Tel (étant), apporte, te clarifiant, la richesse à notre laudateur, l’abondance en hommes-utiles ;
    invigore les chants du chantre !



punāná indavā́ bʰara sóma dvibárhasaṃ rayím |
vṛ́ṣannindo na uktʰyàm || 6||



6.  punānajmsn«√pū induNmsv«√ind āp bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ  
    somaNmsv«√su (dviu-barhasjms«√bṛh)jmsa rayinmsa«√rā |
    vṛṣannmsv«√vṛṣ induNmsv«√ind vayamr1mpd uktʰyajnsa«√vac 



6. Te clarifiant, ô suc-de-soma, apporte, ô soma, la richesse à double renfort ;
    ô taureau, ô suc, (apporte) la nous, (qui soit) digne-de-l’hymne.






Sūkta 9.41 

prá yé gā́vo ná bʰū́rṇayastveṣā́ ayā́so ákramuḥ |
gʰnántaḥ kṛṣṇā́mápa tvácam || 1||



1.  prap yasr3mpn gonfpn nac bʰūrṇijmpn  
    tveṣajmpn«√tviṣ ayāsnmpn«a~√yas akramurvp·U·3p«√kram |
    gʰnantjmpn«√han kṛṣṇājfsa«√kṛṣ apap tvacnfsa«√tvac 



1. (Je chante les soma) qui se sont avancés tels des vaches, frémissants, impétueux, infatigables
    frappant (et) re(foulant) la peau noire.



suvitásya manāmahé'ti sétuṃ durāvyàm |
sāhvā́ṃso dásyumavratám || 2||



2.  suvitajmsg«su~√i manāmaheva·A·1p«√man  
    atip setunmsa«√si durāvījmsa«dus~√vī |
    sāhvaṃstp·Impn«√sah (dasnfs«√das-yujms«√yu)nmsa avratajmsa«a~√vṛ2 



2. Nous évoquons la marche-heureuse (de Soma), par delà la digue inattaquable,
    quand nous forçâmes le Dasyu qui-ignore-les-vœux.



śṛṇvé vṛṣṭériva svanáḥ pávamānasya śuṣmíṇaḥ |
cáranti vidyúto diví || 3||



3.  śṛṇveva·A·3s«√śru vṛṣṭinfsg«√vṛṣ ivac svananmsn«√svan  
    pavamānanmsg«√pū śuṣminjmsg«√śuṣ |
    carantivp·A·3p«√car vidyutnfpn«vi~√dyut dyunmsl«√dyu 



3. On entend la résonance, telle (celle) de la pluie, (qui émane) de Pavamāna le fougueux.
    Les éclairs circulent au ciel.



ā́ pavasva mahī́míṣaṃ gómadindo híraṇyavat |
áśvāvadvā́javatsutáḥ || 4||



4.  āp pavasvava·Ao2s«√pū mahījfsa«√mah iṣnfsa«√iṣ  
    gomatjmsn induNmsv«√ind hiraṇyavatjmsn«√hṛ |
    aśvāvatjmsn«√aś vājavatjmsn«√vāj sutajmsn«√su 



4. Donne-en-te-clarifiant la grande jouissance, possession de vaches, ô suc-de-soma, possession d’or,
    possession de chevaux, possession de prix-de-victoire, toi (soma) pressé !



sá pavasva vicarṣaṇa ā́ mahī́ ródasī pṛṇa |
uṣā́ḥ sū́ryo ná raśmíbʰiḥ || 5||



5.  sasr3msn pavasvava·Ao2s«√pū vicarṣaṇijmsv«vi~√kṛṣ  
    āp mahjnda«√mah rodasnnda pṛṇavp·Ao2s«√pṝ |
    uṣāsnfsn«√vas sūryanmsn«√sūr nac raśminmpi«√raś 



5. Tel (étant), clarifie toi, ô toi qui circules au loin ; emplis les Deux Mondes,
    comme (le font) les Aurores, le Soleil avec (leurs) rayons !



pári ṇaḥ śarmayántyā dʰā́rayā soma viśvátaḥ |
sárā raséva viṣṭápam || 6||



6.  parip vayamr1mpa śarmayantinfsi«√śri  
    dʰārānfsi«√dʰṛ somaNmsv«√su viśvatasa«√viś |
    saravp·Ao2s«√sṛ rasānfsn«√ras ivac viṣṭapnfsa«vi~√stambʰ 



6. De ton (jet) protecteur, ô soma, de toutes parts coule tout autour
    pour nous, comme la (rivière) Rasa (autour) du pinacle (de l’océan) !






Sūkta 9.42 

janáyanrocanā́ divó janáyannapsú sū́ryam |
vásāno gā́ apó háriḥ || 1||



1.  janayanttp·Ansn«√jan rocanannpa«√ruc dyunmsg  
    janayanttp·Ansn«√jan apnfpl sūryanmsa«√sūr |
    vasānata·Amsn«√vas gonfpa apnfpa harijmsn«√hṛ 



1. Lui qui engendre les espaces-lumineux du ciel, qui engendre dans les eaux le soleil,
    qui se vêt (du lait) des vaches, (se vêt) des eaux, (lui le soma) alezan,



eṣá pratnéna mánmanā devó devébʰyaspári |
dʰā́rayā pavate sutáḥ || 2||



2.  eṣasr3msn pratnajnsi manmannnsi«√man  
    devanmsn«√div devanmpd«√div parip |
    dʰārānfsi«√dʰṛ pavateva·A·3s«√pū sutajmsn«√su 



2. voici que, selon l’évocation antique, le dieu (Soma, venu) de (chez) les dieux,
    se clarifie avec (sa) coulée, (une fois) pressé.



vāvṛdʰānā́ya tū́rvaye pávante vā́jasātaye |
sómāḥ sahásrapājasaḥ || 3||



3.  vāvṛdʰānatp·Amsd«√vṛdʰ tūrvijmsd«√turv  
    pavanteva·A·3p«√pū (vājanms«√vāj-sātinfs«√san)nfsd |
    somanmpn«√su (sahasrau-pājasnns«√pāj)jmpn 



3. Pour le champion (Indra) qui fut invigoré (par eux), les soma sont clarifiés en vue de gagner
    le prix-de-victoire, (ces soma) aux mille formes.



duhānáḥ pratnámítpáyaḥ pavítre pári ṣicyate |
krándandevā́m̐ ajījanat || 4||



4.  duhānajmsn«√duh pratnajnsa idc payasnnsa«√pī  
    pavitrannsl«√pū parip sicyatevp·A·3s«√sic |
    krandantp·A?s?«√krand devanmpa«√div ajījanatvp·U·3s«√jan 



4. Se laissant traire (son) lait antique, (le soma) se déverse dans le filtre tout autour ;
    en mugissant il a engendré les dieux.



abʰí víśvāni vā́ryābʰí devā́m̐ ṛtāvṛ́dʰaḥ |
sómaḥ punānó arṣati || 5||



5.  abʰip viśvajmpa«√viś vāryajmpa«√vṛ2 abʰip  
    devanmpa«√div (ṛtanns«√ṛ-āvṛdʰjms«ā~√vṛdʰ)jmpa |
    somanmsn«√su punānajmsn«√pū arṣativp·A·3s«√ṛṣ 



5. Pour (atteindre) toutes les choses délectables, pour (atteindre) les dieux crûs par le Rta,
    le soma coule en se clarifiant.



gómannaḥ soma vīrávadáśvāvadvā́javatsutáḥ |
pávasva bṛhatī́ríṣaḥ || 6||



6.  gomatjnsa vayamr1mpd somaNmsv«√su vīravantjnsa«√vīr  
    aśvāvantjnsa«√aś vājavantjnsa«√vāj sutajmsn«√su |
    pavasvava·Ao2s«√pū bṛhatījfpa«√bṛh iṣnfpa«√iṣ 



6. (Donne) nous en te clarifiant, ô soma, possession de vaches, possession d’hommes-utiles, possession de chevaux, possession de prix ;
    étant pressé, (donne) les hautes jouissances !






Sūkta 9.43 

yó átya iva mṛjyáte góbʰirmádāya haryatáḥ |
táṃ gīrbʰírvāsayāmasi || 1||



1.  yasr3msn atyanmsn«√at? ivac mṛjyatevp·A·3s«√mṛj  
    gonfpi madanmsd«√mad haryatajmsn«√hary |
    sasr3msa girnfpi«√gṝ vāsayāmasivp·A·1p«√vas 



1. Lui qui, tel un coursier, est nettoyé par (le lait des) vaches, en vue de l’ivresse, (ce dieu) désirable,
    c’est lui que nous revêtons de chants.



táṃ no víśvā avasyúvo gíraḥ śumbʰanti pūrvátʰā |
índumíndrāya pītáye || 2||



2.  sasr3msa vayamr1mpg viśvajfpn«√viś (avasnns«√av-yūjfs«√yu)jfpn  
    gīrnfpn«√gṝ śumbʰantivp·A·3p«√śubʰ pūrvatʰāa«√pur |
    indunmsa«√ind indraNmsd«√ind pītinfsd«√pā 



2. C’est lui que tous nos chants cherchant sa faveur embellissent selon le mode-antique,
    le suc-de-soma, pour Indra, pour qu’il boive.



punānó yāti haryatáḥ sómo gīrbʰíḥ páriṣkṛtaḥ |
víprasya médʰyātitʰeḥ || 3||



3.  punānajmsn«√pū yātivp·A·3s«√yā haryatajmsn«√hary  
    somanmsn«√su gīrnfpi«√gṝ pariṣkṛtajmsn«pari~√kṛ |
    vipranmsg«√vip (medʰyajms«√medʰ-atitʰijms«√at)Nmsg 



3. Il marche en se clarifiant, le soma désirable, entièrement préparé par les chants
    de Medhyātithi l’orateur-inspiré.



pávamāna vidā́ rayímasmábʰyaṃ soma suśríyam |
índo sahásravarcasam || 4||



4.  pavamānanmsv«√pū vidāsvp·Ae2s«√vid rayinmsa«√rā  
    vayamr1mpd somaNmsv«√su suśriyajmsa«su~√śrī |
    indunmsv«√ind (sahasrau-varcasnns«√ruc)jmsa 



4. O Pavamāna, procure nous la richesse, ô soma, prestigieuse,
    ô suc, (la richesse) à mille facettes !



índurátyo ná vājasṛ́tkánikranti pavítra ā́ |
yádákṣāráti devayúḥ || 5||



5.  indunmsn«√ind atyanmsn«√at? nac (vājanms«√vāj-sṛtjms«√sṛ)jmsn  
    kanikrantivp·A·3s«√krand pavitrannsl«√pū āp |
    yadr3nsn akṣārvp·U·3s«√kṣar atip (devanms«√div-yujms«√yu)jmsn 



5. Le suc-de-soma, tel un coursier marchant au prix-de-victoire, hennit avec force dans le filtre,
    dès qu’il a (commencé à) couler à travers, lui qui aime les dieux.



pávasva vā́jasātaye víprasya gṛṇató vṛdʰé |
sóma rā́sva suvī́ryam || 6||



6.  pavasvava·Ao2s«√pū (vājanms«√vāj-sātinfs«√san)nfsd  
    vipranmsg«√vip gṛṇattp·Ampa«√gṝ vṛdʰnfsd«√vṛdʰ |
    somaNmsv«√su rāsvavp·Uo2s«√rā suvīryannsa«su~√vīr 



6. Clarifie toi pour gagner le prix-de-victoire, pour invigorer le chanteur inspiré ;
    ô soma, octroie l’abondance en hommes-utiles !






Sūkta 9.44 

prá ṇa indo mahé tána ūrmíṃ ná bíbʰradarṣasi |
abʰí devā́m̐ ayā́syaḥ || 1||



1.  prap vayamr1mpd induNmsv«√ind mahjfsd«√mah tannfsd«√tan  
    ūrminmsa«√ṛ nac bibʰrattp·Amsn«√bʰṛ arṣasivp·A·2s«√ṛṣ |
    abʰip devanmpa«√div ayāsyajmsn«a~√yas 



1. En avant pour nous, ô suc-de-soma, pour le grand continuum (rituel), comme (si tu) portais la vague, tu coules
    en direction des dieux, (soma) l’infatigable.



matī́ juṣṭó dʰiyā́ hitáḥ sómo hinve parāváti |
víprasya dʰā́rayā kavíḥ || 2||



2.  matinfsi«√man juṣṭajmsn«√juṣ dʰīnfsi«√dʰī hitajmsn«√hi  
    somanmsn«√su hinveva·A·3s«√hi parāvatnmsl«√pṛ |
    vipranmsg«√vip dʰārānfsi«√dʰṛ kavinmsn«√kū 



2. Satisfait par le poème, mis en branle par la pensée-poétique, le soma se meut vers le domaine-(le plus)-lointain,
    grâce à la coulée du (prêtre)-inspiré, (ce soma) poète.



ayáṃ devéṣu jā́gṛviḥ sutá eti pavítra ā́ |
sómo yāti vícarṣaṇiḥ || 3||



3.  ayamr3msn devanmpl«√div jāgṛvijmsn«√jāgṛ  
    sutajmsn«√su etivp·A·3s«√i pavitrannsl«√pū āp |
    somanmsn«√su yātivp·A·3s«√yā vicarṣaṇijmsn«vi~√kṛṣ 



3. Voici (le dieu) vigilant parmi les dieux, (qui), pressé, va dans le filtre ;
    le soma marche, circulant au loin.



sá naḥ pavasva vājayúścakrāṇáścā́rumadʰvarám |
barhíṣmām̐ ā́ vivāsati || 4||



4.  sasr3msn vayamr1mpd pavasvava·Ao2s«√pū (vājanms«√vāj-yujms«√yu)jmsn  
    cakrāṇajmsn«√kṛ cārujmsa«√can adʰvaranmsa |
    barhiṣmantjmsn«√barh āp vivāsativp·A·3s«√van 



4. Tel (étant), clarifie toi pour nous, toi qui cherches le prix-de-victoire, qui rends le sacrifice agréable.
    Portant la litière (rituelle), il cherche à gagner à soi (les dieux).



sá no bʰágāya vāyáve vípravīraḥ sadā́vṛdʰaḥ |
sómo devéṣvā́ yamat || 5||



5.  sasr3msn vayamr1mpd bʰaganmsd«√bʰaj vāyunmsd«√vā  
    (viprajms«√vip-vīranms«√vīr)nmsn (sadāa-vṛdʰajms«√vṛdʰ)jmsn |
    somanmsn«√su devanmpl«√div āp yamatvp·Ae3s«√yam 



5. Tel (étant, qu’il se clarifie) pour Bhaga, pour Vāyu, (ce soma) qui a pour hommes-utiles les orateurs, toujours (les) invigorant ;
    que le soma nous dirige chez les dieux !



sá no adyá vásuttaye kratuvídgātuvíttamaḥ |
vā́jaṃ jeṣi śrávo bṛhát || 6||



6.  sasr3msn vayamr1mpd adyaa (vasunns«√vas-dattinfs«√dā)nfsd  
    (kratunms«√kṛ-vidjms«√vid)jmsn (gātunms«√gā-vittamajms«√vid)jmsn |
    vājanmsa«√vāj jeṣivp·Ao2s«√ji śravasnnsa«√śru bṛhatjnsa«√bṛh 



6. Toi qui, afin de donner des biens-matériels, procures la force-inspirante, procures l’issue (heureuse) par excellence,
    conquiers nous aujourd’hui le prix-de-victoire, le haut renom !






Sūkta 9.45 

sá pavasva mádāya káṃ nṛcákṣā devávītaye |
índavíndrāya pītáye || 1||



1.  sasr3msn pavasvava·Ao2s«√pū madanmsd«√mad kamc  
    (nṛnms-cakṣasnms«√cakṣ)nmsn (devanms«√div-vītinfs«√vī)nfsd |
    indunmsv«√ind indraNmsd«√ind pītinfsd«√pā 



1. Tel (étant), clarifie toi pour l’ivresse, toi au regard de maître, pour l’invite aux dieux,
    ô suc-de-soma, pour Indra, pour qu’il boive !



sá no arṣābʰí dūtyàṃ tvámíndrāya tośase |
devā́nsákʰibʰya ā́ váram || 2||



2.  sasr3msn vayamr1mpd arṣavp·Ao2s«√ṛṣ abʰip dūtyannsa«√du  
    tvamr2msn indraNmsd«√ind tośaseva·A·2s«√tuś |
    devanmpa«√div sakʰinmpb«√sac āp varanmsa«√vṛ2 



2. Tel (étant), coule pour nous afin (de remplir) l’office du messager. Toi, tu jaillis-à-profusion pour Indra,
    étant vis-à-vis des dieux mieux (placé) que (nos) amis (mêmes).



utá tvā́maruṇáṃ vayáṃ góbʰirañjmo mádāya kám |
ví no rāyé dúro vṛdʰi || 3||



3.  utac tvamr2msa aruṇajmsa«√ruh vayamr1mpn  
    gonfpi añjmasvp·A·1p«√añj madanmsd«√mad kamc |
    vip vayamr1mpd rainmsd«√rā durnfpa vṛdʰivp·Ao2s«√vṛ 



3. Et toi-même, (dieu) couleur-d’aurore, nous t’enduisons du (lait des) vaches, pour l'ivresse.
    Ouvre nous les portes vers la richesse !



átyū pavítramakramīdvājī́ dʰúraṃ ná yā́mani |
índurdevéṣu patyate || 4||



4.  atip uc pavitrannsa«√pū akramītvp·U·3s«√kram  
    vājinnmsn«√vāj dʰuranmsa«√dʰṛ nac yāmannnsl«√yā |
    indunmsn«√ind devanmpl«√div patyateva·A·3s«√pat 



4. (Le soma) a franchi le filtre, comme (le cheval) gagnant-du-prix (franchit) le timon dans la course.
    Le suc-de-soma est maître chez les dieux.



sámī sákʰāyo asvaranváne krī́ḷantamátyavim |
índuṃ nāvā́ anūṣata || 5||



5.  samp īmr3msa sakʰinmpn«√sac asvaranvp·U·3p«√svṛ  
    vanannsl«√van krīḷanttp·Amsa«√krīḷ atyavijmsa |
    indunmsa«√ind nāvanmpn«√nū anūṣatavp·U·3p«√nū 



5. Ensemble les (officiants) amis ont chanté (le soma) qui joue dans (le cuveau de) bois, traversant le tamis en poil(s) de brebis ;
    les mélodies ont crié-d’allégresse vers le suc-de-soma.



táyā pavasva dʰā́rayā yáyā pītó vicákṣase |
índo stotré suvī́ryam || 6||



6.  tār3fsi pavasvava·Ao2s«√pū dʰārānfsi«√dʰṛr3fsi pītajmsn«√pā vicakṣaseva·A·2s«vi~√cakṣ |
    indunmsv«√ind stotṛnmsd«√stu suvīryannsa«su~√vīr 



6. Avec cette coulée-la clarifie toi, grâce à laquelle, une fois bu, ô suc-de-soma,
    tu révèles au laudateur l’abondance en hommes-utiles !






Sūkta 9.46 

ásṛgrandevávītayé'tyāsaḥ kṛ́tvyā iva |
kṣárantaḥ parvatāvṛ́dʰaḥ || 1||



1.  asṛgranva·U·3p«√sṛj (devanms«√div-vītinfs«√vī)nfsd  
    atyanmpn«√at? kṛtvyajmpn«√kṛ ivac |
    kṣarantjmpn«√kṣar (parvatanms-āvṛdʰjms«ā~√vṛdʰ)jmpn 



1. Ils ont été lâchés pour l’invite aux dieux, tels des coursiers enlevant-la-décision,
    en s’écoulant, (ces soma) crûs sur la montagne.



páriṣkṛtāsa índavo yóṣeva pítryāvatī |
vāyúṃ sómā asṛkṣata || 2||



2.  pariṣkṛtajmpn«pari~√kṛ indunmpn«√ind  
    yoṣānfsn«√yu ivac pitryāvatījfsn |
    vāyuNmsa«√vā somajmpn«√su asṛkṣatava·U·3p«√sṛj 



2. Munis de tous (leurs atours) comme une jeune-femme ayant son bien paternel, les sucs,
    les soma ont été lâchés vers Vāyu.



eté sómāsa índavaḥ práyasvantaścamū́ sutā́ḥ |
índraṃ vardʰanti kármabʰiḥ || 3||



3.  etasr3mpn somajmpn«√su indunmpn«√ind  
    prayasvantjmpn«√prī camūnfsl sutajmpn«√su |
    indraNmsa«√ind vardʰantivp·A·3p«√vṛdʰ karmannnpi«√kṛ 



3. Voici les soma, les sucs porteurs de satisfactions (rituelles), pressés dans les cuves,
    (qui) invigorent Indra grâce aux actes (du sacrifice).



ā́ dʰāvatā suhastyaḥ śukrā́ gṛbʰṇīta mantʰínā |
góbʰiḥ śrīṇīta matsarám || 4||



4.  āp dʰāvatavp·Ao2p«√dʰāv suhastījmpv  
    śukranmda«√śuc gṛbʰṇītavp·Ao2p«√grah mantʰinnmda«√mantʰ |
    gonfpi śrīṇītavp·Ao2p«√śrī (madnms«√mad-sarajms«√sṛ)jmsa 



4. O (officiants) aux belles mains, détrempez, saisissez (les deux puisées, celle de soma) pur, (celle qui a été) barattée (de farine) ;
    fortifiez-en-mélangeant de (lait de) vaches (le soma) enivrant !



sá pavasva dʰanaṃjaya prayantā́ rā́dʰaso maháḥ |
asmábʰyaṃ soma gātuvít || 5||



5.  sasr3msn pavasvava·Ao2s«√pū (dʰanannsa«√dʰan-jayajms«√ji)jmsv  
    prayantṛnmsn«pra~√yam rādʰasnnsg«√rādʰ mahjnsg«√mah |
    vayamr1mpd somaNmsv«√su (gātunms«√gā-vidjms«√vid)jmsn 



5. Tel (étant), clarifie toi, ô vainqueur de l’enjeu, qui confères un grand bienfait
    à nous (autres), ô soma, toi qui procures l’issue-heureuse !



etáṃ mṛjanti márjyaṃ pávamānaṃ dáśa kṣípaḥ |
índrāya matsaráṃ mádam || 6||



6.  etasr3msa mṛjantivp·A·3p«√mṛj marjyajmsa«√mṛj  
    pavamānanmsa«√pū daśau kṣipnfpn«√kṣip |
    indraNmsd«√ind (madnms«√mad-sarajms«√sṛ)jmsa madanmsa«√mad 



6. Voici (le soma) digne-d’être nettoyé, que nettoient les dix doigts, (ce) Pavamāna,
    pour Indra, ivresse enivrante.






Sūkta 9.47 

ayā́ sómaḥ sukṛtyáyā maháścidabʰyàvardʰata |
mandāná údvṛṣāyate || 1||



1.  ar3nsi somanmsn«√su sukṛtyājfsi«su~√kṛ  
    mahajmsn«√mah cidc abʰip avardʰatava·Aa3s«√vṛdʰ |
    mandānanmsn«√mand udp vṛṣāyateva·A·3s«√vṛṣ 



1. Grâce à cette bonne œuvre (poétique), le soma, si grand (fût-il déjà), a crû (encore) ;
    s’enivrant (lui-même), il s’exalte-en-taureau.



kṛtā́nī́dasya kártvā cétante dasyutárhaṇā |
ṛṇā́ ca dʰṛṣṇúścayate || 2||



2.  kṛtannpn«√kṛ idc ayamr3msg kartvajnpn«√kṛ  
    cetanteva·A·3p«√cit (dasnfs«√das-yujms«√yu-tarhaṇajms«√tṛh)jnpn |
    ṛṇannpa«√ṛṇ cac dʰṛṣṇujmsn«√dʰṛṣ cayatevp·A·3s«√ci 



2. Les démolitions de Dasyu’s qu’il a faites et qu’il fera sont en évidence :
    et c’est lui qui fait rentrer les dettes, (ce dieu) hardi.



ā́tsóma indriyó ráso vájraḥ sahasrasā́ bʰuvat |
uktʰáṃ yádasya jā́yate || 3||



3.  ātc somaNmsn«√su indriyajmsn«√ind rasanmsn«√ras  
    vajranmsn«√vaj (sahasrau-sanjms«√san)jmsn bʰuvatvp·Ue3s«√bʰū |
    uktʰannsa«√vac yadc ayamr3msg jāyatevp·A·3s«√jan 



3. Alors le soma, sève indrienne, devient un foudre gagnant mille (prix),
    dès que l’hymne sur lui prend naissance.



svayáṃ kavírvidʰartári víprāya rátnamicʰati |
yádī marmṛjyáte dʰíyaḥ || 4||



4.  svayama kavinmsn«√kū vidʰartṛnmsl«vi~√dʰṛ  
    viprajmsd«√vip ratnannsa«√rā icʰativp·A·3s«√iṣ2 |
    yadr3nsl marmṛjyateva·A·3s«√mṛj dʰīnfpa«√dʰī 



4. De lui-même le (soma) poète désire répartir le trésor (destiné) à l’orateur-inspiré,
    quand il nettoie avec force les pensées-poétiques.



siṣāsátū rayīṇā́ṃ vā́jeṣvárvatāmiva |
bʰáreṣu jigyúṣāmasi || 5||



5.  siṣāsaturvp·I·3d«√san rayinmpg«√rā  
    vājanmpl«√vāj arvatnmpg«√ṛ ivac |
    bʰaranmpl«√bʰṛ jigīvaṃstp·Impg«√ji asivp·A·2s«√as 



5. (O soma), tu es celui qui cherche à gagner des richesses pour ceux qui ont vaincu dans les combats,
    comme (on le cherche) pour les coursiers (qui ont vaincu) dans les (compétitions com-portant des) prix.






Sūkta 9.48 

táṃ tvā nṛmṇā́ni bíbʰrataṃ sadʰástʰeṣu mahó diváḥ |
cā́ruṃ sukṛtyáyemahe || 1||



1.  sasr3msa tvamr2msa (nṛnms-mnanfs«√man)nnpa bibʰrattp·A?sa«√bʰṛ  
    (sadʰaa-stʰajms«√stʰā)nnpl mahjmsb«√mah dyunmsb |
    cārujmsa«√can sukṛtyājfsi«su~√kṛ īmaheva·A·1p«√i 



1. Toi qui portes les forces-viriles (jusque) dans les séjours du grand ciel,
    nous t’implorons, toi plaisant (soma), par (cette) bonne œuvre (poétique),



sáṃvṛktadʰṛṣṇumuktʰyàṃ mahā́mahivrataṃ mádam |
śatáṃ púro rurukṣáṇim || 2||



2.  (saṃvṛktajms«sam~√vṛj-dʰṛṣṇua«√dʰṛṣ)jmsa uktʰyajmsa«√vac  
    (mahatjns«√mah-mahijns«√mah-vratanns«√vṛ2)jmsa madanmsa«√mad |
    śatau purnfpa«√pur rurukṣaṇinmsa«√ruj 



2. (toi) qui renverses (l’ennemi) audacieux, toi digne-de-l’hymne, grand (exécuteur) des grands vœux, ivresse
    apte à briser cent forteresses.



átastvā rayímabʰí rā́jānaṃ sukrato diváḥ |
suparṇó avyatʰírbʰarat || 3||



3.  ar3nsb tvamr2msa rayinmsa«√rā abʰip  
    rājannmsa«√rāj sukratujmsv«su~√kṛ dyunmsb |
    suparṇajmsn«su~√pṛ avyatʰijmsn«√vyatʰ bʰaratvp·AE3s«√bʰṛ 



3. C’est de ce ciel que l’aigle t’a apporté (ici) en vue de la richesse, toi qui es roi,
    ô (soma) à la bonne force-inspirante, qui (marches) sans errements.



víśvasmā ítsvàrdṛśé sā́dʰāraṇaṃ rajastúram |
gopā́mṛtásya vírbʰarat || 4||



4.  viśvajmsd«√viś idc svarnnsa dṛśev···D··«√dṛś  
    sādʰāraṇajmsa«sa-ā~√dʰṛ (rajasnns«√raj-turjns«√tvar)jmsa |
    (gonfs-pājms«√pā2)nmsa ṛtannsg«√ṛ vinmsn bʰaratvp·AE3s«√bʰṛ 



4. Pour tout (être humain), en sorte qu’il voie le soleil, l’oiseau a apporté, (à titre de) bien commun,
    le (soma) qui traverse l’espace, gardien du Rta.



ádʰā hinvāná indriyáṃ jyā́yo mahitvámānaśe |
abʰiṣṭikṛ́dvícarṣaṇiḥ || 5||



5.  adʰāc hinvānata·Amsn«√hi indriyannsa«√ind  
    jyāyasjnsa«√jyā mahitvannsa«√mah ānaśevp·I·3s«√aś |
    (abʰiṣṭinfs«√as-kṛtjms«√kṛ)jmsn vicarṣaṇijmsn«vi~√kṛṣ 



5. Dès qu’il fut mis en branle, il a atteint la puissance indrienne (la) plus forte,
    lui qui fait (preuve de sa) supériorité, lui qui circule au loin.






Sūkta 9.49 

pávasva vṛṣṭímā́ sú no'pā́mūrmíṃ diváspári |
ayakṣmā́ bṛhatī́ríṣaḥ || 1||



1.  pavasvava·Ao2s«√pū vṛṣṭinfsa«√vṛṣ āp sup  
    vayamr1mpd apnfpg ūrminmsa«√ṛ dyunmsb parip |
    ayakṣmājfpa«√yakṣ bṛhatījfpa«√bṛh iṣnfpa«√iṣ 



1. Te clarifiant (donne) nous donc la pluie, la vague des eaux (venue) du ciel,
    les jouissances délivrant de la maladie, puissantes !



táyā pavasva dʰā́rayā yáyā gā́va ihā́gáman |
jányāsa úpa no gṛhám || 2||



2.  tār3fsi pavasvava·Ao2s«√pū dʰārānfsi«√dʰṛr3fsi gonfpa ihaa āgamattp·A?sn«ā~√gam |
    janyajmpn«√jan upap vayamr1mpg gṛhanmsa 



2. Clarifie toi grâce à cette coulée mème par laquelle les vaches de l’étranger
    accéderont à notre maison !



gʰṛtáṃ pavasva dʰā́rayā yajñéṣu devavī́tamaḥ |
asmábʰyaṃ vṛṣṭímā́ pava || 3||



3.  gʰṛtannsa«√gʰṛ pavasvava·Ao2s«√pū dʰārānfsi«√dʰṛ  
    yajñanmpl«√yaj (devanms«√div-vītamajms«√vī)jmsn |
    vayamr1mpd vṛṣṭinfsa«√vṛṣ āp pavavp·Ao2s«√pū 



3. Clarifie toi (en donnant) du beurre-fondu avec (ta) coulée, toi qui pour les sacrifices es l’invitant de dieux par excellence ;
    pour nous-mêmes, donne-en-te-clarifiant la pluie !



sá na ūrjé vyàvyáyaṃ pavítraṃ dʰāva dʰā́rayā |
devā́saḥ śṛṇávanhí kam || 4||



4.  sasr3msn vayamr1mpg ūrjnfsd«√ūrj vip avyayajnsa  
    pavitrannsa«√pū dʰāvavp·Ao2s«√dʰāv dʰārānfsi«√dʰṛ |
    devanmpn«√div śṛṇavanvp·Ae3p«√śru hic kamc 



4. Tel (étant), cours en sorte de nous (donner) la vigueur-nourricière, (cours) à travers le tamis (en poils de brebis), avec (ta) coulée !
    Puissent les dieux entendre, n’est-ce pas ?



pávamāno asiṣyadadrákṣāṃsyapajáṅgʰanat |
pratnavádrocáyanrúcaḥ || 5||



5.  pavamānanmsn«√pū asiṣyadatva·U·3s«√syand  
    rakṣasnnpa«√rakṣ apajaṅgʰanattp·Amsn«apa~√han |
    pratnavata rocayantp·Amsn«√ruc rucnfpa«√ruc 



5. Pavamāna s’est écoulé, re(foulant et) frappant avec force les démonialités,
    faisant briller les brillances selon le mode-antique.






Sūkta 9.50 

útte śúṣmāsa īrate síndʰorūrmériva svanáḥ |
vāṇásya codayā pavím || 1||



1.  udp tvamr2msg śuṣmanmpn«√śuṣ īrateva·A·3p«√īr  
    sindʰunmsg«√sindʰ ūrminmsb«√ṛ ivac svananmsn«√svan |
    vāṇanmsg«√vāṇ codayavp·Ao2s«√cud pavinfsa«√pū 



1. Tes énergies s’élèvent comme la rumeur (née) de la vague du fleuve.
    Aiguise la pointe de la parole-rythmée !



prasavé ta údīrate tisró vā́co makʰasyúvaḥ |
yádávya éṣi sā́navi || 2||



2.  prasavanmsl«pra~√su tvamr2msg udp īrateva·A·3p«√īr  
    triu vācnfpn«√vac (makʰasnns«√maṅkʰ-yujms«√yu)jfpn |
    yadc avyajnsl eṣivp·A·2s«√i sānunnsl«√san 



2. A ton impulsion s’élèvent les trois paroles généreuses,
    quand tu vas sur le dos (du tamis en) poil(s) de brebis.



ávyo vā́re pári priyáṃ háriṃ hinvantyádribʰiḥ |
pávamānaṃ madʰuścútam || 3||



3.  avinmsg vāranmsl«√vṛ2 parip priyajmsa«√prī  
    harijmsa«√hṛ hinvantivp·A·3p«√hi adrinmpi«√dṛ |
    pavamānanmsa«√pū (madʰunns«√madʰ-ścutjms«√ścut)jmsa 



3. Sur le (tamis en) poil(s) de brebis, (les officiants) tout autour mettent en branle le cher (soma), l’alezan, à l’aide des pierres,
    Pavamāna qui dégoutte de liqueur.



ā́ pavasva madintama pavítraṃ dʰā́rayā kave |
arkásya yónimāsádam || 4||



4.  āp pavasvava·Ao2s«√pū madintamajmsv«√mad  
    pavitrannsa«√pū dʰārānfsi«√dʰṛ kavinmsv«√kū |
    arkanmsg«√arc yoninmsa«√yu āsadamv···D··«ā~√sad 



4. Clarifie toi, ô très enivrant, dans le filtre, en une (seule) coulée, ô Poète,
    pour t’installer au séjour-natal du chant !



sá pavasva madintama góbʰirañjānó aktúbʰiḥ |
índavíndrāya pītáye || 5||



5.  sasr3msn pavasvava·Ao2s«√pū madintamajmsv«√mad  
    gonfpi añjānatp·Amsn«√añj aktunmpi«√añj |
    indunmsv«√ind indraNmsd«√ind pītinfsd«√pā 



5. Tel (étant), clarifie toi, ô très enivrant, qui es oint de (lait des) vaches (comme) d’onguents,
    ô suc-de-soma, pour Indra, pour qu’il boive !






Sūkta 9.51 

ádʰvaryo ádribʰiḥ sutáṃ sómaṃ pavítra ā́ sṛja |
punīhī́ndrāya pā́tave || 1||



1.  (adʰvaranms-yujms«√yu)jmsv adrinmpi«√dṛ sutajmsa«√su  
    somanmsa«√su pavitrannsl«√pū āp sṛjavp·Ao2s«√sṛj |
    punīhivp·Ao2s«√pū indraNmsd«√ind pātavev···D··«√pā 



1. O officiant-manuel, laisse le soma pressé couler à l’aide des pierres sur le filtre,
    clarifie le pour Indra, pour qu’il boive !



diváḥ pīyū́ṣamuttamáṃ sómamíndrāya vajríṇe |
sunótā mádʰumattamam || 2||



2.  dyunmsg pīyūṣanmsa«√pyai uttamajmsa  
    somanmsa«√su indraNmsd«√ind vajrinjmsd«√vaj |
    sunotavp·Ao2p«√su madʰumattamajmsa«√madʰ 



2. La crème du ciel, la meilleure, le soma riche en miel,
    pressez le pour Indra le porte-foudre !



táva tyá indo ándʰaso devā́ mádʰorvyàśnate |
pávamānasya marútaḥ || 3||



3.  tvamr2msg syar3msl indunmsv«√ind andʰasnnsg«√andʰ  
    devanmpn«√div madʰunnsg«√madʰ vip aśnateva·A·3p«√aś2 |
    pavamānanmsg«√pū marutNmpn 



3. De ton doux jus, ô suc-de-soma, ces-célèbres dieux consomment,
    (ces) Marut, (ô toi qui es) Pavamāna.



tváṃ hí soma vardʰáyansutó mádāya bʰū́rṇaye |
vṛ́ṣanstotā́ramūtáye || 4||



4.  tvamr2msn hic somaNmsv«√su vardʰayanttp·Amsn«√vṛdʰ  
    sutajmsn«√su madanmsd«√mad bʰūrṇijmsd |
    vṛṣannmsv«√vṛṣ stotṛnmsa«√stu ūtinfsd«√av 



4. C’est toi en effet, ô soma qui, pressé pour l’ivresse frémissante, invigores,
    ô taureau, le laudateur afin qu’il soit favorisé.



abʰyàrṣa vicakṣaṇa pavítraṃ dʰā́rayā sutáḥ |
abʰí vā́jamutá śrávaḥ || 5||



5.  abʰip arṣavp·Ao2s«√ṛṣ vicakṣaṇajmsv«vi~√cakṣ  
    pavitrannsa«√pū dʰārānfsi«√dʰṛ sutajmsn«√su |
    abʰip vājanmsa«√vāj utac śravasnnsa«√śru 



5. Coule, ô toi qui regardes au loin, vers le filtre avec (ton) jet, (soma) pressé,
    pour (apporter) le prix-de-victoire ainsi que le renom !






Sūkta 9.52 

pári dyukṣáḥ sanádrayirbʰáradvā́jaṃ no ándʰasā |
suvānó arṣa pavítra ā́ || 1||



1.  parip (dyunms-kṣajms«√kṣi)nmsn (sanatjms«√san-rayinms«√rā)jmsn  
    bʰaratvp·AE3s«√bʰṛ vājanmsa«√vāj vayamr1mpd andʰasnnsi«√andʰ |
    suvānata·Amsn«√su arṣavp·Ao2s«√ṛṣ pavitrannsl«√pū āp 



1. Puisse (le soma) résidant au ciel, gagneur de richesses, nous apporter le prix-de-victoire grâce à (son) jus !
    (Une fois) pressé, coule tout autour sur le filtre !



táva pratnébʰirádʰvabʰirávyo vā́re pári priyáḥ |
sahásradʰāro yāttánā || 2||



2.  tvamr2msg pratnajmpi adʰvannmpi  
    avinmsg vāranmsl«√vṛ2 parip priyajmsn«√prī |
    (sahasrau-dʰāranms«√dʰṛ)jmsn yātvp·AE3s«√yā tannfsi«√tan 



2. Par tes chemins antiques, sur le (tamis en) poil(s) de brebis, que le (soma) aimé aille
    tout autour, en mille coulées, continuement !



carúrná yástámīṅkʰayéndo ná dā́namīṅkʰaya |
vadʰaírvadʰasnavīṅkʰaya || 3||



3.  carunmsn nac yasr3msn sasr3msa īṅkʰayavp·Ao2s«√īṅkʰ  
    indunmsv«√ind nac dānannsa«√dā īṅkʰayavp·Ao2s«√īṅkʰ |
    vadʰanmpi«√vadʰ vadʰasnujmsv«√vadʰ īṅkʰayavp·Ao2s«√īṅkʰ 



3. Celui qui est pareil à un pot, ébranle le, ô suc-de-soma, ébranle pour ainsi dire le don (lui-même) ;
    ô toi (soma) qui donnes des coups-mortels, ébranle par des coups-mortels (celui qui ne donne pas) !



ní śúṣmamindaveṣāṃ púruhūta jánānām |
yó asmā́m̐ ādídeśati || 4||



4.  nip śuṣmanmsa«√śuṣ indunmsv«√ind ayamr3mpg  
    (purua«√pṝ-hūtajms«√hu)jmsv jananmpg«√jan |
    yasr3msn vayamr1mpa ādideśativp·Ae3s«ā~√diś 



4. O suc-de-soma tant invoqué, ra(bats) l’énergie de ces gens,
    (de celui notamment) qui nous dresse des embûches !



śatáṃ na inda ūtíbʰiḥ sahásraṃ vā śúcīnām |
pávasva maṃhayádrayiḥ || 5||



5.  śatau vayamr1mpa indunmsv«√ind ūtinfpi«√av  
    sahasrauc śucijfpg«√śuc |
    pavasvava·Ao2s«√pū (maṃhayatjms«√maṃh-rayinms«√rā)jmsn 



5. Avec (tes) cent assistances, ô suc-de-soma, ou (ton) millier de brillantes (assistances),
    clarifie toi pour nous, toi qui donnes-libéralement la richesse !






Sūkta 9.53 

útte śúṣmāso astʰū rákṣo bʰindánto adrivaḥ |
nudásva yā́ḥ parispṛ́dʰaḥ || 1||



1.  udp tvamr2msg śuṣmanmpn«√śuṣ astʰurvp·U·3p«√stʰā  
    rakṣasnnsa«√rakṣ bʰindanttp·Ampn«√bʰid adrivatjmsv«√dṛ |
    nudasvava·Ao2s«√nudr3fpa parispṛdʰnfpa«pari~√spṛdʰ 



1. Tes énergies se sont dressées, pourfendant le démon, ô (soma) qui possèdes les pierres (à presser).
    Chasse les inimitiés tout autour !



ayā́ nijagʰnírójasā ratʰasaṃgé dʰáne hité |
stávā ábibʰyuṣā hṛdā́ || 2||



2.  ar3nsi nijagʰnijmsn«ni~√han ojasnnsi«√vaj  
    (ratʰanms«√ṛ-saṃganms«saṃ~√gam)nmsl dʰanannsl«√dʰan hitajnsl«√dʰā |
    stavaiva·Ae1s«√stu abibʰīvaṃstp·I?si«a~√bʰī hṛdnnsi 



2. Avec ce (chant) je veux louer (Soma) d’un cœur impavide, (en sorte d’être celui) qui d’une force-formidable abat-et-frappe
    dans la mêlée des chars, quand est mis l’enjeu (de la lutte).



ásya vratā́ni nā́dʰṛ́ṣe pávamānasya dūḍʰyā̀ |
rujá yástvā pṛtanyáti || 3||



3.  ayamr3msg vratannpa«√vṛ2 nac ādʰṛṣev···D··«ā~√dʰṛṣ  
    pavamānanmsg«√pū dūḍʰīnfsi«dus~√dʰī |
    rujava·Ao2s«√ruj yasr3msn tvamr2msa pṛtanyativp·A·3s«√pṛtany 



3. Les volontés de ce Pavamāna sont hors de l’atteinte-agressive d’un (homme) mal intentionné.
    Brise (ô soma) celui qui te fait la guerre !



táṃ hinvanti madacyútaṃ háriṃ nadī́ṣu vājínam |
índumíndrāya matsarám || 4||



4.  sasr3msa hinvantivp·A·3p«√hi (madanms«√mad-cyutjms«√cyu)jmsa  
    harijmsa«√hṛ nadīnfpl«√nad vājinnmsa«√vāj |
    indunmsa«√ind indraNmsd«√ind (madnms«√mad-sarajms«√sṛ)jmsa 



4. Ce (soma) alezan, qui meut l’ivresse, (les officiants) le mettent en branle pour (qu’il atteigne) les rivières, (ce soma) gagnant-du-prix,
    suc enivrant, pour Indra.






Sūkta 9.54 

asyá pratnā́mánu dyútaṃ śukráṃ duduhre áhrayaḥ |
páyaḥ sahasrasā́mṛ́ṣim || 1||



1.  ayamr3msg pratnajfsa anup dyutnfsa«√dyut  
    śukrajnsa«√śuc duduhreva·I·3p«√duh ahrījmpn«a~√hrī |
    payasnnsa«√pī (sahasrau-sanjms«√san)jmsa ṛṣinmsa«√ṛṣ 



1. Conformément à son éclat antique, (les officiants) ont trait pour eux-mêmes le clair (soma), impavides,
    (le soma pareil à du) lait, (le puisant au) Prophète qui gagne mille (biens).



ayáṃ sū́rya ivopadṛ́gayáṃ sárāṃsi dʰāvati |
saptá praváta ā́ dívam || 2||



2.  ayamr3msn sūryanmsn«√sūr ivac upadṛknfsn«upa~√dṛś  
    ayamr3msn sarasnnpa«√sṛ dʰāvativp·A·3s«√dʰāv |
    saptau pravatnfpa āp dyunmsa 



2. Ce (soma-)ci est sous la vue comme le soleil, ce (soma)-ci court aux étangs,
    aux sept étendues-déclives, (jusqu’)au ciel ;



ayáṃ víśvāni tiṣṭʰati punānó bʰúvanopári |
sómo devó ná sū́ryaḥ || 3||



3.  ayamr3msn viśvajnpa«√viś tiṣṭʰativp·A·3s«√stʰā  
    punānajmsn«√pū bʰuvanannpa«√bʰū uparia |
    somanmsn«√su devanmsn«√div nac sūryanmsn«√sūr 



3. ce (soma-)ci se tient-debout, se clarifiant, au-dessus de tous les mondes,
    le soma, pareil au dieu Soleil.



pári ṇo devávītaye vā́jām̐ arṣasi gómataḥ |
punāná indavindrayúḥ || 4||



4.  parip vayamr1mpd (devanms«√div-vītinfs«√vī)nfsd  
    vājanmpa«√vāj arṣasivp·A·2s«√ṛṣ gomatjmpa |
    punānajmsn«√pū indunmsv«√ind (indraNms«√ind-yujms«√yu)jmsn 



4. Autour de nous, pour l’invite aux dieux, tu répands les prix-de-victoire consistant en vaches,
    te clarifiant, ô suc-de-soma, toi qui aimes Indra.






Sūkta 9.55 

yávaṃyavaṃ no ándʰasā puṣṭámpuṣṭaṃ pári srava |
sóma víśvā ca saúbʰagā || 1||



1.  (yavanmsa-yavanmsa)a vayamr1mpd andʰasnnsi«√andʰ  
    (puṣṭajmsa«√puṣ-puṣṭajmsa«√puṣ)a parip sravavp·Ao2s«√sru |
    somaNmsv«√su viśvannsa«√viś cac saubʰagānnpa«su~√bʰaj 



1. Répands autour de nous, grâce à (ton) jus, orge après orge, floraison après floraison,
    ô soma, ainsi que toutes choses bénéfiques !



índo yátʰā táva stávo yátʰā te jātámándʰasaḥ |
ní barhíṣi priyé sadaḥ || 2||



2.  induNmsv«√ind yadr3nsi tvamr2msg stavanmsn«√stu  
    yadr3nsi tvamr2msg jātannsn«√jan andʰasnnsb«√andʰ |
    nip barhisnnsl«√barh priyajnsl«√prī sadasvp·AE2s«√sad 



2. O suc-de-soma, puisque ta louange (est à pied d’œuvre), puisqu’il y a (eu) naissance de ton jus,
    assieds toi sur la litière aimée !



utá no govídaśvavítpávasva somā́ndʰasā |
makṣū́tamebʰiráhabʰiḥ || 3||



3.  utac vayamr1mpd (gonfs-vidjms«√vid)jmsn (aśvanms«√aś-vidjms«√vid)jmsn  
    pavasvava·Ao2s«√pū somanmsv«√su andʰasnnsi«√andʰ |
    makṣūtamajnpi ahannpi 



3. O toi qui procures des vaches, qui procures des chevaux, clarifie toi donc pour nous, ô soma, avec (ton) jus,
    par les jours les plus proches (à venir) !



yó jinā́ti ná jī́yate hánti śátrumabʰī́tya |
sá pavasva sahasrajit || 4||



4.  yasr3msn jinātivp·A·3s«√jyā nac jīyatevp·A·3s«√jyā  
    hantivp·A·3s«√han śatrunmsa«√śad abʰītyaa«abʰi~√i |
    sasr3msn pavasvava·Ao2s«√pū (sahasrau-jitjms«√ji)jmsv 



4. (En tant qu’un être) qui force (la victoire) sans être (lui-même) forcé, (qui) frappe l’ennemi (l’)ayant attaqué,
    tel (étant), clarifie toi, (ô soma) qui conquiers mille (biens) !






Sūkta 9.56 

pári sóma ṛtáṃ bṛhádāśúḥ pavítre arṣati |
vigʰnánrákṣāṃsi devayúḥ || 1||



1.  parip somanmsn«√su ṛtannsa«√ṛ bṛhatjnsa«√bṛh  
    āśujmsn«√aś pavitrannsl«√pū arṣativp·A·3s«√ṛṣ |
    vigʰnanttp·Amsn«vi~√han rakṣasnnpa«√rakṣ (devanms«√div-yujms«√yu)jmsn 



1. Tout autour le soma répand l’Ordre puissant, (lui qui est un coursier) rapide, (coulant) dans le filtre,
    dis(persant et) frappant les démonialités, cherchant les dieux,



yátsómo vā́jamárṣati śatáṃ dʰā́rā apasyúvaḥ |
índrasya sakʰyámāviśán || 2||



2.  yada somanmsn«√su vājanmsa«√vāj arṣativp·A·3s«√ṛṣ  
    śatau dʰārānfpa«√dʰṛ (apasnns-yūjfs«√yu)jfpa |
    indraNmsg«√ind sakʰyannsa«√sac āviśanttp·Amsn«ā~√viś 



2. quand le soma coule (vers) le prix-de-victoire, (en) cent jets actifs,
    pénétrant l’amitié d’Indra.



abʰí tvā yóṣaṇo dáśa jāráṃ ná kanyā̀nūṣata |
mṛjyáse soma sātáye || 3||



3.  abʰip tvamr2msa yoṣannfpn«√yu daśau  
    jāranmsa«√jṝ nac kanyānfsn«√kan anūṣatavp·U·3p«√nū |
    mṛjyasevp·A·2s«√mṛj somaNmsv«√su sātinfsd«√san 



3. Vers toi les dix jeunes-femmes [les doigts] ont crié-d’allégresse comme une jeune-fille (vers son) amant.
    Tu es nettoyé, ô soma, pour gagner (des prix).



tvámíndrāya víṣṇave svādúrindo pári srava |
nṝ́nstotṝ́npāhyáṃhasaḥ || 4||



4.  tvamr2msn indraNmsd«√ind viṣṇuNmsd«√viṣ  
    svādujmsn«√svad induNmsv«√ind parip sravavp·Ao2s«√sru |
    nṛnmpa stotṛnmpa«√stu pāhivp·Ao2s«√pā2 aṃhasnnsb«√aṃh 



4. Toi qui es doux au goût, ô suc de soma, pour Indra, pour Visnu coule tout autour !
    Les maîtres, les laudateurs, garde les de l’angoisse !






Sūkta 9.57 

prá te dʰā́rā asaścáto divó ná yanti vṛṣṭáyaḥ |
ácʰā vā́jaṃ sahasríṇam || 1||



1.  prap tvamr2msg dʰārānfpn«√dʰṛ asaścatjfpn«a~√sac  
    dyunmsb nac yantivp·A·3p«√i vṛṣṭinfpn«√vṛṣ |
    acʰāp vājanmsa«√vāj sahasrinjmsa 



1. Elles s’avancent intarissables, tes coulées, comme les pluies du ciel,
    en direction du prix-de-victoire milluple.



abʰí priyā́ṇi kā́vyā víśvā cákṣāṇo arṣati |
háristuñjāná ā́yudʰā || 2||



2.  abʰip priyajnpa«√prī kāvyannpa«√kū  
    viśvajnpa«√viś cakṣāṇata·Amsn«√cakṣ arṣativp·A·3s«√ṛṣ |
    harijmsn«√hṛ tuñjānata·Amsn«√tuj āyudʰannpa«ā~√yudʰ 



2. Regardant en direction de tous les arts-poétiques aimés (le soma) coule,
    l’alezan, brandissant les armes.



sá marmṛjāná āyúbʰiríbʰo rā́jeva suvratáḥ |
śyenó ná váṃsu ṣīdati || 3||



3.  sasr3msn marmṛjānatp·Amsn«√mṛj āyujmpi«√i  
    (ir3ms-bʰajms«√bʰā)jmsn rājannmsn«√rāj ivac suvratajmsn«su~√vṛ2 |
    śyenanmsn nac vannfpl sīdativp·A·3s«√sad 



3. Nettoyé puissamment par les Âyu comme un Roi suzerain, aux vœux favorables,
    il s’assied comme un faucon dans les (cuveaux de) bois.



sá no víśvā divó vásūtó pṛtʰivyā́ ádʰi |
punāná indavā́ bʰara || 4||



4.  sasr3msn vayamr1mpd viśvajnpa«√viś dyunmsb vasunnpa«√vas  
    utac uc pṛtʰivīnfsb«√pṛtʰ adʰip |
    punānajmsn«√pū indunmsv«√ind āp bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ 



4. Tel (étant), tous les biens-matériels (qui émanent) du ciel et aussi de la terre,
    en te clarifiant, ô suc-de-soma, apporte les nous !






Sūkta 9.58 

táratsá mandī́ dʰāvati dʰā́rā sutásyā́ndʰasaḥ |
táratsá mandī́ dʰāvati || 1||



1.  taratvp·AE3s«√tṝ sasr3msn mandinnmsn«√mand dʰāvativp·A·3s«√dʰāv  
    dʰārānfsn«√dʰṛ sutajmsg«√su andʰasnnsb«√andʰ |
    taratvp·AE3s«√tṝ sasr3msn mandinnmsn«√mand dʰāvativp·A·3s«√dʰāv 



1. En traversant (les eaux), ce (dieu) enivrant court, coulée de jus pressé ;
    en traversant (les eaux), ce (dieu) enivrant court.



usrā́ veda vásūnāṃ mártasya devyávasaḥ |
táratsá mandī́ dʰāvati || 2||



2.  usrānfsn«√vas vedavp·I·3s«√vid vasunnpg«√vas  
    martanmsg«√mṛ devīnfsn«√div avasnnpa«√av |
    taratvp·AE3s«√tṝ sasr3msn mandinmsn«√mand dʰāvativp·A·3s«√dʰāv 



2. L’Aurore connaît les biens-matériels du mortel, la déesse (connaît comment lui octroyer sa) faveur.
    En traversant, etc.



dʰvasráyoḥ puruṣántyorā́ sahásrāṇi dadmahe |
táratsá mandī́ dʰāvati || 3||



3.  dʰvasranmdg«√dʰvaṃs (purujms«√pṝ-santinfs«√san)nmdg  
    āp sahasrannpa dadmaheva·A·1p«√dā |
    taratvp·AE3s«√tṝ sasr3msn mandinmsn«√man dʰāvativp·A·3s«√dʰāv 



3. De (la part de) Dhvasra, de Purusanti, nous recevons (en honoraires) des milliers (de vaches).
    En traversant, etc.



ā́ yáyostriṃśátaṃ tánā sahásrāṇi ca dádmahe |
táratsá mandī́ dʰāvati || 4||



4.  āp yasr3mdg (triu-śatau)u tannfsi«√tan  
    sahasrannpa cac dadmaheva·A·1p«√dā |
    taratvp·AE3s«√tṝ sasr3msn mandinmsn«√mand dʰāvativp·A·3s«√dʰāv 



4. (Eux deux) de qui nous recevons continuement trente et mille (vaches)...
    En traversant, etc.






Sūkta 9.59 

pávasva gojídaśvajídviśvajítsoma raṇyajít |
prajā́vadrátnamā́ bʰara || 1||



1.  pavasvava·Ao2s«√pū (gonfs-jitjms«√ji)jmsn (aśvanms«√aś-jitjms«√ji)jmsn  
    (viśvanns«√viś-jitjms«√ji)jmsn somanmsv«√su (raṇyanns«√raṇ-jitjms«√ji)jmsn |
    prajāvatjnsa«pra~√jan ratnannsa«√rā āp bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ 



1. Clarifie toi, toi qui conquiers des vaches, qui conquiers des chevaux, qui conquiers tous (biens), ô soma, qui conquiers des choses plaisantes ;
    apporte un trésor consistant en descendance !



pávasvādbʰyó ádābʰyaḥ pávasvaúṣadʰībʰyaḥ |
pávasva dʰiṣáṇābʰyaḥ || 2||



2.  pavasvava·Ao2s«√pū apnfpd adābʰyajmsn«a~√dabʰ  
    pavasvava·Ao2s«√pū (oṣanms«√uṣ-dʰijfs«√dʰā)nfpd |
    pavasvava·Ao2s«√pū (dʰīnfs«√dʰī-sanājms«√san)nfpd 



2. Clarifie toi pour les eaux, toi qui es impossible à tromper, clarifie toi pour les plantes,
    clarifie toi pour les inspirations (des humains) !



tváṃ soma pávamāno víśvāni duritā́ tara |
kavíḥ sīda ní barhíṣi || 3||



3.  tvamr2msn somanmsv«√su pavamānajmsn«√pū  
    viśvannpa«√viś duritannpa«dus~√i taravp·Ao2s«√tṝ |
    kavinmsn«√kū sīdavp·Ao2s«√sad nip barhisnnsl«√barh 



3. Toi, ô soma qui es Pavamāna, traverse tous les mauvais passages ;
    Poète, assieds toi sur la litière (rituelle) !



pávamāna svàrvido jā́yamāno'bʰavo mahā́n |
índo víśvām̐ abʰī́dasi || 4||



4.  pavamānajmsv«√pū svarnnsa vidasvp·AE2s«√vid  
    jāyamānatp·Amsn«√jan abʰavasvp·Aa2s«√bʰū mahatjmsn«√mah |
    indunmsv«√ind viśvajmpa«√viś abʰip idc asivp·A·2s«√as 



4. O Pavamāna, procure le soleil! (Dès que tu) naquis, tu fus grand :
    ô suc-de-soma, (aujourd’hui) tu es en vérité au-dessus de tous (les êtres).






Sūkta 9.60 

prá gāyatréṇa gāyata pávamānaṃ vícarṣaṇim |
índuṃ sahásracakṣasam || 1||



1.  prap gāyatranmsi«√gai gāyatavp·AE2p«√gai  
    pavamānajmsa«√pū vicarṣaṇijmsa«vi~√kṛṣ |
    indunmsa«√ind (sahasrau-cakṣasnms«√cakṣ)jmsa 



1. Entonnez en rythme-de-gāyatrî un chant pour Pavamāna (le dieu) qui circule au loin,
    le suc-de-soma aux mille regards !



táṃ tvā sahásracakṣasamátʰo sahásrabʰarṇasam |
áti vā́ramapāviṣuḥ || 2||



2.  sasr3msa tvamr2msa (sahasrau-cakṣasnms«√cakṣ)jmsa  
    atʰāa uc (sahasrau-bʰarṇasnns«√bʰṛ)jmsn |
    atip vāranmsa«√vṛ2 apāviṣurvp·U·3p«√pū 



2. C’est toi, (dieu) aux mille regards et aux mille bénéfices, (que les officiants) ont clarifié-à-l’instant par-delà le (tamis en) poil(s de brebis).



áti vā́rānpávamāno asiṣyadatkaláśām̐ abʰí dʰāvati |
índrasya hā́rdyāviśán || 3||



3.  atip vāranmpa«√vṛ2 pavamānajmsn«√pū  
    asiṣyadatva·U·3s«√syand kalaśanmpa«√kal? abʰip dʰāvativp·A·3s«√dʰāv |
    indraNmsg«√ind hārdinnsa«√hṛ āviśanttp·Ams?«ā~√viś 



3. Pavamāna s’est écoulé par-delà (le tamis en) poils (de brebis) ; il court vers les récipients,
    en pénétrant le cœur d’Indra.



índrasya soma rā́dʰase śáṃ pavasva vicarṣaṇe |
prajā́vadréta ā́ bʰara || 4||



4.  indraNmsg«√ind somanmsv«√su rādʰasnnsd«√rādʰ  
    śama«√śam pavasvava·Ao2s«√pū vicarṣaṇinmsv«vi~√kṛṣ |
    prajāvatjnsa«pra~√jan retasnnsa«√rī āp bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ 



4. Pour qu’Indra soit généreux, ô soma, pour (notre) salut, clarifie toi, ô toi qui circules au loin ;
    apporte le sperme porteur de descendance !






Sūkta 9.61 

ayā́ vītī́ pári srava yásta indo mádeṣvā́ |
avā́hannavatī́rnáva || 1||



1.  ar3nsi vītinfsi«√vī parip sravavp·Ao2s«√sru  
    yasr3msn tvamr2msg indunmsv«√ind madanmpl«√mad āp |
    avāhanvp·U·3s«ava~√han navatīnfpa navau 



1. Grâce à cette invite (aux dieux), coule (ô soma) tout autour (d’Indra) qui dans tes ivresses, ô suc-de-soma
    frappa (et) abattit neuf et nonante



púraḥ sadyá ittʰā́dʰiye dívodāsāya śámbaram |
ádʰa tyáṃ turváśaṃ yádum || 2||



2.  purnfpa«√pṝ sadyasa (ittʰāc-ādʰījms«ā~√dʰī)jmsd  
    (dyunmsg-dāsanms«√dās)Nmsd śambaraNmsa |
    adʰaa syar3msa turvaśaNmsa«√turv yaduNmsa 



2. forteresses en un même jour au bénéfice de Divodāsa dont la pensée était (fixée) ainsi (qu’il convient ; qui frappa et abattit) śambara,
    enfin (qui sauva) ce-célèbre Turvaśa (accompagné de) Yadu.



pári ṇo áśvamaśvavídgómadindo híraṇyavat |
kṣárā sahasríṇīríṣaḥ || 3||



3.  parip vayamr1mpd aśvanmsa«√aś (aśvanms«√aś-vidjms«√vid)jmsn  
    gomatjmpn indunmsv«√ind hiraṇyavatjmsn«√hṛ |
    kṣarava·Ao2s«√kṣar sahasriṇījfpa iṣnfpa«√iṣ 



3. Répands tout autour pour nous (la possession du) cheval, toi qui procures les chevaux, la possession de vaches, ô suc-de-soma,
    la possession d’or, les jouissances milluples !



pávamānasya te vayáṃ pavítramabʰyundatáḥ |
sakʰitvámā́ vṛṇīmahe || 4||



4.  pavamānanmsg«√pū tvamr2msg vayamr1mpn  
    pavitrannsa«√pū abʰyundattp·A?sg«abʰi~√ud |
    sakʰitvannsa«√sac āp vṛṇīmaheva·A·1p«√vṛ2 



4. De toi Pavamāna nous (autres) voulons l’amitié,
    cependant-que-tu-inondes le filtre.



yé te pavítramūrmáyo'bʰikṣáranti dʰā́rayā |
tébʰirnaḥ soma mṛḷaya || 5||



5.  yasr3mpn tvamr2msg pavitrannsa«√pū ūrminmpn«√ṛ  
    abʰikṣarantivp·A·3p«abʰi~√kṣar dʰārānfsi«√dʰṛ |
    sasr3mpi vayamr1mpd somaNmsv«√su mṛḷayavp·Ao2s«√mṛḷ 



5. Tes vagues qui se répandent vers le filtre en coulée (continue),
    (au nom) d’elles sois nous pitoyable, ô soma !



sá naḥ punāná ā́ bʰara rayíṃ vīrávatīmíṣam |
ī́śānaḥ soma viśvátaḥ || 6||



6.  sasr3msn vayamr1mpd punānajmsn«√pū āp bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ  
    rayinmsa«√rā vīravatījfsa«√vīr iṣnfsa«√iṣ |
    īśānajmsn«√īś somaNmsv«√su viśvatasa«√viś 



6. Tel (étant), te clarifiant, apporte nous la richesse, la jouissance faite d hommes-utiles,
    toi qui le peux, ô soma, (en sorte qu’elle arrive) de toutes parts !



etámu tyáṃ dáśa kṣípo mṛjánti síndʰumātaram |
sámādityébʰirakʰyata || 7||



7.  etasr3msa uc syar3msa daśau kṣipnfpn«√kṣip  
    mṛjantivp·A·3p«√mṛj (sindʰunms«√sindʰ-mātṛnfsa«√mā)jmsa |
    samp ādityanmpi«a~√dā akʰyatava·Aa3s«√kʰyā 



7. Le voici, ce-célèbre (soma que) les dix doigts nettoient, lui qui a les fleuves pour mères ;
    on l’a compté au nombre des Âditya.



sámíndreṇotá vāyúnā sutá eti pavítra ā́ |
sáṃ sū́ryasya raśmíbʰiḥ || 8||



8.  samp indraNmsi«√ind utac vāyuNmsi«√vā  
    sutajmsn«√su etivp·A·3s«√i pavitrannsl«√pū āp |
    samp sūryanmsg«√sūr raśminmpi«√raś 



8. Il’s associe à Indra ainsi qu’à Vāyu, (le soma) pressé, (quand il va) dans le filtre ;
    il s’as(socie) aux rayons du soleil.



sá no bʰágāya vāyáve pūṣṇé pavasva mádʰumān |
cā́rurmitré váruṇe ca || 9||



9.  sasr3msn vayamr1mpd bʰagaNmsd«√bʰaj vāyuNmsd«√vā  
    pūṣanNmsd«√pūṣ pavasvava·Ao2s«√pū madʰumantjmsn«√madʰ |
    cārujmsn«√can mitraNmsl«√mitʰ varuṇaNmsl«√vṛ cac 



9. Tel (étant), clarifie toi pour nous, toi qui es plein de miel pour Bhaga, pour Vāyu, pour Pûsan,
    plaisant pour Mitra et pour Varuna !



uccā́ te jātámándʰaso diví ṣádbʰū́myā́ dade |
ugráṃ śárma máhi śrávaḥ || 10||



10. uccāa«ud~√añc tvamr2msg jātannsn«√jan andʰasnnsb«√andʰ  
     dyunmsl sattp·Amsn«√as bʰūminfsl«√bʰū āp dadevp·I·1s«√dā |
     ugrajnsa«√vaj śarmannnsa«√śri mahijnsa«√mah śravasnnsa«√śru 



10. En haut est la naissance de ta plante ; étant au ciel, c’est sur terre (qu’elle) a reçu
    protection formidable (et) grand renom.



enā́ víśvānyaryá ā́ dyumnā́ni mā́nuṣāṇām |
síṣāsanto vanāmahe || 11||



11. enar3npa viśvajnpa«√viś arijmsb«√ṛ āp  
     dyumnannpa mānuṣanmpg«√man |
     siṣāsanttp·Ampn«√san vanāmaheva·A·1p«√van 



11. Grâce au (soma) nous voulons-gagner à nous tous les prestiges (pris) à l’Étranger,
    (ceux) des humains (en général), en cherchant à vaincre.



sá na índrāya yájyave váruṇāya marúdbʰyaḥ |
varivovítpári srava || 12||



12. sasr3msn vayamr1mpd indraNmsd«√ind (yajnfs«√yaj-yujms«√yu)jmsd  
     varuṇaNmsd«√vṛ marutNmpd |
     (varivasnns«√vṛ-vidjms«√vid)jmsn parip sravavp·Ao2s«√sru 



12. Tel (étant), pour Indra - (ce dieu) digne qu’on lui sacrifie —, pour Varuna, pour les Marut,
    coule tout autour, toi qui procures le large-espace !



úpo ṣú jātámaptúraṃ góbʰirbʰaṅgáṃ páriṣkṛtam |
índuṃ devā́ ayāsiṣuḥ || 13||



13. upap uc sup jātannsa«√jan (apnfs-turjms«√tur)jmsa  
     gonfpi bʰaṅgajmsa«√bʰaṅj pariṣkṛtajmsa«pari~√kṛ |
     indunmsa«√ind devanmpn«√div ayāsiṣurvp·U·3p«√yā 



13. Vers le suc-de-soma (qui, une fois) né, traverse les eaux, brise (la résistance), s’environne (du lait) des vaches,
    les dieux se sont approchés.



támídvardʰantu no gíro vatsáṃ saṃśíśvarīriva |
yá índrasya hṛdaṃsániḥ || 14||



14. sasr3msa idc vardʰantuvp·Ao3p«√vṛdʰ vayamr1mpg girnfpn«√gṝ  
     vatsanmsa saṃśiśvarīnfpn«sam~√śū ivac |
     yasr3msn indraNmsg«√ind (hṛdnnsa-saninms«√san)nmsn 



14. Ce (soma), en vérité, que nos chants l’invigorent, tels (des vaches) ayant-un-rejeton-commun (invigorent leur) veau,
    (ce soma) qui gagne le cœur d’Indra !



árṣā ṇaḥ soma śáṃ gáve dʰukṣásva pipyúṣīmíṣam |
várdʰā samudrámuktʰyàm || 15||



15. arṣavp·Ao2s«√ṛṣ vayamr1mpd somaNmsv«√su śama«√śam gonfsd  
     dʰukṣasvava·Ao2s«√duh pipyuṣījfsa«√pī iṣnfsa«√iṣ |
     vardʰavp·Ao2s«√vṛdʰ samudranmsa«sam~√ud uktʰyajmsa«√vac 



15. Coule, ô soma, pour le salut (de) nos vache(s), donne-pour-lait une jouissance gonflante,
    accrois l’océan (sômique) digne de l’hymne !



pávamāno ajījanaddiváścitráṃ ná tanyatúm |
jyótirvaiśvānaráṃ bṛhát || 16||



16. pavamānajmsn«√pū ajījanatvp·U·3s«√jan  
     dyunmsb citrajmsa«√cit nac tanyatunmsa«√tan |
     jyotisnnsa«√jyot (vaiśvajms«√viś-naranms)jnsa bṛhatjnsa«√bṛh 



16. Pavamāna a engendré la haute lumière propre à (Agni) Vaiśvānara,
    comme (les dieux ont engendré) le tonnerre éclatant du ciel.



pávamānasya te ráso mádo rājannaducʰunáḥ |
ví vā́ramávyamarṣati || 17||



17. pavamānanmsg«√pū tvamr2msg rasanmsn«√ras  
     madajmsn«√mad rājannmsv«√rāj aducʰunajmsn«a-dus~√śū |
     vip vāranmsa«√vṛ2 avyajmsa arṣativp·A·3s«√ṛṣ 



17. Ta sève, à toi Pavamāna, ivresse qui écarte l’infortune, ô Roi,
    elle coule à travers le (tamis en) poil(s) de brebis.



pávamāna rásastáva dákṣo ví rājati dyumā́n |
jyótirvíśvaṃ svàrdṛśé || 18||



18. pavamānanmsv«√pū rasanmsn«√ras tvamr2msg  
     dakṣanmsn«√dakṣ vip rājativp·A·3s«√rāj dyumatjmsn«√dyut |
     jyotisnnsn«√jyot viśvajnsa«√viś svarnnsa dṛśev···D··«√dṛś 



18. O Pavamāna, ta sève brille au loin, efficace, éclatante,
    lumière (permettant à) tout (homme) de voir le soleil.



yáste mádo váreṇyasténā pavasvā́ndʰasā |
devāvī́ragʰaśaṃsahā́ || 19||



19. yasr3msn tvamr2msg madanmsn«√mad vareṇyajmsn«√vṛ2  
     sasr3msi pavasvava·Ao2s«√pū andʰasnnsi«√andʰ |
     (devanms«√div-vījms«√vī)jmsn (agʰajms«√agʰ-śaṃsanms«√śaṃs-hanjms«√han)nmsn 



19. Ton ivresse délectable, clarifie t’en avec ce jus (tien),
    toi qui invites les dieux, qui frappes ceux aux paroles méchantes.



jágʰnirvṛtrámamitríyaṃ sásnirvā́jaṃ divédive |
goṣā́ u aśvasā́ asi || 20||



20. jagʰnijmsn«√han vṛtrannsa«√vṛ amitriyajmsa«a~√mitʰ  
     sasnijmsn«√san vājanmsa«√vāj (divanmsl-divanmsl)a |
     (gonfs-sanjms«√san)jmsn uc (aśvanms«√aś-sanjms«√san)jmsn asivp·A·2s«√as 



20. (Tu es) le frappeur de Vrtra l’hostile, le gagneur du prix-de-victoire, jour après jour,
    tu es (aussi) gagnant de vaches et gagnant de chevaux.



sámmiślo aruṣó bʰava sūpastʰā́bʰirná dʰenúbʰiḥ |
sī́dañcʰyenó ná yónimā́ || 21||



21. sammiślajmsn«sam~√miś aruṣajmsn«√ruṣ bʰavavp·Ao2s«√bʰū  
     sūpastʰājfpi«su-upa~√stʰā nac dʰenunfpi«√dʰe |
     sīdanttp·Amsn«√sad śyenanmsn nac yoninmsa«√yu āp 



21. (Soma) couleur-d’or, sois (celui) qui se mélange aux (laits des) vaches-laitières, comme à (des femmes au) beau giron,
    t’asseyant comme un faucon en (ton) séjour-natal !



sá pavasva yá ā́vitʰéndraṃ vṛtrā́ya hántave |
vavrivā́ṃsaṃ mahī́rapáḥ || 22||



22. sasr3msn pavasvava·Ao2s«√pū yasr3msn āvitʰavp·I·2s«√av  
     indraNmsa«√ind vṛtrannsd«√vṛ hantavev···D··«√han |
     vavrivaṃstp·Imsa«√vṛ mahījfpa«√mah apnfpa 



22. Tel (étant), clarifie toi, toi qui assistas Indra pour tuer Vrtra,
    lequel bloquait les eaux puissantes !



suvī́rāso vayáṃ dʰánā jáyema soma mīḍʰvaḥ |
punānó vardʰa no gíraḥ || 23||



23. suvīrajmpn«su~√vīr vayamr1mpn dʰanannpa«√dʰan  
     jayemavp·Ai1p«√ji somaNmsv«√su mīḷhvaṃstp·Imsv«√mih |
     punānajmsn«√pū vardʰavp·Ao2s«√vṛdʰ vayamr1mpg girnfpa«√gṝ 



23. (Devenant grâce à toi), ô soma généreux, pourvus d’hommes-utiles puissions-nous conquérir des trésors !
    Te clarifiant, invigore nos chants !



tvótāsastávā́vasā syā́ma vanvánta āmúraḥ |
sóma vratéṣu jāgṛhi || 24||



24. (tvamr2msi-ūtajms«√av)jmpn tvamr2msg avasnnsi«√av  
     syāmavp·Ai1p«√as vanvanttp·Ampn«√van āmurjmpa«ā~√mṛ |
     somaNmsv«√su vratannpl«√vṛ2 jāgṛhivp·Ao2s«√jāgṛ 



24. Favorisés par toi, (munis) de ton assistance, puissions-nous être ceux qui vainquent les agressions !
    O soma, veille sur les vœux !



apagʰnánpavate mṛ́dʰó'pa sómo árāvṇaḥ |
gácʰanníndrasya niṣkṛtám || 25||



25. apagʰnanttp·Amsn«apa~√han pavateva·A·3s«√pū mṛdʰasnfpa«√mṛdʰ  
     apap somanmsn«√su arāvanjmpa«a~√rā |
     gacʰanttp·Amsn«√gam indraNmsg«√ind niṣkṛtannsa«nis~√kṛ 



25. Frappant (et) re(foulant) les ennemis, re(foulant) les impies, le soma se clarifie,
    en allant au rendez-vous d’Indra.



mahó no rāyá ā́ bʰara pávamāna jahī́ mṛ́dʰaḥ |
rā́svendo vīrávadyáśaḥ || 26||



26. mahjmsg«√mah vayamr1mpd rainmsg«√rā āp bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ  
     pavamānanmsv«√pū jahivp·Ao2s«√han mṛdʰasnfpa«√mṛdʰ |
     rāsvava·Uo2s«√rā induNmsv«√ind vīravatjnsa«√vīr yaśasnnsa«√yaś 



26. Apporte nous de grandes richesses, ô Pavamāna, frappe les ennemis,
    octroie, ô suc-de-soma, la gloire faite d’hommes-utiles !



ná tvā śatáṃ caná hrúto rā́dʰo dítsantamā́ minan |
yátpunānó makʰasyáse || 27||



27. nac tvamr2msa śatau canac hrutnfpn«√hvṛ  
     rādʰasnnsa«√rādʰ ditsanttp·Amsa«√dā āp minanvp·AE3p«√mī |
     yadc punānajmsn«√pū makʰasyaseva·A·2s«√maṅkʰ 



27. Même cent fourberies ne sauraient te perdre, (quand) tu cherches à donner un bienfait,
    vu qu’en te clarifiant, tu te-montres-généreux.



pávasvendo vṛ́ṣā sutáḥ kṛdʰī́ no yaśáso jáne |
víśvā ápa dvíṣo jahi || 28||



28. pavasvava·Ao2s«√pū induNmsv«√ind vṛṣannmsn«√vṛṣ sutajmsn«√su  
     kṛdʰivp·Ao2s«√kṛ vayamr1mpa yaśasjmpn«√yaś jananmsl«√jan |
     viśvajfpa«√viś apap dviṣnfpa«√dviṣ jahivp·Ao2s«√han 



28. Clarifie toi, ô suc-de-soma (qui es) un taureau, (soma) pressé ; rends nous glorieux parmi les gens ;
    frappe (et) re(foule) toutes inimitiés !



ásya te sakʰyé vayáṃ távendo dyumná uttamé |
sāsahyā́ma pṛtanyatáḥ || 29||



29. ayamr3msg tvamr2msg sakʰyannsl«√sac vayamr1mpn  
     tvamr2msg induNmsv«√ind dyumnannsl uttamajnsl |
     sāsahyāmavp·Ii1p«√sah pṛtanyantnmpa«√pṛtany 



29. Dans cette amitié tienne, dans ton éclat éminent, ô suc-de-soma, puissions-nous
    triompher de ceux qui (nous) attaquent !



yā́ te bʰīmā́nyā́yudʰā tigmā́ni sánti dʰū́rvaṇe |
rákṣā samasya no nidáḥ || 30||



30. yadr3npn tvamr2msg bʰīmajnpn«√bʰī āyudʰannpn«ā~√yudʰ  
     tigmajnpn«√tij santivp·A·3p«√as dʰūrvannnsd«√dʰūrv |
     rakṣavp·Ao2s«√rakṣ samar3msg vayamr1mpa nidnfsb«√nid 



30. Tes armes redoutables, acérées, qui sont (aptes) à blesser,
    (avec elles) protège nous de l’hostilité quelle qu’elle soit !






Sūkta 9.62 

eté asṛgramíndavastiráḥ pavítramāśávaḥ |
víśvānyabʰí saúbʰagā || 1||



1.  etasr3mpn asṛgramvp·U·3p«√sṛj indunmpn«√ind  
    tirasa«√tṝ pavitrannsa«√pū āśujmpn«√aś |
    viśvajnpa«√viś abʰip saubʰagannpa«su~√bʰaj 



1. Les voici (qui) ont été lâchés à travers le filtre, les sucs-de-soma, (chevaux) rapides,
    pour (atteindre) toutes choses bénéfiques,



vigʰnánto duritā́ purú sugā́ tokā́ya vājínaḥ |
tánā kṛṇvánto árvate || 2||



2.  vigʰnanttp·Amsn«vi~√han duritajnpa«dus~√i purua«√pṝ  
    sugajmpn«su~√gam tokannsd«√tuc vājinnmsg«√vāj |
    tanāa«√tan kṛṇvanttp·Ampn«√kṛ arvatnmsd«√ṛ 



2. détruisant les maints mauvais passages, faisant de bons passages pour (nos) enfant(s),
    (ces soma) gagnants-du-prix, pour (nos) coursier(s), continuement,



kṛṇvánto várivo gáve'bʰyàrṣanti suṣṭutím |
íḷāmasmábʰyaṃ saṃyátam || 3||



3.  kṛṇvanttp·Ampn«√kṛ varivasnnsa«√vṛ gonfsd  
    abʰip arṣantivp·A·3p«√ṛṣ suṣṭutinfsa«su~√stu |
    iḷānfsa vayamr1mpd saṃyatjfsa«sam~√yam 



3. faisant un large-espace pour (nos) vache(s), (les soma) coulent pour (recevoir notre) eulogie,
    (pour nous assurer) à nous-mêmes une bénédiction constante.



ásāvyaṃśúrmádāyāpsú dákṣo giriṣṭʰā́ḥ |
śyenó ná yónimā́sadat || 4||



4.  asāvivp·U·3s«√su aṃśunmsn«√aś madanmsd«√mad  
    apnfpl dakṣajmsn«√dakṣ (girinms-stʰājms«√stʰā)jmsn |
    śyenanmsn nac yoninmsa«√yu āp asadatvp·U·3s«√sad 



4. La tige (de soma) a été pressée pour l’ivresse dans les eaux, (la tige) efficace, sise sur la montagne ;
    elle s’est installée comme un faucon en (son) séjour-natal.



śubʰrámándʰo devávātamapsú dʰūtó nṛ́bʰiḥ sutáḥ |
svádanti gā́vaḥ páyobʰiḥ || 5||



5.  śubʰrajnsn«√śubʰ andʰasnnsn«√andʰ (devanms«√div-vātajns«√van)jnsn  
    apnfpl dʰūtajmsn«√dʰū nṛnmpi sutajmsn«√su |
    svadantivp·A·3p«√svad gonfpa payasnnpi«√pī 



5. La belle plante aimée des dieux, (le soma) lavé dans les eaux, pressé par les maîtres,
    les vaches (l')assaisonnent de laits.



ā́dīmáśvaṃ ná hétāró'śūśubʰannamṛ́tāya |
mádʰvo rásaṃ sadʰamā́de || 6||



6.  ātc īmr3msa aśvanmsa«√aś nac hetṛnmpn«√hi  
    aśūśubʰanva·U·3p«√śubʰ amṛtannsd«a~√mṛ |
    madʰunnsg«√madʰ rasanmsa«√ras (sadʰap-mādanms«√mad)nmsl 



6. Alors, tels les gens-incitant (à la course) un cheval, (les officiants) ont embelli le (soma) pour (Indra) immortel,
    la sève de liqueur pour le breuvage-en-commun.



yā́ste dʰā́rā madʰuścútó'sṛgraminda ūtáye |
tā́bʰiḥ pavítramā́sadaḥ || 7||



7.  yār3fpn tvamr2msg dʰārānfpn«√dʰṛ (madʰunns«√madʰ-ścutjms«√ścut)jmpn  
    asṛgramvp·U·3p«√sṛj indunmsv«√ind ūtinfsd«√av |
    tār3fpi pavitrannsa«√pū āp asadasvp·Aa2s«√sad 



7. Tes coulées dégouttant de liqueur qui se sont répandues, ô suc-de-soma, pour (nous) favoriser,
    avec elles tu t’es installé sur le filtre.



só arṣéndrāya pītáye tiró rómāṇyavyáyā |
sī́danyónā váneṣvā́ || 8||



8.  sasr3msn arṣavp·Ao2s«√ṛṣ indraNmsd«√ind pītinfsd«√pā  
    tirasa«√tṝ romannnpa«√ruh avyayajnpa |
    sīdanttp·Amsn«√sad yoninmsl«√yu vanannpl«√van āp 



8. Tel (étant), coule pour Indra, pour qu’il boive, à travers (le tamis en) poils de brebis,
    t’asseyant dans (ton) séjour-natal, (à savoir) dans les (cuves de) bois.



tvámindo pári srava svā́diṣṭʰo áṅgirobʰyaḥ |
varivovídgʰṛtáṃ páyaḥ || 9||



9.  tvamr2msn indunmsv«√ind parip sravavp·Ao2s«√sru  
    svādiṣṭʰajmsn«√svad aṅgirasnmpd«√aṅg |
    (varivasnns«√vṛ-vidjms«√vid)jnsn gʰṛtajnsn«√gʰṛ payasnnsn«√pī 



9. Toi, ô suc-de-soma, coule tout autour, toi qui es le plus agréable (au goût), pour les Angiras’,
    toi qui procures le large-espace, (en apportant) beurre-fondu (et) lait !



ayáṃ vícarṣaṇirhitáḥ pávamānaḥ sá cetati |
hinvāná ā́pyaṃ bṛhát || 10||



10. ayamr3msn vicarṣaṇijmsn«vi~√kṛṣ hitajmsn«√hi  
     pavamānanmsn«√pū sasr3msn cetativp·A·3s«√cit |
     hinvānata·Amsn«√hi āpyannsa«√āp bṛhatjnsa«√bṛh 



10. Voici (le soma) marchant au loin, mis en place (par les officiants), (voici) Pavamāna : il se signale,
    mettant en branle son alliance puissante.



eṣá vṛ́ṣā vṛ́ṣavrataḥ pávamāno aśastihā́ |
káradvásūni dāśúṣe || 11||



11. eṣasr3msn vṛṣannmsn«√vṛṣ (vṛṣanms«√vṛṣ-vratanns«√vṛ2)jmsn  
     pavamānanmsn«√pū (aśastinfs«√śas-hanjms«√han)jmsn |
     karatvp·Ae3s«√kṛ vasunnpa«√vas dāśvaṅstp·Imsd«√dāś 



11. Voici le taureau, à la volonté de taureau, Pavamāna, destructeur des récitations mauvaises ;
    qu’il fasse des biens-matériels pour l’adorateur !



ā́ pavasva sahasríṇaṃ rayíṃ gómantamaśvínam |
puruścandráṃ puruspṛ́ham || 12||



12. āp pavasvava·Ao2s«√pū sahasrinjmsa  
     rayinmsa«√rā gomatjmsa aśvinjmsa«√aś |
     (purua«√pṝ-ścandrajms«√ścand)jmsa (purua«√pṝ-spṛhjms«√spṛh)jmsa 



12. Donne-en-te-clarifiant la richesse milluple, faite de vaches, faite de chevaux,
    très lumineuse, très désirable !



eṣá syá pári ṣicyate marmṛjyámāna āyúbʰiḥ |
urugāyáḥ kavíkratuḥ || 13||



13. eṣasr3msn syar3msn parip sicyatevp·A·3s«√sic  
     marmṛjyamānatp·Amsn«√mṛj āyujmpi«√i |
     (urua«√ṛ-gāyajms«√gā)jmsn (kavinms«√kū-kratunms«√kṛ)nmsn 



13. Le voici ce-célèbre (soma qui) se déverse tout autour, étant puissamment nettoyé par les Àyu,
    (ce dieu) à la vaste démarche, à l’inspiration d’un poète.



sahásrotiḥ śatā́magʰo vimā́no rájasaḥ kavíḥ |
índrāya pavate mádaḥ || 14||



14. (sahasrau-ūtinfs«√av)jmsn (śatau-magʰajms«√maṃh)jmsn  
     vimānajmsn«vi~√man rajasnnsg«√raj kavinmsn«√kū |
     indraNmsd«√ind pavateva·A·3s«√pū madanmsn«√mad 



14. Lui qui (donne) mille faveurs, cent bienfaits, qui mesure l’espace, (ce) Poète
    se clarifie pour Indra ; (il est) l’ivresse.



girā́ jātá ihá stutá índuríndrāya dʰīyate |
víryónā vasatā́viva || 15||



15. gīrnfsi«√gṝ jātajmsn«√jan ihaa stutajmsn«√stu  
     indunmsn«√ind indraNmsd«√ind dʰīyatevp·A·3s«√dʰā |
     vinmsn yoninmsl«√yu vasatinfsl«√vas ivac 



15. Né sur la montagne, loué ici (même), le suc-de-soma est mis en place pour Indra
    comme l’oiseau en (son) séjour-natal, (à savoir, son) nid.



pávamānaḥ sutó nṛ́bʰiḥ sómo vā́jamivāsarat |
camū́ṣu śákmanāsádam || 16||



16. pavamānanmsn«√pū sutajmsn«√su nṛnmpi  
     somanmsn«√su vājanmsa«√vāj ivac asaratvp·Aa3s«√sṛ |
     camūnfpl śakmannmsi«√śak āsadamv···D··«ā~√sad 



16. Pavamāna pressé par les maîtres, le soma s’est avancé comme vers le prix-de-victoire,
    pour s’asseoir dans les cuves selon (sa) capacité.



táṃ tripṛṣṭʰé trivandʰuré rátʰe yuñjanti yā́tave |
ṛ́ṣīṇāṃ saptá dʰītíbʰiḥ || 17||



17. sasr3msa (triu-pṛṣṭʰanns«pra~√stʰā)jmsl (triu-vannfs«√van-dʰurajms«√dʰṛ)jmsl  
     ratʰanmsl«√ṛ yuñjantivp·A·3p«√yuj yātavev···D··«√yā |
     ṛṣinmpg«√ṛṣ saptau dʰītinfpi«√dʰī 



17. C’est lui que (les officiants) attellent au char à trois dos, à trois caissons, afin qu’il roule,
    à l’aide des sept pensées-poétiques des Prophètes.



táṃ sotāro dʰanaspṛ́tamāśúṃ vā́jāya yā́tave |
háriṃ hinota vājínam || 18||



18. sasr3msa sotṛnmpv«√su (dʰananns«√dʰan-spṛtjms«√spṛ)jmsa  
     āśujmsa«√aś vājanmsd«√vāj yātavev···D··«√yā |
     harijmsa«√hṛ hinotavp·Ao2p«√hi vājinnmsa«√vāj 



18. Ce (soma), ô presseurs, (ce) coursier gagnant l’enjeu, (ce dieu) alezan,
    mettez le en branle afin qu’il coure, (ce dieu) vainqueur-des-prix !



āviśánkaláśaṃ sutó víśvā árṣannabʰí śríyaḥ |
śū́ro ná góṣu tiṣṭʰati || 19||



19. āviśanttp·Amsn«ā~√viś kalaśanmsa«√kal? sutajmsn«√su  
     viśvajfpa«√viś arṣanttp·Ams?«√ṛṣ abʰip śrīnfpa«√śrī |
     śūranmsn«√śūr nac gonfpl tiṣṭʰativp·A·3s«√stʰā 



19. En pénétrant dans la cuve, (le soma) pressé, coulant pour (procurer) tous prestiges,
    se tient, tel un héros, parmi les vaches.



ā́ ta indo mádāya káṃ páyo duhantyāyávaḥ |
devā́ devébʰyo mádʰu || 20||



20. āp sasr3mpn induNmsv«√ind madanmsd«√mad kamc  
     payasnnsa«√pī duhantivp·A·3p«√duh āyujmpn«√i |
     devanmpn«√div devanmpd«√div madʰunnsa«√madʰ 



20. O suc-de-soma, les Ayu traient de toi le lait pour l’ivresse
    les dieux (traient) la liqueur pour les dieux.



ā́ naḥ sómaṃ pavítra ā́ sṛjátā mádʰumattamam |
devébʰyo devaśrúttamam || 21||



21. āp vayamr1mpd somanmsa«√su pavitrannsl«√pū āp  
     sṛjatava·AE3p«√sṛj madʰumattamajmsa«√madʰ |
     devanmpd«√div (devanms«√div-śruttamajms«√śru)jmsa 



21. Laissez couler pour nous le soma dans le filtre, (le soma) tout plein de liqueur,
    pour les dieux, lui qui est le mieux entendu des dieux!



eté sómā asṛkṣata gṛṇānā́ḥ śrávase mahé |
madíntamasya dʰā́rayā || 22||



22. etasr3mpn somanmpn«√su asṛkṣatava·U·3p«√sṛj  
     gṛṇānatp·Ampn«√gṝ śravasnnsd«√śru mahjnsd«√mah |
     madintamajmsg«√mad dʰārānfsi«√dʰṛ 



22. Voici les soma (qui) ont été lâchés, eux qui sont chantés en vue d'un grand renom,
    (accompagnés) de la coulée du plus enivrant (soma).



abʰí gávyāni vītáye nṛmṇā́ punānó arṣasi |
sanádvājaḥ pári srava || 23||



23. abʰip gavyajnpa vītinfsd«√vī  
     (nṛnms-mnanfs«√man)nnpa punānajmsn«√pū arṣasivp·A·2s«√ṛṣ |
     (sanata«√san-vājanms«√vāj)jmsn parip sravavp·Ao2s«√sru 



23. Pour (procurer) des biens-consistant-en-vaches, pour (répondre à) l’invite (des dieux), pour (assurer) des forces-viriles, tu coules en te clarifiant ;
    coule tout autour, toi qui gagnes le prix-de-victoire !



utá no gómatīríṣo víśvā arṣa pariṣṭúbʰaḥ |
gṛṇānó jamádagninā || 24||



24. utac vayamr1mpd gomatījfpa iṣnfpa«√iṣ  
     viśvājfpa«√viś arṣavp·Ao2s«√ṛṣ pariṣṭubʰjfpa«pari~√stubʰ |
     gṛṇānatp·Amsn«√gṝ (jamatjms«√jam-agninms«√aṅg)Nmsi 



24. Et encore : répands nous les jouissances consistant en vaches, toutes (jouissances), environnées de rythmes,
    (toi-même étant) chanté par Jamadagni !



pávasva vācó agriyáḥ sóma citrā́bʰirūtíbʰiḥ |
abʰí víśvāni kā́vyā || 25||



25. pavasvava·Ao2s«√pū vācnfsg«√vac agriyanmsn«√aṅg  
     somaNmsv«√su citrajfpi«√cit ūtinfpi«√av |
     abʰip viśvajnpa«√viś kāvyannpa«√kū 



25. Clarifie toi, ô soma (qui vas) en tête de la parole, avec (tes) assistances éclatantes,
    en vue de (nous procurer) tous pouvoirs-poétiques !



tváṃ samudríyā apò'griyó vā́ca īráyan |
pávasva viśvamejaya || 26||



26. tvamr2msn samudriyajfpa«sam~√ud apnfpa  
     agriyanmsn«√aṅg vācnfpa«√vac īrayanttp·Amsn«√īr |
     pavasvava·Ao2s«√pū (viśvannsa«√viś-ejayajms«√ej)jmsv 



26. Toi qui suscites les eaux océaniennes (ainsi que) les paroles, (allant toi-même) en tête (de la parole),
    clarifie toi, ô toi qui mets en mouvement toutes choses !



túbʰyemā́ bʰúvanā kave mahimné soma tastʰire |
túbʰyamarṣanti síndʰavaḥ || 27||



27. tvamr2msd ayamr3npn bʰuvanannpn«√bʰū kavinmsv«√kū  
     mahimannmsd«√mah somaNmsv«√su tastʰireva·I·3p«√stʰā |
     tvamr2msd arṣantivp·A·3p«√ṛṣ sindʰunmpn«√sindʰ 



27. C’est pour toi, ô Poète, que ces mondes se sont disposés, pour (honorer ta) grandeur, ô soma!
    Pour toi coulent les fleuves.



prá te divó ná vṛṣṭáyo dʰā́rā yantyasaścátaḥ |
abʰí śukrā́mupastíram || 28||



28. prap tvamr2msg dyunmsb nac vṛṣṭinfpn«√vṛṣ  
     dʰārānfpn«√dʰṛ yantivp·A·3s«√i asaścatjfpn«a~√sac |
     abʰip śukranfsa«√śuc upastirnfsa«upa~√stṛ 



28. Vont en avant tes coulées, telles les pluies du ciel, intarissables,
    en direction (du lait leur servant de) clair soubassement.



índrāyénduṃ punītanográṃ dákṣāya sā́dʰanam |
īśānáṃ vītírādʰasam || 29||



29. indraNmsd«√ind indunmsa«√ind punītanavp·Ao2p«√pū  
     ugrajmsa«√vaj dakṣanmsd«√dakṣ sādʰanajmsa«√sādʰ |
     īśānajmsa«√īś (vītinfs«√vī-rādʰasnns«√rādʰ)jmsa 



29. Pour Indra clarifiez le suc-de-soma formidable, qui donne-succès à la force-agissante,
    (clarifiez le soma) puissant, qui invite au bienfait !



pávamāna ṛtáḥ kavíḥ sómaḥ pavítramā́sadat |
dádʰatstotré suvī́ryam || 30||



30. pavamānanmsn«√pū ṛtajmsn«√ṛ kavinmsn«√kū  
     somanmsn«√su pavitrannsa«√pū āp asadatvp·U·3s«√sad |
     dadʰattp·Amsn«√dʰā stotṛnmsd«√stu suvīryannsa«su~√vīr 



30. Pavamāna, Rta (incarné), Poète, le soma s’est assis sur le filtre,
    conférant au laudateur abondance d’hommes-utiles.






Sūkta 9.63 

ā́ pavasva sahasríṇaṃ rayíṃ soma suvī́ryam |
asmé śrávāṃsi dʰāraya || 1||



1.  āp pavasvava·Ao2s«√pū sahasrinjmsa  
    rayinmsa«√rā somaNmsv«√su suvīryannsa«su~√vīr |
    vayamr1mpd śravasnnpa«√śru dʰārayavp·Ao2s«√dʰṛ 



1. Donne-en-te-clarifiant la richesse milluple, ô soma, l’abondance en hommes-utiles,
    maintiens en nous les renommées !



íṣamū́rjaṃ ca pinvasa índrāya matsaríntamaḥ |
camū́ṣvā́ ní ṣīdasi || 2||



2.  iṣnfsa«√iṣ ūrjjfsa«√ūrj cac pinvaseva·A·2s«√pinv  
    indraNmsd«√ind (madnfs«√mad-sarintamajms«√sṛ)jmsn |
    camūnfpl āp nip sīdasivp·A·2s«√sad 



2. Tu gonfles ta jouissance et ta force-nourricière pour Indra, toi (ô soma, qui es) le plus enivrant ;
    tu te déposes dans les cuves.



sutá índrāya víṣṇave sómaḥ kaláśe akṣarat |
mádʰumām̐ astu vāyáve || 3||



3.  sutajmsn«√su indraNmsd«√ind viṣṇuNmsd«√viṣ  
    somaNmsn«√su kalaśanmsl«√kal? akṣaratvp·Aa3s«√kṣar |
    madʰumantjmsn«√madʰ astuva·Ao3s«√as vāyuNmsd«√vā 



3. Pressé pour Indra, pour Visnu, le soma a coulé dans le vase.
    Qu’il soit plein de miel pour Vāyu !



eté asṛgramāśávó'ti hvárāṃsi babʰrávaḥ |
sómā ṛtásya dʰā́rayā || 4||



4.  etasr3mpn asṛgramvp·U·3p«√sṛj āśujmpn«√aś  
    atip hvarasnnpa«√hvṛ babʰrujmpn«√bʰṛ |
    somanmpn«√su ṛtannsg«√ṛ dʰārānfsi«√dʰṛ 



4. Voici les rapides (chevaux, qui) ont été lâchés par-delà les obstacles, (ces) soma
    bruns, avec (leur) coulée de Rta,



índraṃ várdʰanto aptúraḥ kṛṇvánto víśvamā́ryam |
apagʰnánto árāvṇaḥ || 5||



5.  indraNmsa«√ind vardʰanttp·Ampn«√vṛdʰ (apnfs-turjms«√tur)jmpn  
    kṛṇvanttp·Ampn«√kṛ viśvajnsa«√viś āryajnsa«√ṛ |
    apagʰnanttp·Amsn«apa~√han arāvanjmpa«a~√rā 



5. invigorant Indra, traversant les eaux, rendant toute chose aryenne,
    frappant (et) re(foulant) les impies.



sutā́ ánu svámā́ rájo'bʰyàrṣanti babʰrávaḥ |
índraṃ gácʰanta índavaḥ || 6||



6.  sutajmpn«√su anup svama āp rajasnnsa«√raj  
    abʰip arṣantivp·A·3p«√ṛṣ babʰrujmpn«√bʰṛ |
    indraNmsa«√ind gacʰanttp·Ampn«√gam indunmpn«√ind 



6. Pressés, (les soma) coulent le long de leur espace propre, les (soma) bruns,
    les sucs, en se dirigeant vers Indra.



ayā́ pavasva dʰā́rayā yáyā sū́ryamárocayaḥ |
hinvānó mā́nuṣīrapáḥ || 7||



7.  ar3nsi pavasvava·Ao2s«√pū dʰārānfsi«√dʰṛr3fsi sūryanmsa«√sūr arocayasvp·Aa2s«√ruc |
    hinvānata·Amsn«√hi mānuṣījfpa«√man apnfpa 



7. Clarifie toi par cette coulée (même) par laquelle tu fis briller le soleil,
    en mettant-en-branle les eaux humaines !



áyukta sū́ra étaśaṃ pávamāno manā́vádʰi |
antárikṣeṇa yā́tave || 8||



8.  ayuktava·U·3s«√yuj sūranmsn«√sūr etaśajmsa  
    pavamānanmsn«√pū manunmsl«√man adʰip |
    (antara-īkṣajms«√īkṣ)nnsi yātavev···D··«√yā 



8. Pavamāna a attelé (le cheval) Etaśa au soleil, pour qu’il aille du (domaine de) Manu (au ciel) à travers l’espace-médian ;



utá tyā́ haríto dáśa sū́ro ayukta yā́tave |
índuríndra íti bruván || 9||



9.  utac syar3mpa haritnfpa«√hṛ daśau  
    sūranmsn«√sūr ayuktava·U·3s«√yuj yātavev···D··«√yā |
    indunmsn«√ind indraNmsn«√ind itia bruvanttp·A?sn«√brū 



9. en outre, ces-célèbres dix (juments) alezanes du soleil, il les a attelées pour qu’elles aillent (à travers l’espace),
    lui le suc-de-soma, en disant « c’est bien (pour aller) à Indra ».



párītó vāyáve sutáṃ gíra índrāya matsarám |
ávyo vā́reṣu siñcata || 10||



10. parip ir3nsb vāyuNmsd«√vā sutajmsa«√su  
     girnfpn«√gṝ indraNmsd«√ind (madnms«√mad-sarajms«√sṛ)jmsa |
     avinmsg vārannpl«√vṛ2 siñcatava·AE3p«√sic 



10. Tout autour (en partant) d’ici, versez pour Vāyu (le soma) pressé, (émettez) les chants, (versez le soma) enivrant
    pour Indra, dans (le tamis en) poils de brebis.



pávamāna vidā́ rayímasmábʰyaṃ soma duṣṭáram |
yó dūṇā́śo vanuṣyatā́ || 11||



11. pavamānanmsv«√pū vidāsvp·Ae2s«√vid rayinmsa«√rā  
     vayamr1mpd somaNmsv«√su duṣṭarajmsa«dus~√tṝ |
     yasr3msn dūṇāśajmsn«dus~√naś vanuṣyattp·Amsi«√van 



11. O Pavamāna, procure nous la richesse difficile à dépasser, ô soma,
    qui soit hors d’atteinte pour l’ennemi !



abʰyàrṣa sahasríṇaṃ rayíṃ gómantamaśvínam |
abʰí vā́jamutá śrávaḥ || 12||



12. abʰip arṣavp·Ao2s«√ṛṣ sahasrinjmsa  
     rayinmsa«√rā gomatjmsa aśvinjmsa«√aś |
     abʰip vājanmsa«√vāj utac śravasnnsa«√śru 



12. Répands sur (nous) la richesse milluple, consistant en vaches, en chevaux,
    pour (atteindre) le prix-de-victoire et le renom !



sómo devó ná sū́ryó'dribʰiḥ pavate sutáḥ |
dádʰānaḥ kaláśe rásam || 13||



13. somanmsn«√su devanmsn«√div nac sūryanmsn«√sūr  
     adrinmpi«√dṛ pavateva·A·3s«√pū sutajmsn«√su |
     dadʰānatp·Imsn«√dʰā kalaśanmsl«√kal? rasanmsa«√ras 



13. Le soma, tel le dieu Soleil, se clarifie à l’aide des pierres, (le soma) pressé,
    recevant la sève dans le vase.



eté dʰā́mānyā́ryā śukrā́ ṛtásya dʰā́rayā |
vā́jaṃ gómantamakṣaran || 14||



14. eṣasr3mpn dʰāmannnpa«√dʰā āryajnpa«√ṛ  
     śukranmpn«√śuc ṛtannsg«√ṛ dʰārānfsi«√dʰṛ |
     vājanmsa«√vāj gomatjmsa akṣaranvp·Aa3p«√kṣar 



14. Ces (soma) clairs, en (leur) coulée de Rta, (ont occupé) les positions aryennes,
    ils ont coulé pour (atteindre) le prix-de-victoire fait de vaches.



sutā́ índrāya vajríṇe sómāso dádʰyāśiraḥ |
pavítramátyakṣaran || 15||



15. sutajmpn«√su indraNmsd«√ind vajrinjmsd«√vaj  
     somanmpn«√su (dadʰinns-āśirnfs«ā~√śrī)jmpn |
     pavitrannsa«√pū atip akṣaranvp·Aa3p«√kṣar 



15. Pressés pour Indra porte-foudre, mélangés de lait-sûri, les soma
    ont coulé par-delà le filtre.



prá soma mádʰumattamo rāyé arṣa pavítra ā́ |
mádo yó devavī́tamaḥ || 16||



16. prap somaNmsv«√su madʰumattamajmsn«√madʰ  
     rainmsd«√rā arṣavp·Ao2s«√ṛṣ pavitrannsl«√pū āp |
     madanmsn«√mad yasr3msn (devanms«√div-vītamajms«√vī)jmsn 



16. En avant, ô soma qui es tout plein de liqueur, coule pour la richesse dans le filtre,
    toi qui es l’ivresse invitante de dieux par excellence.



támī mṛjantyāyávo háriṃ nadī́ṣu vājínam |
índumíndrāya matsarám || 17||



17. sasr3msa īc mṛjantivp·A·3p«√mṛj āyujmpn«√i  
     harijmsa«√hṛ nadīnfpl«√nad vājinnmsa«√vāj |
     indunmsa«√ind indraNmsd«√ind (madnms«√mad-sarajms«√sṛ)jmsa 



17. C’est (ce dieu) alezan que nettoient les Âyu dans les rivières, le suc-de-soma
    qui gagne-les-prix, qui est enivrant pour Indra.



ā́ pavasva híraṇyavadáśvāvatsoma vīrávat |
vā́jaṃ gómantamā́ bʰara || 18||



18. āp pavasvava·Ao2s«√pū hiraṇyavatjmsn«√hṛ  
     aśvāvatjmsn«√aś somaNmsv«√su vīravatjmsn«√vīr |
     vājanmsa«√vāj gomatjmsa āp bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ 



18. Donne-en-te-clarifiant la possession d’or, la possession de chevaux, ô soma, la possession d’hommes-utiles ;
    apporte le prix-de-victoire fait de vaches !



pári vā́je ná vājayúmávyo vā́reṣu siñcata |
índrāya mádʰumattamam || 19||



19. parip vājanmsl«√vāj nac (vājanms«√vāj-yujms«√yu)jmsa  
     avinmsg vārannpl«√vṛ2 siñcatava·AE3p«√sic |
     indraNmsd«√ind madʰumattamajmsa«√madʰ 



19. Tout autour, sur (le tamis en) poils de brebis, ainsi qu’ (on asperge) pour le prix-de-victoire (le cheval) qui aspire au prix, aspergez
    (le soma) tout plein de liqueur pour Indra !



kavíṃ mṛjanti márjyaṃ dʰībʰírvíprā avasyávaḥ |
vṛ́ṣā kánikradarṣati || 20||



20. kavinmsa«√kū mṛjantivp·A·3p«√mṛj marjyajmsa«√mṛj  
     dʰīnfpi«√dʰī vipranmpn«√vip (avasnns«√av-yujfs«√yu)jmpn |
     vṛṣannmsn«√vṛṣ kanikrattp·Amsn«√krand arṣativp·A·3s«√ṛṣ 



20. Le Poète digne d’être nettoyé, ils le nettoient par des pensées-poétiques, (ces) orateurs-inspirés, cherchant-faveur ;
    taureau mugissant avec force, (le soma) coule.



vṛ́ṣaṇaṃ dʰībʰíraptúraṃ sómamṛtásya dʰā́rayā |
matī́ víprāḥ sámasvaran || 21||



21. vṛṣaṇajmsa«√vṛṣ dʰīnfpi«√dʰī (apnfs-turjms«√tur)jmsa  
     somanmsa«√su ṛtannsg«√ṛ dʰārānfsi«√dʰṛ |
     matinfsi«√man vipranmpn«√vip samp asvaranvp·U·3p«√svṛ 



21. Le taureau soma qui, à l’aide des pensées-poétiques, traverse les eaux avec (sa) coulée de Rta,
    les orateurs-inspirés l’ont chanté ensemble avec les poèmes.



pávasva devāyuṣágíndraṃ gacʰatu te mádaḥ |
vāyúmā́ roha dʰármaṇā || 22||



22. pavasvava·Ao2s«√pū devanmsv«√div (āyujms«√i-saknfs«√sac)a  
     indraNmsa«√ind gacʰatuvp·Ao3s«√gam tvamr2msg madanmsn«√mad |
     vāyuNmsa«√vā āp rohava·Ao2s«√ruh dʰarmannnsi«√dʰṛ 



22. Clarifie toi, ô dieu, qui es lié aux Âyu ; que ton ivresse aille vers Indra,
    gravis Vāyu selon (ton) comportement-naturel !



pávamāna ní tośase rayíṃ soma śravā́yyam |
priyáḥ samudrámā́ viśa || 23||



23. pavamānanmsv«√pū nip tośaseva·A·2s«√tuś  
     rayinmsa«√rā somaNmsv«√su śravāyyajmsa«√śru |
     priyajmsn«√prī samudranmsa«sam~√ud āp viśavp·Ao2s«√viś 



23. O Pavamāna, tu verses-à-profusion la richesse digne de renom, ô soma ;
    entre en (être) aimé dans l’océan (de lait) !



apagʰnánpavase mṛ́dʰaḥ kratuvítsoma matsaráḥ |
nudásvā́devayuṃ jánam || 24||



24. apagʰnanttp·Amsn«apa~√han pavaseva·A·2s«√pū mṛdʰasnfpa«√mṛdʰ  
     (kratunms«√kṛ-vidjms«√vid)jmsn somanmsv«√su (madnms«√mad-sarajms«√sṛ)jmsn |
     nudasvava·Ao2s«√nud (devanms«√div-yujms«√yu)jmsa jananmsa«√jan 



24. Re(foulant et) frappant les inimitiés, tu te clarifies, ô soma, qui procures la force-inspirante, qui enivres ;
    chasse la gent impie !



pávamānā asṛkṣata sómāḥ śukrā́sa índavaḥ |
abʰí víśvāni kā́vyā || 25||



25. pavamānajmpn«√pū asṛkṣatava·U·3p«√sṛj  
     somajmpn«√su śukrajmpn«√śuc indunmpn«√ind |
     abʰip viśvajnpa«√viś kāvyannpa«√kū 



25. Les Pavamāna ont été lâchés, les soma clairs, les sucs,
    pour (atteindre) tous pouvoirs-poétiques ;



pávamānāsa āśávaḥ śubʰrā́ asṛgramíndavaḥ |
gʰnánto víśvā ápa dvíṣaḥ || 26||



26. pavamānajmpn«√pū āśujmpn«√aś  
     śubʰrajmpn«√śubʰ asṛgramvp·U·3p«√sṛj indunmpn«√ind |
     gʰnanttp·Ampn«√han viśvajfpa«√viś apap dviṣnfpa«√dviṣ 



26. les Pavamāna, (coursiers) rapides, beaux sucs-de-soma, ont été lâchés,
    re(foulant et) frappant toutes hostilités ;



pávamānā diváspáryantárikṣādasṛkṣata |
pṛtʰivyā́ ádʰi sā́navi || 27||



27. pavamānajmpn«√pū dyunmsb parip  
     (antara-īkṣajms«√īkṣ)nnsb asṛkṣatava·U·3p«√sṛj |
     pṛtʰivīnfsb«√pṛtʰ adʰip sānunnsl«√san 



27. les Pavamāna, du (haut du) ciel, de l’espace médian ont été lâchés
    sur le dos de la terre.



punānáḥ soma dʰā́rayéndo víśvā ápa srídʰaḥ |
jahí rákṣāṃsi sukrato || 28||



28. punānajmsn«√pū somanmsv«√su dʰārānfsi«√dʰṛ  
     indunmsv«√ind viśvajfpa«√viś apap sridʰnfpa«√sridʰ |
     jahivp·Ao2s«√han rakṣasnnpa«√rakṣ sukratunmsv«su~√kṛ 



28. Te clarifiant, ô soma, d’une coulée, ô suc, re(foulant) toutes nocivités, frappe les démonialités, ô dieu de bonne force-inspirante !



apagʰnánsoma rakṣáso'bʰyàrṣa kánikradat |
dyumántaṃ śúṣmamuttamám || 29||



29. apagʰnanttp·Amsn«apa~√han somanmsv«√su rakṣasjmpa«√rakṣ  
     abʰip arṣavp·Ao2s«√ṛṣ kanikradattp·Amsn«√krand |
     dyumantjmsa«√dyut śuṣmanmsa«√śuṣ uttamajmsa 



29. Re(foulant et) frappant les démons, ô soma, coule, en mugissant avec force, pour
    (atteindre) l’énergie éclatante, éminente !



asmé vásūni dʰāraya sóma divyā́ni pā́rtʰivā |
índo víśvāni vā́ryā || 30||



30. vayamr1mpd vasunnpa«√vas dʰārayavp·Ao2s«√dʰṛ  
     somaNmsv«√su divyajnpa«√div pārtʰivajnpa«√pṛtʰ |
     indunmsv«√ind viśvajnpa«√viś vāryājnpa«√vṛ2 



30. Fais nous tenir des biens-matériels, ô soma, célestes (aussi bien que) terrestres,
    ô suc, (bref), toutes choses délectables !






Sūkta 9.64 

vṛ́ṣā soma dyumā́m̐ asi vṛ́ṣā deva vṛ́ṣavrataḥ |
vṛ́ṣā dʰármāṇi dadʰiṣe || 1||



1.  vṛṣanjmsn«√vṛṣ somanmsv«√su dyumatjmsn«√dyut asivp·A·2s«√as  
    vṛṣannmsn«√vṛṣ devanmsv«√div (vṛṣanms«√vṛṣ-vratanns«√vṛ2)jmsn |
    vṛṣanjmsn«√vṛṣ dʰarmannnpa«√dʰṛ dadʰiṣeva·I·2s«√dʰā 



1. Tu es, ô soma, un taureau éclatant, un taureau, ô dieu, à la volonté-de-taureau ;
    en taureau tu as fondé (tes) comporteinents-naturels.



vṛ́ṣṇaste vṛ́ṣṇyaṃ śávo vṛ́ṣā vánaṃ vṛ́ṣā mádaḥ |
satyáṃ vṛṣanvṛ́ṣédasi || 2||



2.  vṛṣannmsb«√vṛṣ tvamr2msg (vṛṣṇinms«√vṛṣ-yatnfs«√yat)jnsn śavasnnsn«√śvi  
    vṛṣannmsn«√vṛṣ vanannsa«√van vṛṣanjmsn«√vṛṣ madanmsn«√mad |
    satyama«√as vṛṣannmsv«√vṛṣ vṛṣanjmsn«√vṛṣ idc asivp·A·2s«√as 



2. De toi taureau la force est celle d’un taureau, taureau (est la cuve de) bois, taureau l’ivresse ;
    vraiment, ô taureau, tu es un taureau.



áśvo ná cakrado vṛ́ṣā sáṃ gā́ indo sámárvataḥ |
ví no rāyé dúro vṛdʰi || 3||



3.  aśvanmsn«√aś nac cakradasvp·U·2s«√krand vṛṣannmsn«√vṛṣ  
    samp gonfpa indunmsv«√ind samp arvatnmpa«√ṛ |
    vip vayamr1mpd rainmsd«√rā durnfpa vṛdʰivp·Ao2s«√vṛ 



3. Tel un cheval, fais mugir ensemble, (toi qui es aussi) un taureau, les vaches, ô suc de soma, ensemble (fais hennir) les coursiers ;
    ouvre nous les portes vers la richesse !



ásṛkṣata prá vājíno gavyā́ sómāso aśvayā́ |
śukrā́so vīrayā́śávaḥ || 4||



4.  asṛkṣatava·U·3p«√sṛj prap vājinnmpn«√vāj  
    gavījfsi somajmpn«√su aśvājfsi«√aś |
    śukrajmpn«√śuc vīrājfsi«√vīr āśujmpn«√aś 



4. Ils ont été lâchés, les soma gagnants-du-prix, par désir (de conquérir) des vaches, des chevaux,
    les clairs (soma) rapides, par désir (de conquérir) des hommes-utiles.



śumbʰámānā ṛtāyúbʰirmṛjyámānā gábʰastyoḥ |
pávante vā́re avyáye || 5||



5.  śumbʰamānata·Ampn«√śubʰ (ṛtanns«√ṛ-yujms«√yu)jmpi  
    mṛjyamānata·Ampn«√mṛj gabʰastinmdl |
    pavanteva·A·3p«√pū vāranmsl«√vṛ2 avyayajmsl 



5. Embellis par les (officiants) voués-au-Rta, nettoyés entre (leurs) bras,
    ils se clarifient dans (le tamis en) poil(s) de brebis.



té víśvā dāśúṣe vásu sómā divyā́ni pā́rtʰivā |
pávantāmā́ntárikṣyā || 6||



6.  sasr3mpn viśvajnpa«√viś dāśvaṅstp·Imsd«√dāś vasunnpa«√vas  
    somajmpn«√su divyajnpa«√div pārtʰivajnpa«√pṛtʰ |
    pavatāmva·Ao3p«√pū āp (antara-īkṣyajms«√ikṣ)jnpa 



6. Ces soma, qu’à l’adorateur ils confèrent-en-se-clarifiant tous les biens-matériels, célestes,
    terrestres (aussi bien que) ceux de l’espace-médian !



pávamānasya viśvavitprá te sárgā asṛkṣata |
sū́ryasyeva ná raśmáyaḥ || 7||



7.  pavamānanmsg«√pū (viśvanns«√viś-vidjms«√vid)jmsv  
    prap tvamr2msg sarganmpn«√sṛj asṛkṣatava·U·3p«√sṛj |
    sūryanmsg«√sūr ivac nac raśminmpn«√raś 



7. De toi Pavamāna qui connais tout, les lâchers (de liquide) ont été lâchés en avant,
    tels les rayons du soleil.



ketúṃ kṛṇvándiváspári víśvā rūpā́bʰyarṣasi |
samudráḥ soma pinvase || 8||



8.  ketunmsa«√cit kṛṇvanttp·Amsn«√kṛ dyunmsb parip  
    viśvajnpa«√viś rūpannpa abʰip arṣasivp·A·2s«√ṛṣ |
    samudranmsn«sam~√ud somanmsv«√su pinvaseva·A·2s«√pinv 



8. Faisant (comme) une bannière, du (haut du) ciel tu coules pour (atteindre) toutes les formes-concrètes ;
    (étant) océan, ô soma, tu gonfles.



hinvānó vā́camiṣyasi pávamāna vídʰarmaṇi |
ákrāndevó ná sū́ryaḥ || 9||



9.  hinvānata·Amsn«√hi vācnfsa«√vac iṣyasivp·A·2s«√iṣ  
    pavamānanmsv«√pū vidʰarmannmsl«vi~√dʰṛ |
    akrānvp·U·2s«√kram devanmsn«√div nac sūryanmsn«√sūr 



9. (Une fois) mis en branle, tu lances la parole, ô Pavamāna, pour qu’elle se répande au loin ;
    tu as henni comme le dieu Soleil.



índuḥ paviṣṭa cétanaḥ priyáḥ kavīnā́ṃ matī́ |
sṛjádáśvaṃ ratʰī́riva || 10||



10. indunmsn«√ind paviṣṭava·UE3s«√pū cetanajmsn«√cit  
     priyajmsn«√prī kavinmpg«√kū matinfsi«√man |
     sṛjatvp·AE3s«√sṛj aśvanmsa«√aś ratʰīnmsn«√ṛ ivac 



10. Le suc-de-soma s’est clarifié, (le suc) signalé, aimé, par l’œuvre-spirituelle des poètes ;
    qu’il lance (la vague) comme le cocher-du-char (lance) le cheval,



ūrmíryáste pavítra ā́ devāvī́ḥ paryákṣarat |
sī́dannṛtásya yónimā́ || 11||



11. ūrminmsn«√ṛ yasr3msn tvamr2msg pavitrannsl«√pū āp  
     (devanms«√div-vījms«√vī)jmsn paryakṣaratvp·Aa3s«pari~√kṣar |
     sīdanttp·Amsn«√sad ṛtannsg«√ṛ yoninmsa«√yu āp 



11. ta vague qui dans le filtre a coulé tout autour, invitant les dieux,
    s’asseyant au séjour-natal du Rta !



sá no arṣa pavítra ā́ mádo yó devavī́tamaḥ |
índavíndrāya pītáye || 12||



12. sasr3msn vayamr1mpd arṣavp·Ao2s«√ṛṣ pavitrannsl«√pū āp  
     madanmsn«√mad yasr3msn (devanms«√div-vītamajms«√vī)jmsn |
     indunmsv«√ind indraNmsd«√ind pītinfsd«√pā 



12. Tel (étant), coule pour nous dans le filtre, toi, ivresse invitante de dieux par excellence,
    ô suc-de-soma, pour Indra, pour qu’il boive !



iṣé pavasva dʰā́rayā mṛjyámāno manīṣíbʰiḥ |
índo rucā́bʰí gā́ ihi || 13||



13. iṣnfsd«√iṣ pavasvava·Ao2s«√pū dʰārānfsi«√dʰṛ  
     mṛjyamānata·Amsn«√mṛj manīṣinnmpi«√man |
     indunmsv«√ind rucnfsi«√ruc abʰip gonfpa ihivp·Ao2s«√i 



13. Pour (procurer) la jouissance, clarifie toi avec (ta) coulée, étant nettoyé par les (opérateurs) qui-savent-le-sens ;
    ô suc-de-soma, avec (ton) éclat va vers les vaches !



punānó várivaskṛdʰyū́rjaṃ jánāya girvaṇaḥ |
háre sṛjāná āśíram || 14||



14. punānajmsn«√pū varivasnnsa«√vṛ kṛdʰivp·Ao2s«√kṛ  
     ūrjnfsa«√ūrj jananmsd«√jan (girnfs«√gṝ-vanasnns«√van)jmsv |
     harijmsv«√hṛ sṛjānata·Amsn«√sṛj āśirnfsa«ā~√śrī 



14. En te clarifiant, crée l’espace-large, la force-nourricière pour l’homme, ô toi qui aimes le chant;
    ô alezan, étant lâché sur le mélange (de soma et de lait) !



punānó devávītaya índrasya yāhi niṣkṛtám |
dyutānó vājíbʰiryatáḥ || 15||



15. punānajmsn«√pū (devanms«√div-vītinfs«√vī)nfsd  
     indraNmsg«√ind yāhivp·Ao2s«√yā niṣkṛtannsa«nis~√kṛ |
     dyutānata·Amsn«√dyut vājinnmpi«√vāj yatajmsn«√yam 



15. Te clarifiant pour l’invite aux dieux, va au rendez-vous d’Indra,
    brillant, tenu-en-mains par les gagnants-du-prix !



prá hinvānā́sa índavó'cʰā samudrámāśávaḥ |
dʰiyā́ jūtā́ asṛkṣata || 16||



16. prap hinvānata·Ampn«√hi indunmpn«√ind  
     acʰāp samudranmsa«sam~√ud āśujmpn«√aś |
     dʰīnfsi«√dʰī jūtajmpn«√jū asṛkṣatava·U·3p«√sṛj 



16. (Une fois) mis en branle, les sucs-de-soma rapides ont été lancés en avant
    vers l’océan, ayant été mobilisés par la pensée-poétique.



marmṛjānā́sa āyávo vṛ́tʰā samudrámíndavaḥ |
ágmannṛtásya yónimā́ || 17||



17. marmṛjānatp·Ampn«√mṛj āyujmpn«√i  
     vṛtʰāa«√vṛ2 samudranmsa«sam~√ud indunmpn«√ind |
     agmanvp·Aa3p«√gam ṛtannsg«√ṛ yoninmsa«√yu āp 



17. Nettoyés puissamment, les vivaces sucs-de-soma sont allés de leur gré
    vers l’océan, vers le séjour-natal du Rta.



pári ṇo yāhyasmayúrvíśvā vásūnyójasā |
pāhí naḥ śárma vīrávat || 18||



18. parip vayamr1mpd yāhivp·Ao2s«√yā (vayamr1mpa-yujms«√yu)jmsn  
     viśvajnpa«√viś vasunnpa«√vas ojasnnsi«√vaj |
     pāhivp·Ao2s«√pā2 vayamr1mpa śarmannnsn«√śri vīravatjnsn«√vīr 



18. Toi qui nous es dévoué, entoure tous nos biens-matériels avec (ta) force-formidable,
    veille sur notre protection consistant en hommes-utiles !



mímāti váhnirétaśaḥ padáṃ yujāná ṛ́kvabʰiḥ |
prá yátsamudrá ā́hitaḥ || 19||



19. mimātiva·A·3s«√mā vahninmsn«√vah etaśajmsn  
     padannsa«√pad yujānata·Amsn«√yuj ṛkvannmpi«√ṛc |
     prap yada samudranmsl«sam~√ud āhitajmsn«ā~√dʰā 



19. Il hennit, Etaśa, le cheval-d’attelage, quand, attelé par les chantres, il a été placé
    en avant, en (son) séjour, (à savoir) sur l’océan.



ā́ yádyóniṃ hiraṇyáyamāśúrṛtásya sī́dati |
jáhātyápracetasaḥ || 20||



20. āp yada yoninmsa«√yu hiraṇyayajmsa«√hṛ  
     āśujmsn«√aś ṛtannsg«√ṛ sīdativp·A·3s«√sad |
     jahātivp·A·3s«√hā apracetasjmpa«a-



20. Quand (le dieu) rapide s’installe au séjour-natal, doré, du Rta,
    il laisse-en-arrière les (humains) dénués de prévoyance!



abʰí venā́ anūṣatéyakṣanti prácetasaḥ |
májjantyávicetasaḥ || 21||



21. abʰip venajmpn«√ven anūṣatavp·U·3p«√nū  
     iyakṣantivp·A·3p«√yaj pracetasjmpn«pra~√cit |
     majjantivp·A·3p«√majj avicetasjmpn«a-



21. Vers lui les Vigilants ont crié-d’allégresse, eux prévoyants, (qui) cherchent a atteindre (Soma) ;
    plongent (dans les ténèbres) ceux qui sont incompréhensifs.



índrāyendo marútvate pávasva mádʰumattamaḥ |
ṛtásya yónimāsádam || 22||



22. indraNmsd«√ind indunmsv«√ind marutvantjmsd  
     pavasvava·Ao2s«√pū madʰumattamajmsn«√madʰ |
     ṛtannsg«√ṛ yoninmsa«√yu āsadamv···D··«ā~√sad 



22. Pour Indra accompagné des Maruts, ô suc-de-soma, clarifie toi, (toi qui es) tres riche en liqueur,
    pour l'installer au séjour-natal du Rta!



táṃ tvā víprā vacovídaḥ pári ṣkṛṇvanti vedʰásaḥ |
sáṃ tvā mṛjantyāyávaḥ || 23||



23. sasr3msa tvamr2msa vipranmpn«√vip (vacasnns«√vac-vidjms«√vid)jmpn  
     parip skṛṇvantivp·A·3p«√kṛ vedʰasjmpn«√vidʰ |
     samp tvamr2msa mṛjantivp·A·3p«√mṛj āyujmpn«√i 



23. C’est toi que les orateurs-inspirés, eux qui savent la parole, équipent entièrement, (ces) ordonnateurs (du culte) ;
    ils te nettoient pleinement, (ces) Ayu.



rásaṃ te mitró aryamā́ píbanti váruṇaḥ kave |
pávamānasya marútaḥ || 24||



24. rasanmsa«√ras tvamr2msg mitraNmsn«√mitʰ aryamanNmsn«√ṛ  
     pibantivp·A·3p«√pā varuṇaNmsn«√vṛ kavinmsv«√kū |
     pavamānanmsg«√pū marutNmpn 



24. Ta sève, Mitra, Aryaman, Varuna la boivent, ô Poète,
    les Marut (aussi, à toi) Pavamāna.



tváṃ soma vipaścítaṃ punānó vā́camiṣyasi |
índo sahásrabʰarṇasam || 25||



25. tvamr2msn somaNmsv«√su (vipnfpa«√vip-citjms«√ci)jfsa  
     punānajmsn«√pū vācnfsa«√vac iṣyasivp·A·2s«√iṣ |
     indunmsv«√ind (sahasrau-bʰarṇasnns«√bʰṛ)jfsa 



25. Toi, ô soma, en te clarifiant tu lances la parole qui comprend l’inspiration ;
    ô suc-de-soma, (la parole) comportant mille bénéfices ;



utó sahásrabʰarṇasaṃ vā́caṃ soma makʰasyúvam |
punāná indavā́ bʰara || 26||



26. utac uc (sahasrau-bʰarṇasnns«√bʰṛ)jfsa  
     vācnfsa«√vac somaNmsv«√su (makʰasnns«√maṅkʰ-yujfs«√yu)jfsa |
     punānajmsn«√pū indunmsv«√ind āp bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ 



26. oui, la parole comportant mille bénéfices, ô soma, la munificente,
    te clarifiant, ô suc-de-soma, amène la ici !



punāná indaveṣāṃ púruhūta jánānām |
priyáḥ samudrámā́ viśa || 27||



27. punānajmsn«√pū indunmsv«√ind ayamr3mpg  
     (purua«√pṝ-hūtajms«√hu)jmsv jananmpg«√jan |
     priyajmsn«√prī samudranmsa«sam~√ud āp viśavp·Ao2s«√viś 



27. Te clarifiant, ô suc-de-soma, ô toi très invoqué des gens que voici,
    (suc) aimé, pénètre dans l’océan (de lait) !



dávidyutatyā rucā́ pariṣṭóbʰantyā kṛpā́ |
sómāḥ śukrā́ gávāśiraḥ || 28||



28. davidyutatītp·Afsi«√dyut rucnfsi«√ruc  
     pariṣṭobʰantītp·Afsi«pari~√stubʰ kṛpjfsi«√kṛp |
     somajmpn«√su śukrajmpn«√śuc (gonfs-āśirnfs«√śrī)jmpn 



28. D’un éclat fortement illuminant, d’une structure environnée de rythmes,
    (tels sont) les soma clairs, mélangés (du lait) des vaches.



hinvānó hetṛ́bʰiryatá ā́ vā́jaṃ vājyàkramīt |
sī́danto vanúṣo yatʰā || 29||



29. hinvānata·Amsn«√hi hetṛnmpi«√hi yatajmsn«√yam  
     āp vājanmsa«√vāj vājinnmsn«√vāj akramītvp·U·3s«√kram |
     sīdanttp·Ampn«√sad vanusjmpn«√van yadr3nsi 



29. Aiguillonné par les aiguillonneurs, tenu-en-mains, (le soma) gagnant-du-prix a marché vers le prix-de-victoire,
    (s’asseyant au séjour du Rta) comme les dévots qui s’(y) asseoient.



ṛdʰáksoma svastáye saṃjagmānó diváḥ kavíḥ |
pávasva sū́ryo dṛśé || 30||



30. (ṛdʰnfs«√ṛdʰ-añcjms«√añc)a somaNmsv«√su svastinfsd«su~√as  
     saṃjagmānata·Imsn«sam~√gam dyunmsb«√dyu kavinmsn«√kū |
     pavasvava·Ao2s«√pū sūryanmsn«√sūr dṛśev···D··«√dṛś 



30. O Soma, toi qui, comme il sied, as ete uni (au sacrifice) pour le bien-être (des hommes), toi, le Poète du ciel,
    clarifie toi pour être vu (par tous comme) le soleil !






Sūkta 9.65 

hinvánti sū́ramúsrayaḥ svásāro jāmáyaspátim |
mahā́mínduṃ mahīyúvaḥ || 1||



1.  hinvantivp·A·3p«√hi sūranmsa«√sūr usrinfpn«√usṛ  
    svasṛnfpn jāminfpn«√jan patinmsa«√pā2 |
    mahāntjmsa«√mah indunmsa«√ind (mahījfs«√mah-yūjfs«√yu)jfpn 



1. Les aurores mettent en branle le soleil, les sœurs germaines (mettent en branle leur) époux,
    le suc-de-soma puissant, en manifestant leur force.



pávamāna rucā́rucā devó devébʰyaspári |
víśvā vásūnyā́ viśa || 2||



2.  pavamānanmsv«√pū (rucānfsi«√ruc-rucānfsi«√ruc)a  
    devanmsn«√div devanmpd«√div parip |
    viśvajnpa«√viś vasunnpa«√vas āp viśavp·Ao2s«√viś 



2. O Pavamāna, avec (ton) éclat (succédant à un autre) éclat, dieu (émanant) des dieux,
    pénètre tous les biens-matériels !



ā́ pavamāna suṣṭutíṃ vṛṣṭíṃ devébʰyo dúvaḥ |
iṣé pavasva saṃyátam || 3||



3.  āp pavamānanmsv«√pū suṣṭutijfsa«su~√stu  
    vṛṣṭinfsa«√vṛṣ devanmpd«√div duvasnnsa«√dū |
    iṣnfsd«√iṣ pavasvava·Ao2s«√pū saṃyatjfsa«sam~√yam 



3. O Pavamāna, donne-en-te-clarifiant l’eulogie, la pluie, l’hommage aux dieux,
    pour (nous assurer) la jouissance, de façon constante !



vṛ́ṣā hyási bʰānúnā dyumántaṃ tvā havāmahe |
pávamāna svādʰyàḥ || 4||



4.  vṛṣannmsn«√vṛṣ hic asivp·A·2s«√as bʰānunmsi«√bʰā  
    dyumatjmsa«√dyut tvamr2msa havāmaheva·A·1p«√hū |
    pavamānanmsv«√pū svādʰījmpn«su-



4. Tu es en effet un taureau : toi qui brilles avec (ton) rayon, nous t’invoquons,
    ô Pavamāna, nous qui avons de bonnes intentions.



ā́ pavasva suvī́ryaṃ mándamānaḥ svāyudʰa |
ihó ṣvindavā́ gahi || 5||



5.  āp pavasvava·Ao2s«√pū suvīryannsa«su~√vīr  
    mandamānata·Amsn«√mand svāyudʰajmsv«su-ā~√yudʰ |
    ihaa uc sup indunmsv«√ind āp gahivp·Ao2s«√gam 



5. Donne-en-te-clarifiant l’abondance en hommes-utiles, t’enivrant, (toi, ô soma) bien armé ;
    ici même, ô suc-de-soma, arrive !



yádadbʰíḥ pariṣicyáse mṛjyámāno gábʰastyoḥ |
drúṇā sadʰástʰamaśnuṣe || 6||



6.  yada apnfpi pariṣicyasevp·A·2s«pari~√sic  
    mṛjyamānata·Amsn«√mṛj gabʰastinmdl |
    drunmsi«√dru (sadʰaa-stʰajms«√stʰā)nnsa aśnuṣeva·A·2s«√aś 



6. Quand tu es inondé d’eaux, étant nettoyé entre les deux bras (de l’opérateur),
    tu atteins le siège-commun (fait) de bois.



prá sómāya vyaśvavátpávamānāya gāyata |
mahé sahásracakṣase || 7||



7.  prap somaNmsd«√su vyaśvavata«vi~√aś  
    pavamānanmsd«√pū gāyatavp·AE2p«√gai |
    mahjmsd«√mah (sahasrau-cakṣasnms«√cakṣ)jmsd 



7. Pour Soma Pavamāna entonnez le chant comme (fit jadis) Vyasva,
    pour le puissant (Soma) aux mille regards !



yásya várṇaṃ madʰuścútaṃ háriṃ hinvántyádribʰiḥ |
índumíndrāya pītáye || 8||



8.  yasr3msg varṇanmsa«√vṛ (madʰunns«√madʰ-ścutjms«√ścut)jmsa  
    harijmsa«√hṛ hinvantivp·A·3p«√hi adrinmpi«√dṛ |
    indunmsa«√ind indraNmsd«√ind pītinfsd«√pā 



8. (Le soma) dont (les officiants) mettent en branle à l’aide des pierres la couleur alezane, dégouttante de liqueur,
    (ce) suc-de-soma, pour Indra, pour qu’il boive,



tásya te vājíno vayáṃ víśvā dʰánāni jigyúṣaḥ |
sakʰitvámā́ vṛṇīmahe || 9||



9.  sasr3msg tvamr2msg vājinjmsg«√vāj vayamr1mpn  
    viśvajnpa«√viś dʰanannpa«√dʰan jigīvaṃsjmpa«√ji |
    sakʰitvannsa«√sac āp vṛṇīmaheva·A·1p«√vṛ2 



9. c’est toi, gagnant-du-prix, ayant conquis tous les enjeux,
    de qui nous voulons l’amitié.



vṛ́ṣā pavasva dʰā́rayā marútvate ca matsaráḥ |
víśvā dádʰāna ójasā || 10||



10. vṛṣannmsn«√vṛṣ pavasvava·Ao2s«√pū dʰārānfsi«√dʰṛ  
     marutvatjmsd cac (madnms«√mad-sarajms«√sṛ)jmsn |
     viśvajnpa«√viś dadʰānatp·Imsn«√dʰā ojasnnsi«√vaj 



10. Clarifie toi en taureau, avec (ta) coulée, (toi qui es) enivrant pour (les Marut et pour Indra) accompagné des Marut,
    toi qui assumes toutes choses avec (ta) force-formidable !



táṃ tvā dʰartā́ramoṇyòḥ pávamāna svardṛ́śam |
hinvé vā́jeṣu vājínam || 11||



11. sasr3msa tvamr2msa dʰartṛnmsa«√dʰṛ oṇīnmdl«√oṇ  
     pavamānanmsv«√pū (svarnnsa-dṛśjms«√dṛś)jmsa |
     hinveva·A·3s«√hi vājanmpl«√vāj vājinnmsa«√vāj 



11. C’est toi, ô Pavamāna, mainteneur (du ciel), qui vois le soleil, qui gagnes-les-prix,
    toi que je mets en branle à l’aide des deux bras, pour (atteindre) les prix-de-victoire.



ayā́ cittó vipā́náyā háriḥ pavasva dʰā́rayā |
yújaṃ vā́jeṣu codaya || 12||



12. ar3nsi cittajmsn«√cit vipnfsi«√vip ayamr3fsi  
     harijmsn«√hṛ pavasvava·Ao2s«√pū dʰārānfsi«√dʰṛ |
     yujnmsa«√yuj vājanmpl«√vāj codayavp·Ao2s«√cud 



12. T’éveillant ainsi, grâce à cette parole-inspirée (mienne, ô soma) alezan, clarifie toi avec (ta) coulée,
    éperonne (Indra ton) allié pour (gagner) les prix-de-victoire !



ā́ na indo mahī́míṣaṃ pávasva viśvádarśataḥ |
asmábʰyaṃ soma gātuvít || 13||



13. āp vayamr1mpd indunmsv«√ind mahījfsa«√mah iṣnfsa«√iṣ  
     pavasvava·Ao2s«√pū (viśvanns«√viś-darśatajms«√dṛś)jmsn |
     vayamr1mpd somaNmsv«√su (gātunms«√gā-vidjms«√vid)jmsn 



13. Donne-nous-en-te-clarifiant, ô suc-de-soma, la jouissance puissante, toi qui es visible pour tous,
    (donne la) nous, ô soma, qui procures l’issue (heureuse) !



ā́ kaláśā anūṣaténdo dʰā́rābʰirójasā |
éndrasya pītáye viśa || 14||



14. āp kalaśanmpn«√kal? anūṣatavp·U·3p«√nū  
     indunmsv«√ind dʰārānfpi«√dʰṛ ojasnnsi«√vaj |
     āp indraNmsg«√ind pītinfsd«√pā viśavp·Ao2s«√viś 



14. Les vases ont crié-d’allégresse, ô suc-de-soma, avec les coulées (de soma), en (leur) force-formidable ;
    pénètre (en Indra) pour qu’Indra boive !



yásya te mádyaṃ rásaṃ tīvráṃ duhántyádribʰiḥ |
sá pavasvābʰimātihā́ || 15||



15. yasr3msg tvamr2msg madyajmsa«√mad rasanmsa«√ras  
     tīvrajmsa«√tu duhantivp·A·3p«√duh adrinmpi«√dṛ |
     sasr3msn pavasvava·Ao2s«√pū (abʰimātinfs«√man-hanjms«√han)jmsn 



15. Toi dont (les officiants) traient la sève enivrante, violente, avec des pierres,
    clarifie toi, toi qui frappes les dresseurs-d'embûches !



rā́jā medʰā́bʰirīyate pávamāno manā́vádʰi |
antárikṣeṇa yā́tave || 16||



16. rājannmsn«√rāj medʰānfpi«√midʰ īyatevp·A·3s«√i  
     pavamānanmsn«√pū manujmsl«√man adʰip |
     (antara-īkṣajms«√ikṣ)nnsi yātavev···D··«√yā 



16. Le roi (Soma) s’avance à l’aide des pensées-sages (des poètes), (ce) Pavamāna (qui réside) chez l’homme,
    pour aller à travers l’espace-médian (jusqu’au ciel).



ā́ na indo śatagvínaṃ gávāṃ póṣaṃ sváśvyam |
váhā bʰágattimūtáye || 17||



17. āp vayamr1mpd indunmsv«√ind (śatau-gvinnms)nmsa  
     gonfpg poṣanmsa«√puṣ svaśvyannsa«su~√aś |
     vahavp·Ao2s«√vah (bʰaganms«√bʰaj-dattinfs«√dā)nfsa ūtinfsd«√av 



17. O suc-de-soma, amène nous une floraison centuple de vaches, comportant (aussi) abondance de chevaux,
    un don de chance à (titre de) faveur !



ā́ naḥ soma sáho júvo rūpáṃ ná várcase bʰara |
suṣvāṇó devávītaye || 18||



18. āp vayamr1mpd somaNmsv«√su sahasnnsa«√sah juvasnnsa«√jū  
     rūpannsa nac varcasnnsd«√ruc bʰaravp·Ao2s«√bʰṛ |
     suṣvāṇata·Amsn«√su (devanms«√div-vītinfs«√vī)nfsd 



18. Apporte nous, ô soma, la force-dominante, la vitesse, comme (on ajoute) la forme-concrète pour (donner) l’éclat (à une idée),
    une fois pressé, pour l’invite aux dieux !



árṣā soma dyumáttamo'bʰí dróṇāni róruvat |
sī́dañcʰyenó ná yónimā́ || 19||



19. arṣavp·Ao2s«√ṛṣ somaNmsv«√su dyumattamajmsn«√dyut  
     abʰip droṇannpa«√dru roruvattp·Amsn«√ru |
     sīdanttp·Amsn«√sad śyenanmsn nac yoninmsa«√yu āp 



19. Coule, ô soma, qui es très éclatant, vers les cuveaux-dc-bois, en mugissant avec force,
    t’installant comme un faucon en (ton) séjour-natal !



apsā́ índrāya vāyáve váruṇāya marúdbʰyaḥ |
sómo arṣati víṣṇave || 20||



20. (apnfs-sanjms«√san)jmsn indraNmsd«√ind vāyuNmsd«√vā  
     varuṇaNmsd«√vṛ marutNmpd |
     somaNmsn«√su arṣativp·A·3s«√ṛṣ viṣṇuNmsd«√viṣ 



20. Lui qui gagne les eaux, (ce) soma coule pour Indra, pour Vayu, pour Varuna,
    pour les Marut, pour Visnu.



íṣaṃ tokā́ya no dádʰadasmábʰyaṃ soma viśvátaḥ |
ā́ pavasva sahasríṇam || 21||



21. iṣnfsa«√iṣ tokannsd«√tuc vayamr1mpg dadʰadvp·Ae3s«√dʰā  
     vayamr1mpd somaNmsv«√su viśvatasa«√viś |
     āp pavasvava·Ao2s«√pū sahasrinjmsa 



21. Conférant la jouissance à notre progéniture, à nous-mêmes ô soma, entièrement,
    donne-en-te-clarifiant (cette jouissance) milluple !



yé sómāsaḥ parāváti yé arvāváti sunviré |
yé vādáḥ śaryaṇā́vati || 22||



22. yasr3mpn somanmpn«√su parāvatjmsl«√pṛ  
     yasr3mpn arvāvatjmsl sunvirevp·I·3p«√su |
     yasr3mpnc adasc śaryaṇāvatnmsl«√śrī 



22. Les soma qui sont pressés dans un domaine-lointain, ceux qui (le sont) dans un domaine-proche,
    ou ceux qui (le sont) là bas au Saryanavat,



yá ārjīkéṣu kṛ́tvasu yé mádʰye pastyā̀nām |
yé vā jáneṣu pañcásu || 23||



23. yasr3mpn ārjīkanmpl«√ṛj kṛtvanjmpl«√kṛ  
     yasr3mpn madʰyanmsl pastyānfpg«√pas |
     yasr3mpnc jananmpl«√jan pañcau 



23. ceux (qui le sont) chez les Arjika, les Krtvan, ceux (qui le sont) au milieu des fleuves,
    ou ceux qui (le sont) parmi les cinq (espèces d’) hommes,



té no vṛṣṭíṃ diváspári pávantāmā́ suvī́ryam |
suvānā́ devā́sa índavaḥ || 24||



24. sasr3mpn vayamr1mpd vṛṣṭinfsa«√vṛṣ dyunmsb parip  
     pavantāmva·Ao3p«√pū āp suvīryannsa«su~√vīr |
     suvānata·Ampn«√su devajmpn«√div indunmpn«√ind 



24. qu’ils nous donnent-en-se-clarifiant la pluie (venue) du (haut du) ciel, l’abondance en hommes-utiles,
    ces sucs-de-soma pressés, (ces) dieux !



pávate haryató hárirgṛṇānó jamádagninā |
hinvānó górádʰi tvací || 25||



25. pavateva·A·3s«√pū haryatajmsn«√hary harijmsn«√hṛ  
     gṛṇānatp·Amsn«√gṝ (jamatjms«√jam-agninms«√aṅg)Nmsi |
     hinvānata·Amsn«√hi gonfsg adʰip tvacnfsl«√tvac 



25. Il se clarifie, le (soma) désirable, l’alezan, chanté par Jamadagni,
    mis en branle sur la peau de bœuf.



prá śukrā́so vayojúvo hinvānā́so ná sáptayaḥ |
śrīṇānā́ apsú mṛñjata || 26||



26. prap śukrajmpn«√śuc (vayasnns«√vī-jūjms«√jū)jmpn  
     hinvānata·Ampn«√hi nac saptinmpn |
     śrīṇānāta·A?pn«√śrī apnfpl mṛñjatavp·AE3p«√mṛj 



26. Les (soma) clairs, mûs par une force-juvénile, tels des chevaux-d’attelage aiguillonnés, (vont) en avant,
    renforcés-par-le-mélange (avec le lait) ; ils sont lavés dans les eaux.



táṃ tvā sutéṣvābʰúvo hinviré devátātaye |
sá pavasvānáyā rucā́ || 27||



27. sasr3msa tvamr2msa sutanmpl«√su ābʰūjmpn«ā~√bʰū  
     hinvireva·I·3p«√hi (devanms«√div-tātinms«√tan)nmsd |
     sasr3msn pavasvava·Ao2s«√pū ayamr3fsi rucnfsi«√ruc 



27. C’est toi que mettent en branle les (officiants) actifs dans les (sacrifices de soma's) pressés, pour la fonction des dieux.
    Tel (étant), clarifie toi avec cet éclat (qui t’est propre) !



ā́ te dákṣaṃ mayobʰúvaṃ váhnimadyā́ vṛṇīmahe |
pā́ntamā́ puruspṛ́ham || 28||



28. āp tvamr2msg dakṣanmsa«√dakṣ (mayasnns«√mā-bʰūjms«√bʰū)jmsa  
     vahninmsa«√vah adyaa vṛṇīmaheva·A·1p«√vṛ2 |
     pāntajmsa«√pā āp (purua«√pṝ-spṛhjms«√spṛh)jmsa 



28. Nous voulons aujourd’hui ta force-agissante salutaire, (tel) un cheval-d’attelage,
    et le breuvage très souhaité,



ā́ mandrámā́ váreṇyamā́ vípramā́ manīṣíṇam |
pā́ntamā́ puruspṛ́ham || 29||



29. āp mandrajmsa«√mand āp vareṇyajmsa«√vṛ2 āp  
     viprajmsa«√vip āp manīṣinjmsa«√man |
     pāntajmsa«√pā āp (purua«√pṝ-spṛhjms«√spṛh)jmsa 



29. et enivrant et délectable et inspirant et sachant-le-sens,
    et le breuvage très souhaité,



ā́ rayímā́ sucetúnamā́ sukrato tanū́ṣvā́ |
pā́ntamā́ puruspṛ́ham || 30||



30. āp rayinmsa«√rā āp sucetunajmsa«su~√cit  
     āp sukratunmsn«su~√kṛ tanūnfpl«√tan āp |
     pāntajmsa«√pā āp (purua«√pṝ-spṛhjms«√spṛh)jmsa 



30. et la richesse et l’heureux signal, ô (soma) à la bonne force-d’inspiration, pour nos corps,
    et le breuvage très souhaité.






Sūkta 9.66 

pávasva viśvacarṣaṇe'bʰí víśvāni kā́vyā |
sákʰā sákʰibʰya ī́ḍyaḥ || 1||



1.  pavasvava·Ao2s«√pū (viśvajms«√viś-carṣaṇijms«√kṛṣ)jmsv  
    abʰip viśvajnpa«√viś kāvyannpa«√kū |
    sakʰinmsn«√sac sakʰinmpd«√sac īḍyajmsn«√īḍ 



1. Clarifie toi, ô (soma qui t’es répandu) sur tous les peuples, pour (atteindre) tous pouvoirs-poétiques,
    en ami, propre à être invoqué par les amis !



tā́bʰyāṃ víśvasya rājasi yé pavamāna dʰā́manī |
pratīcī́ soma tastʰátuḥ || 2||



2.  tadr3ndi viśvannsg«√viś rājasivp·A·2s«√rāj  
    yadr3ndn pavamānanmsv«√pū dʰāmannndn«√dʰā |
    pratyañcjndn«prati~√añc somaNmsv«√su tastʰaturvp·I·3d«√stʰā 



2. Avec ces deux formes, (la pure et la mélangée), qui se tiennent face (à nous), ô soma,
    tu règnes sur toutes choses, ô Pavamāna ;



pári dʰā́māni yā́ni te tváṃ somāsi viśvátaḥ |
pávamāna ṛtúbʰiḥ kave || 3||



3.  parip dʰāmannnpa«√dʰā yadr3npa tvamr2msg  
    tvamr2msn somaNmsv«√su asivp·A·2s«√as viśvatasa«√viś |
    pavamānanmsn«√pū ṛtunmpi«√ṛ kavinmsv«√kū 



3. les formes (pl.) qui sont tiennes, tu les entoures, ô soma, de toutes parts,
    ô Pavamāna, au moyen des temps-rituels, ô Poète.



pávasva janáyanníṣo'bʰí víśvāni vā́ryā |
sákʰā sákʰibʰya ūtáye || 4||



4.  pavasvava·Ao2s«√pū janayanttp·Amsn«√jan iṣnfpa«√iṣ  
    abʰip viśvajnpa«√viś vāryajnpa«√vṛ2 |
    sakʰinmsn«√sac sakʰinmpd«√sac ūtinfsd«√av 



4. Clarifie toi, engendrant des jouissances, pour (atteindre) toutes choses délectables,
    en ami, pour les amis, pour (leur donner ta) faveur !



táva śukrā́so arcáyo diváspṛṣṭʰé ví tanvate |
pavítraṃ soma dʰā́mabʰiḥ || 5||



5.  tvamr2msg śukrajmpn«√śuc arcinmpn«√arc  
    dyunmsg pṛṣṭʰannsl«pra~√stʰā vip tanvateva·A·3p«√tan |
    pavitrannsa«√pū somaNmsv«√su dʰāmannnpi«√dʰā 



5. Tes clairs rayons s’étendent sur le dos du ciel,
    (atteignant) le filtre, ô soma, avec (tes) formes (successives).



távemé saptá síndʰavaḥ praśíṣaṃ soma sisrate |
túbʰyaṃ dʰāvanti dʰenávaḥ || 6||



6.  tvamr2msg ayamr3mpn saptau sindʰunmpn«√sindʰ  
    praśiṣnfsa«pra~√śās somaNmsv«√su sisratevp·A·3p«√sṛ |
    tvamr2msd dʰāvantivp·A·3p«√dʰāv dʰenunfpn«√dʰe 



6. Ces sept fleuves coulent selon ton instruction, ô soma;
    pour toi courent les vaches-laitières.



prá soma yāhi dʰā́rayā sutá índrāya matsaráḥ |
dádʰāno ákṣiti śrávaḥ || 7||



7.  prap somaNmsv«√su yāhivp·Ao2s«√yā dʰārānfsi«√dʰṛ  
    sutajmsn«√su indraNmsd«√ind (madnms«√mad-sarajms«√sṛ)jmsn |
    dadʰānata·Imsn«√dʰā akṣitijnsa«√kṣi3 śravasnnsa«√śru 



7. O soma, avance avec (ta) coulée, (soma) pressé, enivrant pour Indra,
    qui reçois un renom impérissable !



sámu tvā dʰībʰírasvaranhinvatī́ḥ saptá jāmáyaḥ |
vípramājā́ vivásvataḥ || 8||



8.  samp uc tvamr2msa dʰīnfpi«√dʰī asvaranvp·Aa3p«√svṛ  
    hinvatījfpn«√hi saptau jāminfpn«√jan |
    viprajmsa«√vip ājinmsl«√aj vivasvatNmsg«√vas 



8. Ensemble les sept (sœurs) germaines t’ont chanté par des prières, en (te) mettant en branle,
    toi l’inspiré, dans l’arène de Vivasvant.



mṛjánti tvā sámagrúvó'vye jīrā́vádʰi ṣváṇi |
rebʰó yádajyáse váne || 9||



9.  mṛjantivp·A·3p«√mṛj tvamr2msa samp agrūnfpn«√grū  
    avyajnsl jīrinfsl«√jinv adʰip svaninnsa«√svan |
    rebʰajmsn«√ribʰ yadc ajyaseva·A·2s«√añj vanannsl«√van 



9. Te nettoient ensemble les vierges dans le (tamis en poils de) brebis, dans (l’eau) vive, parmi le bruit,
    quand (toi-même, en tant que) barde, es oint dans (la cuve de) bois.



pávamānasya te kave vā́jinsárgā asṛkṣata |
árvanto ná śravasyávaḥ || 10||



10. pavamānanmsg«√pū tvamr2msg kavinmsv«√kū  
     vājinnmsv«√vāj sarganmpn«√sṛj asṛkṣatava·U·3p«√sṛj |
     arvantnmpn«√ṛ nac (śravasnns«√śru-yujms«√yu)jmpn 



10. De toi Pavamāna, ô Poète, ô porteur-du-prix, les lâchers (de liquide) ont été lâchés,
    comme des coursiers aspirant au renom.



ácʰā kóśaṃ madʰuścútamásṛgraṃ vā́re avyáye |
ávāvaśanta dʰītáyaḥ || 11||



11. acʰāp kośanmsa«√kuś (madʰunns«√madʰ-ścutjms«√ścut)jmsa  
     asṛgramvp·U·3p«√sṛj vāranmsl«√vṛ2 avyayajmsl |
     avāvaśantavp·U·3p«√vāś dʰītinfpn«√dʰī 



11. Vers la cuve dégouttante de liqueur ils ont été lâchés, sur le (tamis en) poil(s) de brebis ;
    les prières ont mugi.



ácʰā samudrámíndavó'staṃ gā́vo ná dʰenávaḥ |
ágmannṛtásya yónimā́ || 12||



12. acʰāp samudranmsa«sam~√ud indunmpn«√ind  
     astannsa gonfpn nac dʰenunfpn«√dʰe |
     agmanvp·Aa3p«√gam ṛtannsg«√ṛ yoninmsa«√yu āp 



12. Vers l’océan les sucs-de-soma sont allés comme des vaches laitières
    en leur demeure, (c’est-à-dire) dans le séjour-natal du Rta.



prá ṇa indo mahé ráṇa ā́po arṣanti síndʰavaḥ |
yádgóbʰirvāsayiṣyáse || 13||



13. prap vayamr1mpg indunmsv«√ind mahjmsd«√mah raṇanmsd«√raṇ  
     apnfpn arṣantivp·A·3p«√ṛṣ sindʰunmpn«√sindʰ |
     yadc gonfpi vāsayiṣyaseva·B·2s«√vas 



13. O suc-de-soma, pour notre grande joie les eaux coulent en avant, les fleuves,
    quand tu es revêtu (du lait) des vaches.



ásya te sakʰyé vayámíyakṣantastvótayaḥ |
índo sakʰitvámuśmasi || 14||



14. ayamr3msg tvamr2msg sakʰyannsl«√sac vayamr1mpn  
     iyakṣanttp·A?pn«√yaj (tvamr2msi-ūtinfs«√av)jmpn |
     indunmsv«√ind sakʰitvannsa«√sac uśmasiva·A·1p«√vaś 



14. C’est pour cette amitié que, désirant atteindre (des biens), favorisés par toi,
    ô suc-de-soma, nous voulons ton amitié.



ā́ pavasva gáviṣṭaye mahé soma nṛcákṣase |
éndrasya jaṭʰáre viśa || 15||



15. āp pavasvava·Ao2s«√pū (gonfs-iṣṭinfs«√iṣ)nmsd  
     mahjmsd«√mah somaNmsv«√su (nṛnms-cakṣasnms«√cakṣ)nmsd |
     āp indraNmsg«√ind jaṭʰarannsl viśavp·Ao2s«√viś 



15. Clarifie toi pour la quête des vaches, pour la grande (joie), ô soma, pour (le dieu Soma) qui a un regard de maître ;
    pénètre dans le ventre d’Indra !



mahā́m̐ asi soma jyéṣṭʰa ugrā́ṇāminda ójiṣṭʰaḥ |
yúdʰvā sáñcʰáśvajjigetʰa || 16||



16. mahatjmsn«√mah asivp·A·2s«√as somaNmsv«√su jyeṣṭʰajmsn«√jyā  
     ugrajmpg«√vaj indunmsv«√ind ojiṣṭʰajmsn«√vaj |
     yudʰvannmsn«√yudʰ santtp·Ams?«√as śaśvata«√śaś jigetʰavp·I·2s«√ji 



16. Tu es puissant, ô soma, le plus fort, le plus formidable, ô suc-de-soma, des formidables.
    Etant un combattant, tu as perpétuellement vaincu.



yá ugrébʰyaścidójīyāñcʰū́rebʰyaścicʰū́rataraḥ |
bʰūridā́bʰyaścinmáṃhīyān || 17||



17. yasr3msn ugrajmpb«√vaj cidc ojīyaṃsjmsn«√vaj  
     śūrajmpb«√śūr cidc śūratarajmsn«√śūr |
     (bʰūrijms«√bʰū-dājms«√dā)jmpb cidc maṃhīyaṃsjmsn«√maṃh 



17. Toi qui es plus formidable que les (êtres) formidables eux-mêmes, plus héros que les héros eux-mêmes,
    plus généreux que ceux-là même qui donnent beaucoup,



tváṃ soma sū́ra éṣastokásya sātā́ tanū́nām |
vṛṇīmáhe sakʰyā́ya vṛṇīmáhe yújyāya || 18||



18. tvamr2msn somaNmsv«√su sūranmsn«√sūr āp iṣnfpa«√iṣ  
     tokannsg«√tuc sātinfsl«√san tanūnfpg«√tan |
     vṛṇīmaheva·A·1p«√vṛ2 sakʰyannsd«√sac vṛṇīmaheva·A·1p«√vṛ2 yujyannsd«√yuj 



18. c’est toi, ô soma, (qui t’es préparé) pour la conquête du soleil, de(s) jouissance(s), de la progéniture, pour nous-mêmes.
    Nous (te) voulons pour l’amitié, nous (te) voulons pour l’alliance.



ágna ā́yūṃṣi pavasa ā́ suvórjamíṣaṃ ca naḥ |
āré bādʰasva ducʰúnām || 19||



19. agninmsv«√aṅg āyusnnpa«√i pavaseva·A·2s«√pū  
     āp suvavp·Ao2s«√sū ūrjnfsa«√ūrj iṣnfsa«√iṣ cac vayamr1mpd |
     ārea«√ṛ bādʰasvava·Ao2s«√bādʰ ducʰunānfsa«dus~√śvi 



19. O Agni, tu donnes-en-te-clarifiant les durées-de vie ; suscite nous la force-nourricière et la jouissance ;
    au loin repousse l’infortune !



agnírṛ́ṣiḥ pávamānaḥ pā́ñcajanyaḥ puróhitaḥ |
támīmahe mahāgayám || 20||



20. agniNmsn«√aṅg ṛṣinmsn«√ṛṣ pavamānajmsn«√pū  
     (pañcau-janyanms«√jan)jmsn (purasa«√pṝ-hitajms«√dʰā)jmsn |
     sasr3msa īmaheva·A·1p«√i (mahatjms«√mah-gayanms«√gam)jmsa 



20. Agni est le Prophète, le Pavamāna, le chapelain propre aux cinq-espèces-d’hommes :
    nous l’implorons (pour obtenir) un grand train-de-vie.



ágne pávasva svápā asmé várcaḥ suvī́ryam |
dádʰadrayíṃ máyi póṣam || 21||



21. agninmsv«√aṅg pavasvava·Ao2s«√pū svapasjmsn  
     vayamr1mpd varcasnnsa«√ruc suvīryajnsa«su~√vīr |
     dadʰadvp·Ae3s«√dʰā rayinmsa«√rā ahamr1msl poṣanmsa«√puṣ 



21. O Agni, clarifie toi, (dieu) aux bonnes œuvres, nous (apportant) prestige (et) abondance en hommes-utiles,
    toi qui me confères richesse (et) prospérité !



pávamāno áti srídʰo'bʰyàrṣati suṣṭutím |
sū́ro ná viśvádarśataḥ || 22||



22. pavamānanmsn«√pū atip sridʰnfpb«√sridʰ  
     abʰip arṣativp·A·3s«√ṛṣ suṣṭutinfsa«su~√stu |
     sūranmsn«√sūr nac (viśvanns«√viś-darśatajms«√dṛś)jmsn 



22. Pavamāna coule au-delà des nocivités pour (procurer) l'eulogie,
    lui qui, comme le soleil, est visible pour tous.



sá marmṛjāná āyúbʰiḥ práyasvānpráyase hitáḥ |
índurátyo vicakṣaṇáḥ || 23||



23. sasr3msn marmṛjānatp·Amsn«√mṛj āyujmpi«√i  
     prayasvantjmsn«√prī prayasnnsd«√prī hitajmsn«√hi |
     indu<